19. Kristīnes dārza darbs. Pirmās kļūdas un vilšanās
Pagaidām es šo tūju neaiztikšu, lai vienu sezonu aug, kur iestādīta, bet rudenī – uz Gulagu! Trešā vilšanās – esmu veltīgi tērējusi naudu, pērkot lavandas, ar ko papildināt mazo krūmiņu grupu pie mājas. Stādiem nav ne vainas, bet , pārstādot vienu lielu lavandu drusku tālāk, pamanīju, ka krūmam it kā atdalās vairāki zari un pie katra – savas saknes. Izrādās - man pašai bija lavandu stādi! Tikai es to nezināju. Krūmu, protams, sadalīju – ieguvu piecus labus stādus, tikai pašlaik nezinu, kur lai tos lieku. Vai tiešām jānes uz Gulagu? Patiesībā tur lavandas tīri labi iederēsies, jo šī dobe ir attālāk no mājas, tāpēc parasti tiek mazāk laistīta. Un lavandas ir pacietīgi augi – gan izturēs īslaicīgu sausumu. Laikam dažās vietās esmu pārsālījusi zemi ar slāpekļa mēslojumu. Pa ziemu tas bija pievilcies mitruma, tāpēc nevarēju labi uzbērt – metu tādus kā sāls dubļus zem krūmiem. Lielākajiem krūmiem apakšā apsvilusi zāle, bet mazie, iespējams, paši būs cietuši. Vismaz pārīti redzēju, kam lapas bija noļukušas, kā kad būtu salnu dabūjuši. Uzlēju katram pa pusspainim ūdens – lai nenobeidzas pavisam. Brīvdienās laiks bija burvīgs – silts un saulains (ēnā plus 18 grādi!), tā ka varēju beidzot no visas sirds ņemties pa zemi. Gluži visi stādījumi vēl nav "izlaizīti", bet nu jau var teikt – dārzs izskatās samērā pieklājīgi. Manu aprīļa skaistāko augu kolekciju papildina sarkanas, baltas un violetas sila purenes – ziedi tām ir palieli, kaut kāti nav gari. Skaistas, sudrabpelēkas, pūkainas lapas un stublāji. Tās ir vienas no manām mīļākajiem pavasara puķēm – zied katru gadu, arī pēc noziedēšanas visu vasaru ir skaistas – ne tā kā tulpes vai narcises. Gribētu tās pavairot, bet īsti nezinu – kā. Pie dīķa sāk ziedēt doronikas. Pagājušajā gadā no stādu audzētavas nopirku šķirni ar lielākiem ziediem – tā vēl ir pumpuros, bet parastās doronikas, kas šajā dārzā auga vēl pirms mūsu ierašanās, zied pilnā sparā. Man patīk šī vienkāršā puķe – jau aprīļa sākumā, kad viss vēl ir tukšs un pliks, ceri ir koši zaļi, tādi tie būs arī rudenī, kad citas puķes būs "izpumpējušas". Skaista dārzā, skaista vāzē. Taču ir divi diezgan lieli mīnusi: siltā, saulainā laikā tām noļūk lapas un doronikas garšo gliemežiem, tāpēc to augšana pie dīķa ir apdraudēta. Zem ozola zied kaut kādas zemas, dzeltenas puķītes ar ieapaļām lapiņām. Nosaukumu nezinu – tās es pirmajā gadā ieraudzīju savā pļavā savvaļā ziedam un atnesu uz dārzu. Skaistumā tās sacenšas ar vizbulītēm, tikai aug tuvāk zemei. Vēlāk lapas pazudīs – laikam atmirs, un to vietā ziedēs kreimenes. Tās nav vienīgās puķes, ko esmu atradusi krūmos un pļavā un iestādījusi savā dārzā. Tādi ieceļotāji ir mazais mārsils, lakacis, dzeltenie un baltie laimiņi, baltās un dzeltenās vizbulītes, augstās veronikas, zelta lietuspuķes, arī zalktenes, irbenes, segliņi, korintes un daudzi koki dzimuši savvaļā. Man patīk, ka mājas tuvumā ir šie dabas bērni, un arī noņemšanās ar tiem nav nekādas – aug kā jau nezāles. Zied zilās muskares, hiacintes, narcises un agrās tulpes. Pirmo gadu man ir baltas un violetas savvaļas tulpītes – kātiņš tievs, tikai kādus 15 – 20 cm garš, bet no viena sīpola izauguši trīs – četri ziediņi. Gribu pavairot visas šīs sīpolpuķes, lai ir lielāki krāsu laukumiņi, bet nekas nesanāk. Man pat šķiet, ka tās iet katru gadu mazumā, īpaši narcises, un es aizdomās turu peles un žurkas, kas te dzīvo lielā skaitā. Mūsu kaķenīte Dafne katru dienu uz pļavu iet kā uz RIMI – un vienmēr atgriežas ar peli zobos. Jau otro gadu zied ziemzaļais rododendrs 'P.J.Mezitt'. Lapas un ziedi ir nelieli, var pat teikt – mazi, to nav arī daudz (varbūt tkai šogad?), bet šis rododendrs zied laikā, kad zalktenes jau ir noziedējušas, un dobē zem ozola tagad tas ir pamanāmākais krūms. Blakām ir arī mazais sarkanziedu 'Baden - Baden' rododendrs, bet tas vēl nav īsti iedzīvojies pēc pārstādīšanas no dobes, kur to divus gadus bija mocījuši zemes alotāji. Trīs ziedpumpurus redzu, bet tas arī pagaidām viss. Pārstādot šim rododendram nopirku speciālo augsnes substrātu – tas ir vienīgais, kurš ir dabūjis tādu "medusmaizi" – pārējiem jāiztiek ar parastu skābo kūdru, ko beru arī uz viršaugiem. Taču pagaidām neredzu, ka 'Baden - Baden'tāpēc justos labāk nekā pārējie rododendri. Varbūt kaprīzāka šķirne? Pašlaik skaisti zied dzeltenās prīmulas, ko pērnruden iedeva mana draudzene. Sastādīju grupiņā vairākus krūmiņus – lai izaug liels, dzeltens spilvens. Vienīgi bažījos par mitrumu – sausā vasarā prīmulām manā dārzā klājas grūti. Iestādīju labi redzamā vietā – lai nepalaistu garām kritisku brīdi. Zem vītola augošais kazbārdis vēl nebija stipri izstiepies garumā, tāpēc noriskēju un atcirtu trešo daļu krūma (ciets kā koks, ar mokām dabūju to nost!)un iestādīju turpat blakus – lai būtu iespaidīgāk. Nākamgad atdalīšu vēl vienu – un tad jau būs kazbāržu grupa. Man patīk spēcīgi, lieli augi, kas spēj paši pastāvēt cīņā pret visvisādām nezālēm, tāpēc tos es cenšos stādīt aizvien vairāk. Tādas ir peonijas, dārza vīgriezes un kaņepes, maklejas, miķelītes, zelta lietuspuķes, telēkijas, arī dālijas un kannas – un vēl dažas, kuras ātrumā būšu piemirsusi. Tās ir īsti piemērotas manam dārzam, kuru kopt varu tikai brīvdienās. Protams, patīk arī daudz kas cits, miniatūrāks un vārīgāks, bet jūtu, ka stipro puķu un krūmu cilts manā dārzā ieņems aizvien lielāku īpatsvaru.
