Kādu perspektīvu zīmē 2010. gads

{ABC_CITATION TEXT=[Bieži par krīzi cilvēki mēdz runāt no pagātnes vai nākotnes skatu punkta, retāk – tagadnes izpratnē. Nākas dzirdēt: "Ja būtu rīkojušies citādāk, tagad mēs nebūtu tur, kur esam." Protams, jāpiekrīt arī apgalvojumam: "Viss, kas nenogalina, padara mūs stiprākus" vai vismaz savādākus. Negals tikai, ka pati krīze bija ievērojami smagāka nekā visas citas pēc lielās depresijas Amerikā.]} {IMAGE}Taču šobrīd – šeit un tagad – negatīvajām lietām, kas ir saistītas ar jau pārejošo krīzi pasaules ekonomikā, ir jāliek trekns punkts. 2009. gada nogalē mēs jau esam situācijā, kad negaidītu saasinājumu, visticamāk, vairs nebūs, un būvniecības kompāniju vadītāji turpinās uzņēmumu optimizāciju ar mērķi gūt no situācijas maksimālu labumu. Laiks, kad būvniecībā tika nodarbināts katrs 11. Latvijas iedzīvotājs, ir aiz muguras, un produktivitātes un efektivitātes jautājumi, lietojot jaunās tehnoloģijas un materiālus, kļūs par nozares pastāvēšanas un izdzīvošanas jautājumiem nr. 1. Līdzšinējā konservatīvā finanšu politika, kādu īstenoja vairākums Latvijas būvniecības uzņēmumu (bet kā diemžēl trūka valstij, kura iepriekšējos gados atļāvās ievērojamu budžeta deficītu), ir arī priekšnosacījums tālākai izaugsmei un attīstībai un ļauj veiksmīgāk amortizēt straujo ieņēmumu kritumu. Valsts šo uzdevumu neizpildīja, tāpēc krīzes augstākajā punktā nespēja ne veikt būtiskas investīcijas infrastruktūrā, ne arī īstenot citus tautsaimniecības sildīšanas pasākumus. Bez rūpīgas iepriekš uzkrāto finanšu plānošanas krīzes situācijā nav iespējams iedzīvināt tādas programmas kā "Cash for Clunkers"* un pēkšņi sākt vispārēju autoceļu atjaunošanu vai pat jaunu izbūvi. Liels Latvijas būvniecības uzņēmumu skaits īstenoja pietiekami piesardzīgu attīstību, tāpēc tagad tie spēj izmantot iespējas, ko dod tādu ražošanas faktoru plašāka pieejamība kā darbaspēks, būvizstrādājumi (izejvielas) un ražošanas līdzekļi par ievērojami zemāku cenu. Maksātnespējas un bankroti ilgtermiņā vēl pierādīs, kā plašu soli uz tautsaimniecības atveseļošanos jeb laipni lūdzam kapitālismā. Pozitīvas tendences tieši šinī sektorā, kur vispārējās krīzes ietekmē vairs nevar runāt tikai par lētā darbaspēka izmantošanu, uzrāda arī eksporta pieaugums. 2010. gads Kādu perspektīvu mums zīmē 2010. gads? Manuprāt, būvniecības apjoma pieaugums būs pirmais pārvarētas krīzes priekšvēstnesis. Jau tagad atsevišķas OECD dalībvalstis sākušas paaugstināt starpbanku kredītu procentu likmes (raksta tapšanas laikā – Austrālija un Norvēģija) un vairākās valstīs ir reģistrēts būvniecības pieaugums. Lai arī Latvijā 2010. gadā ievērojamo krīzes seku dēļ būs salīdzinoši zema kapitāla pieejamība, tomēr ekonomiskā aktivitāte ražošanas un pakalpojumu sektorā turpinās atgūties. Vai valsts pārvalde un nozare būs gatava jaunam būvniecības pieaugumam, un vai mēs būsim izmantojuši visas iespējas sagatavoties tam pēc iespējas labāk? Protams, to varēs novērtēt tikai pēc laika, taču man šie kritēriji būs trīs: jaunā Būvniecības likuma progress, iepirkumu kvalitāte un vispārējā nozares konkurētspēja, ar to saprotot vietējo resursu izmantošanu un to kvalitāti, kā arī inovācijas būvizstrādājumos un pakalpojumos. If it ain't broke, don't fix it** Jebkurš investors pateiks, ka no valsts sliktākie vārdi investīciju biznesā ir – "šoreiz lietas ir mainījušās". Arī būvniecības nozare nav izņēmums: svarīga ir likumdošanas kvalitāte un normu pamatīgums laika griezumā. Likumdevēja darbībā nav nekā vieglprātīgāka, kā bieži mainīt svarīgākos tiesību aktus un cerēt, ka nozare un tautsaimniecība kopumā ātri un nesāpīgi spēs tiem adaptēties. Mēs saprotam, ka tās ir ievērojamas izmaksas, tāpēc vadīsimies pēc principa "labāk lēnāk, bet pamatīgāk un kvalitatīvāk". Jaunā Būvniecības likuma projekta virzība izgaismoja