46. Kristīnes dārzs. Ugunsdzēsēji neatbrauca. Tagad darbs ātrajai palīdzībai
Lai noskaidrotu, no kurienes uzradies ūdens, uzrāpos telpā starp jumtu un otrā stāva griestiem. Šos bēniņus veido apmēram 1,6 metrus augsta telpa, kurā iespējams pārvietoties tikai salīkušam. Lienot uz vietu, kur veidojās pleķis, ieraudzīju briesmīgu skatu – priekšā bija milzīgs sirseņu pūznis. Sirseņi bija iekārtojušies starp jumta spārēm. Viņu pūznis bija aizņēmis pašu jumta kori, un tas vairs neatgādināja parasto sirseņu vai lapseņu pūzni, kas kā bumba karājas no griestiem. Šis bija atšķirīgs veidojums. Ieraugot to, man sametās baisi, un es muku no bēniņiem prom, par mitruma cēloņu meklēšanu nebija ne runas.
Nav variantu – sirseņus jādabū prom, lai varētu atklāt, kāpēc caur jumtu sūcas ūdens. Varbūt to mitrumu sataisījuši sirseņi un tas tek no viņu pūžņa? Vai varbūt viņi izgrauzuši eju jumtā, pa kuru tek ūdens? Vai tomēr vainīgs nepareizs savienojums ar skursteni? Arī sūnu nodarītie postījumi var būt vainīgi...
Iepriekš kādā no vasaras stāstiem jau rakstīju par sirseņu apsēsto verandas pažobeli, un kādā komentārā bija teikts, ka ugunsdzēsēji esot īstie vīri, kas aizvācot šādus pūžņus. Nolēmu zvanīt uz valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Diemžēl uzzināju, ka līdzekļu taupības nolūkā viņi to vairs nedarot, neatkarīgi no tā, cik par to es būtu gatavs maksāt. Tomēr dīvainas tās valsts iestādes – viņi atsakās no naudas, lai taupītu līdzekļus...
Tagad šādus pakalpojumus varot meklēt vienīgi privātās firmās. Lai gan, manuprāt, vēl pavisam nesen televīzijā lepni rādīja, kā ugunsdzēsēji no koka noceļ kaķi. Bet laikam jau kaķa dvēsele ir vērtīgāka par manas ģimenes veselību un varbūt pat dzīvību!
Nez, cik maksā nolīgt firmu, lai atbrauc 100 kilometru attālumā no Rīgas iznīcināt sirseņu pūzni?
Tēvs, uzzinājis, ka gatavojos maksāt par sirseņu pūzni firmai, teica, ka nav vērts to darīt, jo viņš tādu pūzni vienreiz esot likvidējis, - iešot pats tiem virsū. Mūsu iebildumi nelīdzēja, un viņš devās augšā bēniņos. Godīgi atzīstos – man pašam bija bail mesties pie tiem briesmoņiem.
Pirms doties pie sirseņiem, tēvu ietērpām plastmasīgā, biezā aizsargtērpā, ko kādreiz nopirkām, lai būtu, ko uzvilkt, miglojot dārzu ar ķimikālijām. Uzmaucām pamatīgas brilles, zodu un kaklu notinām ar lakatu, rokās uzģērbām biezus, ādainus darba cimdus. Apbruņojies ar tukšu kūdras maisu un fuksīti, tēvs devās izzāģēt no kores pūzni.
Mēs ar Kristīni noslēpāmies citā telpā aiz aizvērtām durvīm un logiem. Drīz vien tēvs atmuka atpakaļ – viņam esot pilnībā aizsvīdušas brilles. Pašlaik viņam esot izdevies no pūžņa atdalīt trešo daļu, kas nokritusi uz bēniņu grīdas. Pēc tam tēvs devās turpināt cīņu ar sirseņiem.
Šoreiz gājiens nebija veiksmīgs – viens no sirseņiem pamanījās iedzelt caur biezajiem ādas darba cimdiem rokā. Kaut kā tēvam bija izdevies nogāzt vēl vienu trešdaļu pūžņa, tagad divas trešdaļas pūžņa mētājās uz grīdas, bet atlikusī palika pie griestiem starpā starp divām spārēm. Tēvs teicās redzējis tur vēl vienu (trešo) pūzni, pat baisāku par šo.
Tēvs uzreiz iebāza roku aukstajā lietusūdenī, kas bija satecējis mucā zem jumta. Iespējams, ka tas mazināja indes iedarbību, tomēr roka sāka pampt.
Negaidot, kamēr sākas kaut kas pavisam nelāgs, aizvedu tēvu uz rajona slimnīcu, kur viņš saņēma kaut kādu poti. Todien viņam ieteica neko nestrādāt, turēt roku vēsumā un iekarinātu kaklā.
{ABC_POLL ID=noklut_abc}
