abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
11. Kristīnes dārza darbs. Ko darīt ar kurmja rakumiem? : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

11. Kristīnes dārza darbs. Ko darīt ar kurmja rakumiem?

30.03.2008 00:00
11. Kristīnes dārza darbs. Ko darīt ar kurmja rakumiem?
{ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes} Kurmji šogad pa dārzu dzīvojušies, it kā nekādas ziemas nebūtu bijis. Ja tie būtu pāris rakumi, varētu par to neraizēties, bet man ir hektārs zemes, un viss pilns ar šiem rakumiem. {IMAGE NR=0}Kurmju rakumi bija viens no iemesliem, kāpēc nolēmām samazināt regulāri pļaujamo dārza platību. Man nav dukas pirms katras pļaušanas ar lāpstu apstaigāt visu hektāru, lai šos kurgānus nolīdzinātu(sākumā to darīju, bet nu ir apnicis), bet, ja to neizdara, pļaujmašīna rakumos nobremzējas un netiek uz priekšu. Mazākajiem gan pārrāpjas, bet asmens aizsargs ļoti ātri pieķep ar zemēm, un vairs negriežas. Tā ir diezgan nejauka būšana – kasīt to visu nost (pļaujmašīna stipri jāpiešķiebj, bet to darīt nav vēlams, jo tad var iztecēt eļļa, vai jāpaceļ uz augšu, lai pieķepumam tiktu klāt no apakšas).{BREAK} Pirmajā gadā ciņus daudz neņēmām vērā – stūmām pļaujmašīnu ar spēku virsū rakumiem. Ja mašīna pārgāja pāri, tā nolīdzināja arī kurmja rakumus. It kā labi – i zāle nopļauta, ir pļava līdzena. Taču zemē ir diezgan daudz nelielu akmeņu, kurus mazie racēji ikreiz uzceļ uz augšu. Pļaujmašīnas asmens bieži trāpīja šiem akmeņiem, un drīz asmens bija robu robiem, it kā to būtu žurkas sagrauzušas. Nācās asmeni nomainīt. Un tad vīrs pateica: vai nu līdzini rakumus pirms pļaušanas, vai nepļauj nemaz! Viņš neļaušot lauzt mašīnu. Biju spiesta piekrist, jo, galu galā, pļaujmašīna nav loterijā vinnēta, bet par prāvu naudu pirkta, un nav prāta darbs to salauzt vienā sezonā. Tā kā es nevaru visu hektāru nolīdzināt, bet mazie racēji nenogurstoši strādā gan vasarā, rudenī un pavasarī, gan arī ziemā, nekas cits neatlika kā samazināt pļaujamo platību. Prātīgi apsverot, nolēmu, ka vairs nepļausim tālāko stūri, kur sastādīti āra koki – egles, duglāzijas, bērzi un kļavas, un liela auguma krūmi – vilkābeles, parastās bārbeles, spožās klintenes, kuriem taču vajadzētu spēt izdzīvot blakām gandrīz metru augstai zālei. Tie nav tādi krūmi, par kuriem jūsmo, apskatot tuvumā , tāpēc dārza labskats daudz necietīs no tā, ka krūmiem visapkārt ir gara zāle. Pirmajos divos gados pēc stādīšanas gan vienu vai divas reizes vasarā ar zāles grieznēm noskuvu zemi ap tiem, lai ierauga saules gaismu, bet tagad krūmi jau ir paaugušies un šogad sakopšu vairs tikai taciņu, kas ved gar šiem stādījumiem – lai var aizbrist un apraudzīt. No šādas izvēles ir gan labums, gan ļaunums. Labums: ietaupu savu darbu un degvielu, saudzēju pļaujmašīnu, dārza vienā stūrī atjaunota dabiskā pļava ar fantastiski skaistām savvaļas puķēm, kuras zied visu vasaru, nomainot ziedēšanā cita citu; šajā pļaviņā atkal iemājojušas zemes bites, tur dzīvo kamenes un daudz citu dzīvu radību. Ļaunums: ne visi manis stādītie augi ir visu vasaru labi apskatāmi, augustā pļava zaudē labo izskatu – kļūst pelēka, bet pēc tam ir vienkārši gara kūla – bail, ka kāds garāmejot tīšām vai netīšām to neaizdedzina (tad ardievu mans dabiskais zemes stūrītis ar visām eglēm, duglāzijām un citiem skaistuļiem, kas tur sastādīti!). Pavasarī tā sazaļo vēlāk nekā pļautā teritorija. Taču, mierinu sevi, šis stūris ir tālāk no mājas un acīs nekrīt. Bet pļaujamajā teritorijā, tāpat kā pērn, rakumi atkal jālīdzina. Savs labums ir arī no tiem – manā dārzā ir vairākas vietas, kur vajadzīgs uzbērt biezāku zemēs slāni. Tā kā man nav melnzemes kaudzes (tuvumā tā nav nopērkama), tad šai vajadzībai izmantoju kurmju rakumus – zeme ir irdena, viegli paņemama un uzberama. Vēl šo zemi izmantoju, stādot augus (stādāmbedrē pēc velēnas noņemšanas parasti paliek par maz derīgās augsnes, - bedrīti piepildu ar kurmju zemi). {IMAGE NR=1}Šo bildi es ieliku šajā stāstā nākamajā nedēļā, kad dārzu izstādē Ķīpsalā nopirku šīs kurmju lamatas. Šādā veidā tās ieliek kurmju alā un gaida, kad šis nāks...Lamatas maksāja 10 latus. {BREAK} Izdomāju, ka turpmāk katra savas dārza dienasgrāmatas ieraksta beigās uzskaitīšu nozīmīgākos darbus, ko šajās divās dienās esmu darījusi – lai vēlāk varu apskatīties, kas no tā iznācis. 29.- 30. marts: atdalīju no lielā ēriku krūma pāris stādiņus un paplašināju viršaugu plantāciju ap kadiķiem un tūjām; gar celiņu krūmu dobē iestādīju vidēji lielus sīpolus, tos izrausim, kad būs izauguši lociņi, un vietā sastādīšu alises, kas tur ziedēs līdz vēlam rudenim; siltumnīcā starp zemenēm iesēju redīsus; otrā siltumnīcā, kur stādīšu tomātus un piparus, iesēju ātraudzīgus zemos dārza zirņus, kam jāpagūst izaugt līdz brīdim, kad tomāti pacels galvas un zirņi tiem varētu traucēt, iesēju arī kāpostus, kolrābjus, kāļus un puķes - stādi būs jāizvāc no siltumnīcas līdz tomātu stādīšanai; atdalīju no lielā dzelteno klinšrozīšu krūma dažus stādiņus, kas paši bija izauguši, apsakņojoties zemākajiem zariem – tos sastādīju pļavā, kur starp skujeņiem jau ir iestādīti vairāki dzelteno klinšrozīšu krūmi (domāju – uz skujeņu fona dzeltenie krūmiņi izskatīsies skaisti); atdalīju apsakņotus zelta jāņogu stādiņus un iestādīju pļavā blakus iepriekšējā gadā stādītai zelta jāņogai – lai ir lielāks, pamanāmāks dzelteno ziedu laukums, jo šis krūmu stādījums ir attālāk no mājas; atdalīju kaķumētras stādus no vecā krūma un sastādīju gar dīķmalu (novēroju, ka kaķumētru nemaitā vīna gliemeži, bet to dīķmalā ir nežēlīgi daudz – stāsts par gliemežiem būs kaut kad vēlāk, kad tie sāks savus posta darbus); uzsēju pie balstiem kazeņveida aveņu dzinumus, kas pa ziemu bija nolaisti zemē (lai neapsalst, lai gan šoziem tas nebija vajadzīgs) – ellīgs darbs, rokas pilnas ar dzeloņiem, bet ir to vērts, jo ogas ir ļoti garšīgas; turpināju darboties ar zaru grieznēm, lai apkoptu neskaitāmos krūmus un kokus, kas aug manā parkā; kaifoju uz soliņa saulītē – tik sen nebija piedzīvota tāda saules diena kā sestdien! {ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes}
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.