Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam
Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.
VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.
Kā galvenos zemes degradācijas procesus VARAM min augsnes degradāciju, zemes pamešanu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizaugšanu, kā arī krastu eroziju Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, zemes pārpurvošanos.
Viens no iemesliem, kas veicina zemes degradāciju, ir jaunu apdzīvotu vietu veidošanās uz lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kas īpaši aktīva bija pamatnostādņu izstrādes laikā. Tas bija saistīts ar nekustamā īpašuma tirgus "burbuļa" veidošanos, kad lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs tika izstrādāti detālplānojumi, kas paredzēja šo zemi sadalīt apbūves gabalos. Sekas tam ir redzamas arī pašreiz, kad šīs zemes ir transformētas apbūvei, bet būvniecība tā arī nav sākusies, vai sākusies tikai nelielā daļā, teikts ziņojumā.
Cits zemes degradāciju veicinošs faktors ir zemes rezervēšana valsts un pašvaldību infrastruktūras attīstības projektiem, kuru īstenošanai trūkst finansējuma. Rezultātā zemes izmantošanai tiek noteikti ierobežojumi un netiek pieņemti racionāli lēmumi par rezervētās zemes izmantošanu.
Zemes pārpurvošanos veicina tas, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanos. Lai novērstu zemes pārpurvošanos, pasākumiem, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi, būtu pakļaujami ap 90% no valsts teritorijas. Tomēr lielās platībās iepriekšējos gados izbūvētās meliorācijas sistēmas ir novecojušas un nedarbojas, tās netiek pienācīgi uzturētas, kas ir viens no iemesliem, kāpēc palielinās pārlieku mitrās zemes platības.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati liecina, ka laika posmā no 2008.gada lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars ir samazinājies par 1,2%, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pamatnostādnēs tika plānots. Valstī pagājušajā gadā nekoptas lauksaimniecībā izmantojamas zemes bija 294 000 hektāru, kas veido 12,4% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku pētījumu rezultāti liecina, ka 62,9% neizmantoto zemes platību kvalitatīvais novērtējums ir zemāks par 25 ballēm, kas liecina, ka pārsvarā neizmantotas ir zemes platības, kurās lauksaimnieciskā ražošana nav tik efektīva.
VARAM ziņojumā secina, ka ir pilnveidots normatīvais regulējums īpaši vērtīgo zemju saglabāšanai. Tomēr nav informācijas par augsnes reālo stāvokli, jo nav veikta augsnes kartēšana un zemes kvalitatīvā vērtēšana. Būtiski arī, ka ainava ir atzīta kā vērtība, kas ir saglabājama, plānojama un uzturama. Ir radušās vairākas iniciatīvas vietējo ainavu saglabāšanai, piemēram, tiek izstrādāti ainavu aizsardzības plāni.
Noslēgumam tuvojas arī zemes reformas process, un tiek plānots, ka zemes reforma šogad būs noslēgusies visās pašvaldībās. Tomēr joprojām ir daudz nekustamo īpašumu, kuriem nav nostiprinātas īpašuma tiesības, līdz ar to tie nevar tikt izmantoti kapitāla ieguvei attīstības vajadzībām.
Neskatoties uz to, ka kopš 2008.gada ir īstenoti daudzi pasākumi, joprojām ir aktuāli vairāki jautājumi, kas būtu jārisina jaunajā plānošanas periodā, norāda ministrijas eksperti. Piemēram, nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams definēt stratēģiskos mērķus zemes izmantošanā. Tāpat būtu jārisina jautājumi, lai novērstu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību samazināšanos, samazinātu neefektīvi izmantotās zemes platības un nodrošinātu zemes aizsardzību, veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
