Konceptuāli atbalsta ieceri, ka EM nerīkos konkursus par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā
Saeima ceturtdien, 21.janvārī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka Ekonomikas ministrija (EM) nerīkos konkursus par tiesību iegūšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā.
Likuma grozījumos noteikts, ka EM neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma gaitā un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma gaitā un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.
Tiesa, likuma grozījumi neparedz izmaiņas attiecībā uz tiem ražotājiem, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma gaitā vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu, bet paredz tikai to, ka netiks piešķirtas jaunas tiesības jauniem ražotājiem. EM uzsver, ka ir ievēroti tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principi attiecībā uz šiem ražotājiem.
Ņemot vērā to, ka atbalsta mehānisms netiek turpināts, kā rezultātā jaunas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma gaitā turpmāk netiks piešķirtas, vairs nepastāv nepieciešamība noteikt kopējo elektroenerģijas iepirkuma apjomu, kas būtu jāiepērk obligātā iepirkuma ietvaros un kas būtu nepieciešams, lai noteiktu brīvo apjomu, par kuru attiecīgajā gadā būtu piešķiramas jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības vai rīkojams konkurss saules, vēja, biogāzes vai biomasas stacijās saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai.
EM arī norāda, ka joprojām norit darbs pie jau esošā atbalsta mehānisma saskaņošanas ar Eiropas Komisiju un šīs saskaņošanas procesā varētu rasties arī nepieciešamība pēc atsevišķu atbalsta formulu pārskatīšanas, ja tiktu konstatēts esošā atbalsta pārsubsidēšanas risks.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) norāda, ka patlaban nav pamata veikt būtiskas izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, jo pirms tam jāsaņem Eiropas Komisijas viedoklis par jau esošās sistēmas atbilstību un Ministru kabinetā jāakceptē "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam".
"Ņemot vērā Eiropas Komisijas nostāju un pamatnostādnes, jāturpina darbs pie atjaunīgo energoresursu atbalsta likuma, kas būs pamats atjaunīgo energoresursu nozares ilgtermiņa attīstībai," norāda LAEF.
Savukārt Vēja enerģijas asociācija pauž satraukumu, ka likumprojekta izstrādes procesā nav uzklausīts vēja enerģijas nozares pārstāvju viedoklis. "Šādas rīcības rezultātā EM likumprojektā ir atstājusi bez ievērības vairākus būtiskus jautājumus, kas attiecas uz turpmāko vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, un tādējādi ir apdraudējusi Latvijas starptautisko saistību izpildi," uzsver asociācijā.
Savukārt Latvijas Siltumuzņēmēju asociācija norāda, ka atsevišķus sagatavotos grozījumus ir iespējams traktēt divējādi, tādēļ būtu nepieciešams iestrādāt normu par to, ka komersantiem, kuri piedalās elektroenerģijas obligātajā iepirkumā vai saņem garantēto jaudas maksu, brīdī, kad grozījumi stāsies spēkā, netiek mainīti atbalsta nosacījumi un to piešķiršanas termiņi.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi normu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma apturēšanu, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Šis spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
LETA jau ziņoja, ka ST ierosināja lietu par Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100.punkta atbilstību Satversmes 64.pantam. Apstrīdētā valdības noteikumu norma nosaka: "No 2011.gada 26.maija līdz 2016.gada 1.janvārim [Ekonomikas] ministrija neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu." Savukārt Satversmes 64.pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.
ST spriedumā secina, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai nodrošinātu to, ka visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta elektroenerģija par pamatotām cenām. Tādējādi ST secināja, ka apstrīdētā norma pieņemta saskaņā ar pilnvarojošā likuma mērķi.
LETA
Foto: Stock.XCHNG