21. Kristīnes dārza darbs. Sīpoli puķu dobē
{IMAGE NR=1}Šogad man beidzot izdevies realizēt senu ideju - izveidot zilu ziedu upi, kas līkumo starp krūmiem. Un tieši šobrīd upe zied! Gribu dzirdēt Vinetas vērtējumu, vai ir labi sanācis - man pašai patīk.
{IMAGE NR=2}Šajā dobē esmu realizējusi vēl vienu, iespējams, dullu ideju - apmali esmu izveidojusi nevis no kaut kādām puķēm, bet no sīpollokiem. Taču šādai izvēlei man ir pamatojums: alisīšu stādi, kas paredzēti šajā vietā, vēl nav izauguši, bet tukšu malu turēt visu pavasari man negribējās, - bija vajadzīgs kaut kāds pagaidu variants. Kāpēc tieši sīpolus? Manuprāt, sīpoli, kamēr loki ir stingri, nudien nav slikta dobes apmale, turklāt aug strauji. Man tas likās sakarīgs risinājums arī praktisku apsvērumu dēļ - lai tie būtu pa rokai, ja sagribas noēst kādu lociņu. Dažreiz ir slinkums tāda nieka dēļ vicot uz lielo dobi, kas ir aiz siltumnīcas... Sīpoli šajā vietā nepaliks visu vasaru – kad loki pastiepsies, tos izrausim reizē ar visu jauno sīpoliņu, un tā dobe pamazām iztukšosies, vietu atbrīvojot alisēm.
Ērmības ir arī rožu dobē - tur esmu sastādījusi remontantzemenes. Divus gadus rožu dobē starp krūmiem bija tukšs, tas man nelikās skaisti, bet nevarēju izdomāt, kādi dekoratīvie augi tur iederētos. Šopavasar izdomāju tur likt zemenes, jo tās labi nosedz augsni un arī nebūs konkurentes rožu saknēm. Tās ir atkārtoti ražojošas zemenes, ogas būs ēdamas visu vasaru līdz pat stiprām rudens salnām. Un tās sasniedzamas turpat pie mājas, paša celiņa malā. Ogas vai kas cits ēdams man ir gandrīz visās dobēs, tas jau ir tāds kā princips. Pagaidām neesmu izdomājusi, ko varētu stādīt zem ozola mājas priekšā. Tur ir ēnains, tāpēc pagrūti atrast kaut ko tādu, kas tur varētu labi augt un vēl arī labi izskatīties. Varbūt citugad pamēģināt tur izaudzēt sīpollokus? {IMAGE NR=3}Man nepatīk visvisādi dārza ķiņķēziņi - rūķīši, vardes un citi mākslīgi ķēmi, ko liek zem kokiem un krūmiem vai mauriņā - it kā smukumam. Patiesībā tas izskatās banāli. Bet šo zaķi eiforbiju un klājenisko kadiķu dobē iesēdināja brāļa piecgadīgā meitiņa Laura - un pēkšņi man tas vairs nešķiet banāli...
Tā kā laika pareģi bija solījuši lietu, steidzu vēl aizpildīt tukšos laukumus ziemciešu dobēs, kur bija paredzēts veidot lielākas jau tur augošu augu grupas. Noriskēju sadalīt ar lāpstu sila pureņu cerus – saknes bija saaugušas lielā klucī, vienkārši atgriezu stādu kā gabalu no maizes kukuļa. Tagad man ir divas sarkanas, divas violetas un divas baltas sila purenes. Atšķēlu arī pusi no ziedoša balto prīmulu krūma – iznāca 11 stādiņi. Tā ir mana visskaistākā prīmula, - kā sniega kupena. Stādīju patālu vienu no otras, lai, kad paaugsies, ceri nesaplūst kopā. Man patīk, ka tās ir atsevišķi, jo ceram ir ļoti skaista forma un daudz lielu, spoži baltu ziedu. Šķiet, ar to arī mani ziemciešu stādīšanas darbi šopavasar ir galā. Mani skaistākie maija augi {ABC_GALLERY ID=galerija_maijadarzs_1} {ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes}