"Koblenz drošība": Apsardzes un drošības nozares galvenā problēma ir kontroles trūkums
Viņš skaidro, ka līdz šim publiski ir izskanējusi informācija, ka patlaban ir izsniegtas vairāk nekā 500 apsardzes darbības licences. Taču tā ir maldīga informācija, jo Latvijā nav tik daudz apsardzes uzņēmumu. "Mēs varam teikt, ka tie ir komersanti, kam šīs licences ir izsniegtas, taču jāņem vērā, ka to vidū ir ļoti liels individuālo uzņēmumu īpatsvars."
Tāpat šo individuālo, mazo uzņēmumu vidū ir sastopami tādi, kas ir iesaistīti dažādās shēmās. Latvijā patlaban nopietni strādājot ap 20-30 apsardzes uzņēmumiem vai uzņēmumu korporācijām, apvienībām. Piemēram, ir daudzas it kā zināmas un lielas firmas, kuras īstenībā ar vienu zīmolu apvieno līdz pat 15 komersantiem ar atsevišķām licencēm. Liela daļa uzņēmumu darbības virzienus dala pa dažādām juridiskām vienībām: apsardze vienai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), tehnisko sistēmu uzstādīšana citai SIA ar līdzīgu nosaukumu, inkasācija vēl kādai citai SIA.
Daudz licenču tehnisko sistēmu uzstādīšanai ņem celtniecības firmas, lai ēkās ievilktu drošības sistēmas. Tā rodas milzīgais licenču skaits "uz papīra", atzīmē Terinks.
Liela daļa no šiem komersantiem, mikrouzņēmumiem, nodarbojas ar kādu tehnisko drošības iekārtu pārdošanu, uzstādīšanu, bet tas nenozīmē, ka šādu uzņēmēju varētu uzskatīt par apsardzes nozares uzņēmumu.
Terinks arī norāda, ka kontroles trūkums nozarē ir saistīts arī ar Valsts policiju, kas izsniedz licences apsardzes un drošības nozares uzņēmumiem. "Policija bija nonākusi situācijā, kad tā izsniedza vairāk nekā 500 licences, bet pēc tam norādīja, ka tai nav resursu, lai spētu tās kontrolēt. Proti, bija izveidojusies situācija, ka, no vienas puses, licences tiek izsniegtas, bet, no otras puses, neviens tās nekontrolē. Tāpat policijai nebija arī iespēju ierobežot speciālo licenču izsniegšanu," stāsta Terinks.
Taču līdz ar jaunajiem Apsardzes darbības licencēšanas noteikumiem ir palielinātas arī prasības dažādu licenču veidu iegūšanai. Ja pirms diviem gadiem saņemt licenci varēja bez īpašām grūtībām, piemēram, ja komersants nav bijis iepriekš sodīts, paskaidrojot iemeslus licences iegūšanai, licenci arī saņēma, tad patlaban ir krietni pieaugušas licences iegūšanas prasības. Piemēram, ja uzņēmums gribēs iegūt inkasācijas licenci, tam būs iepriekš jābūt nodrošinātai infrastruktūrai, ja tehniskās apsardzes pakalpojumu licenci, tad uzņēmējam iepriekš jābūt gatavam nodrošināt centrālās apsardzes pultis jeb monitoringa centru.
"Šīs izmaiņas un prasības ir milzīgs solis, lai sakārtotu nozari. Tās noteikti ieviesīs milzīgas korekcijas tirgū tieši pakalpojuma kvalitātes celšanā, nevis, piemēram, cenās," uzsver Terinks.
Uzņēmums "Koblenz drošība" nodrošina fizisko apsardzi, piedāvā tehnisko apsardzi, veic tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultācijas, kas saistītas ar drošības jomu, - sistēmu vai objektu drošības auditu.
"Koblenz drošības" apgrozījums pērn audzis par 15%. 2014.gada apgrozījums pārsniegs 3,4 miljonus eiro. Pagājušajā gadā par 16% uzņēmums palielinājis klientu portfeli.
"Koblenz drošība" 2013.gadā kāpināja apgrozījumu un audzēja peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2013.gadā bija 3,02 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2012.gadā, kad apgrozījums bija 2,76 miljoni eiro. Tikmēr uzņēmuma peļņa 2013.gadā vairāk nekā divkāršojusies, sasniedzot 80 537 eiro, bet 2012.gadā uzņēmuma peļņa bija 30 048 eiro.
SIA "Koblenz drošība" dibināta 1996.gada 20.novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 30 735 eiro. "Koblenz drošības" īpašnieki ir Simona Deifta - 90,04% un Arnolds Koņevņikovs - 9,96%.
Rīga, 26.febr., LETA.
Foto: Edijs Pālens/LETA.