vairākas problēmas, taču būtiskākā no tām – ministrija nebija veikusi savu mājasdarbu. Pirmā publiskā un vienlaicīgi formālā likumprojekta versija būtiski atšķīrās no iepriekš cirkulējušajām un ietvēra vairākas neizdiskutētas iniciatīvas, tai skaitā par speciālistu kvalifikāciju un vispārējām definīcijām. Turklāt vienlaikus plašas diskusijas izvērsās par maznozīmīgiem jautājumiem, taču otrajā plāksnē tika novirzīti tādi būtiski jautājumi kā būvniecības procesu vienkāršošana, lai samazinātu apmeklējumu skaitu būvvaldē, to saīsināšana, kā arī izmaksu un iespējamo investoru risku samazināšana. Un šeit mēs skārām svarīgāko ne tikai Būvniecības likuma, bet visas būvniecības kontekstā, kas noteiks nozares atlabšanas ātrumu. Kapitāla pieejamība 2010. gadā vietējiem uzņēmējiem būs ierobežota. Bankas joprojām darbosies ļoti piesardzīgi, un, lai arī straujā tautsaimniecības lejupslīde būs aiz muguras, atsevišķos sektoros joprojām būs jūtamas krīzes pazīmes, kas atbalsosies visā ekonomikā. Pēc postošajām tautsaimniecības korekcijām vietējās investīcijas nebūs daudz ambiciozākas, līdz ar ko vienīgā cerība uz strauju aktivitātes pieaugumu būvniecībā būs atkarīga no ārvalstu investīcijām. Un tieši šeit ļoti nozīmīga kļūst būvniecības procesa vienkāršošana, jo, kā mēs zinām, tieši izmaksas un vidēji patērētais laiks nosaka mūsu zemo vietu ārvalstu investīciju pievilcības indeksos. Būtu naivi cerēt uz strauju nozares augšupeju bez būtiskām izmaiņām sistēmā, t.i., bez jauna Būvniecības likuma. Likumprojekta liktenis ir cerīgs. Pēc ilgām diskusijām Ekonomikas ministrija ir panākusi vienošanos ar nozīmīgākajiem spēlētājiem nozarē par to, ka likuma virzība tiek turpināta, ievērojami mainot tā nosacījumus. Būtiskākais strīdus ābols bija speciālistu sertifikācija, kas, ņemot vērā sabiedrisko organizāciju pausto pārliecību, tiek saglabāta kā obligāta. Lai paātrinātu saskaņošanu, ar Rīgas domi panākts kompromiss par būvniecības procesa stadijām. Līdzīgi ir saskaņoti vairāki citi būtiski elementi. Iepirkumu process Manuprāt, vairs nav nepieciešami pierādījumi, ka iepirkumu procesa sakārtošana ir īstermiņa prioritāte nr. 1. Privātā pieprasījuma apsīkuma dēļ pilnībā ir izgaismojušās publiskā iepirkumu procesa nepilnības. Un grēks ir visās pusēs. Vai mēs spējam aprēķināt, cik miljoni latu šajā sezonā netika apgūti savstarpējo nepamatoto uzņēmēju sūdzību dēļ par iepirkumu procedūrām? Gribētos cerēt, ka būvniecība tomēr nekļūs par to nozari, kur savā starpā sacentīsies juristi un profesionālais godaprāts un ētika būs tikai dažādu dokumentu ievadvārdos. Valsts ilgu laiku bez ievērības bija atstājusi būvkomersantu reģistru. Šobrīd jāatzīst, ka šis instruments būtiski ietekmē tirgus dalībniekus, īpaši publisko iepirkumu kontekstā. Reģistrs ir zaudējis sākotnējo ideju – kļūt par efektīvu kontroles un atlases mehānismu, tāpēc tirgū ir pieaudzis pelēko (nodokļus nemaksājošo) un publiskos iepirkumus kropļojošo kompāniju skaits. Un kā konkurences instruments cīņā par cenu tiek izmantota izvairīšanās no nodokļu nomaksas un zema darbu kvalitāte, kas ir tālu no sociālās atbildības. Arī institūcijas, kas izsniedz sertifikātus būvniecības speciālistiem, pēc visaugstākajām "Eiropas prasībām" novērtējot katra pretendenta kompetenci un kopumā saņemot ievērojamu atlīdzību par vairāk nekā 13 500 izsniegto sertifikātu, visos šajos gados tikai 9 gadījumos ir atzinušas, ka speciālists nav cienīgs turpināt darbu šai jomā. Tas diemžēl neatspoguļo pēdējo gadu būvniecības kvalitāti. Neizdarības atrodamas arī valsts un pašvaldību lauciņā. Joprojām trūkst efektīvi lietojamu publiskā iepirkuma nolikumu un metodikas, kā arī atklāta strīdus izšķiršanas mehānisma. Nozīmīgs Edisona kritērijs inovācijās bija – ne mirkli neaizmirst lietas ekonomisko pusi, kas būtu jāņem vērā arī šīsdienas iepirkumu problēmu risinājumu meklējumos. Pie kā šobrīd strādā Ekonomikas ministrija? Esam sagatavojuši grozījumus Būvkomersantu reģistrācijas nosacījumos, kas paredz piemērot principu, ka uz vienu sertificētu speciālistu nebūs iespējams reģistrēt vairāk kā vienu komersantu. Tālākie soļi vairāk būs saistīti ar iepirkumu procedūras sakārtošanu, t.sk. – nolikumu un citu metodiku izstrādi, nodokļu nomaksas kritērija pastiprināšanu publiskajos iepirkumos, kā arī būvkomersantu reģistra deleģēšanu nevalstiskajām organizācijām. Divas iepriekšminētās problēmu grupas ir risināmas salīdzinoši vienkārši, savukārt būvniecības nozares konkurētspējas celšana ir ievērojami kompleksāks jautājums un ietver vairākas nozīmīgas dimensijas. Izglītības un tālākizglītības kvalitāte, kā arī kvalifikācijas apliecināšana ir vieni no būtiskākajiem profesionāļu konkurētspējas faktoriem. Latvijā par būvniecības izglītības atbilstību mūsdienu prasībām sūdzēties nevaram, taču uzskatu, ka daudz lielāka uzmanība ir pievēršama profesionāļu spējai piemēroties izmaiņām tehnoloģijās un likumdošanā, tai skaitā būvnormatīvos. Īpaši vēlētos vērst uzmanību uz eirokodeksa projektēšanas prasību pārņemšanu un ievērošanu turpmākajos pāris gados. Esmu gandarīts, ka jau diskusijā par speciālistu sertifikācijas institūta obligātumu tika panākta vienošanās arī par izmaiņām, kas uzlabos esošo speciālistu zināšanas par jaunajām tehnoloģijām un normatīvu prasībām. Ekonomikas ministrija, īstenojot valsts atbalsta programmas ēku siltināšanā, ir saskārusies ar problēmu: siltumnoturību palielinošās tehnoloģijas konstrukciju mezglos netiek pareizi iestrādātas ne projekta, ne arī būvdarbu stadijā, kas ilgtermiņā rada risku gan valsts naudas izlietojuma efektivitātei, gan arī profesionāļu spējai apgūt optimālus energoefektivitātes risinājumus. Mēs patiesi ceram uz profesionāļu asociāciju vēlmi sadarboties šo risku novēršanā. Strauju konkurētspējas pieaugumu treknajos gados parādīja būvizstrādājumu ražošanas nozare, un Latvijā tika radīti vairāki kvalitatīvi eksportspējīgi produkti, kuru ražošanā tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas. Ārējā pieprasījuma samazinājuma laikā kritiski svarīga ir maksimāla vietējo izstrādājumu izmantošana, īpaši, ja tam par labu runā ekonomiski EUN vides kritēriji. Joprojām bumba ir valsts un nevalstisko organizāciju pusē, lai izvēlē par labu vietējiem ražotājiem cīnītos pret tādiem faktoriem kā PVN karuselis, tāmei, projektam un būvnormatīviem neatbilstošu būvizstrādājumu iestrādāšana un citiem. Nobeigumā vēlos runāt par Baltijas reģiona būvkomersantu apvienošanos un kļūšanu par lieliem atbilstošas jaudas, kvalitātes un atbildības spēlētājiem Eiropā. Raugoties tuvāko gadu perspektīvā, es neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā nevarētu attīstīties vertikāli integrēti lielie uzņēmumi, kas spētu piedāvāt konkurētspējīgu darbu kvalitāti, cenu un atbildību jebkuram pasūtītājam –neatkarīgi no tā, vai tas ir Dienvidu tilts vai privātmāja. Gatis Ābele Latvijas Būvniecība #6 * Car Allowance Rebate System ** Nelabo to, kas nav salūzis

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Augstas kvalitātes sienu un griestu apdares darbi – SIA "ASiekšdarbi"

Tavs sadarbības partneris sienu un griestu apdares darbos – SIA "ASiekšdarbi"! Dažādu veidu iekšējie apdares / remonta darbi – špaktelēšana, slīpēšana, krāsošana, tapešu līmēšana.

Aktualitātes

Lai mazinātu atkritumu rašanos, Rīgā ieviesta depozītglāžu sistēma

No šī gada Rīgā stājušies spēkā saistošie noteikumi, kas paredz īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākumu laikā vienreizlietojamo glāžu vietā izmantot vairākkārt lietojamas glāzes jeb depozītglāzes.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.

Kādu perspektīvu zīmē 2010. gads

Dalies ar šo rakstu

Komentāri