Tirgus samazinājies, ne sabrucis

"Jāsamazina izmaksas, jāatlaiž darbinieki, jāpārziemo un jāskatās, kas būs tālāk," teica kāds trīs krīzes pārdzīvojis menedžeris. Tomēr Stoller vadītājs Māris Kanderāns neuzskata, ka katrā mācību grāmatā fiksētā pamācība ir tik derīga reālajā dzīvē, jo pārāk sarežģīts un niansēts ir katrs atevišķs bizness, lai tam derētu universālā formula. {IMAGE}Kā krīzes apstākļos klājas jūsu uzņēmumam? Diezgan labi, jo mūsu uzņēmums nav balstīts tikai uz celtniecības nozari. Darbojamies diezgan plašā spektrā: lauksaimniecībā, dažādās ražošanas nozarēs. Pārdošanas rādītāji ir samērā labi. Celtniecības nozarē noticis diezgan būtisks kritums, it īpaši celtniecības mašīnu jomā. Dzīvot ir kļuvis daudz sarežģītāk, katrs darījums nāk ar trīsreiz vai pat piecreiz lielāku piepūli.{BREAK} Cik ātri sajutāt krīzes draudus un kā uz tiem reaģējāt? Pagājušā gada jūnijā. Tie bija ļoti izteikti un notika uzreiz pēc pretinflācijas pasākumiem, kad tika pieņemtas izmaiņas likumdošanā attiecībā uz privātpersonu kreditēšanu. Sajutām strauju kritumu – aptuveni uz pusi samazinājās pārdošanas apjomi, kas vēl joprojām nav mainījušies. Eksperti sola, ka inflācija gada beigās samazināsies, bet tam nevar ticēt, jo prognozes, kas tika liktas uz šo gadu, nepiepildījās. Kāda bija reakcija? Tas, ko mēs nedarījām – nesākām konkurēt ar cenu, jo gribam nodrošināt klientam arī pieejamu pēcpārdošanas apkalpošanu. Tāpēc esam saglabājuši struktūru ar atbalsta punktiem Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā, kur darbojas septiņi speciālisti. Tas prasa diezgan lielus līdzekļus. Cenu politikā negājām uz dempingu, tāpēc tas nav iemesls, kāpēc esam zaudējuši. Ja klientam ir mazs budžets vai izmisīga vajadzība pēc ļoti lēta piedāvājuma, tad šobrīd ir īstais laiks realizēt savas vēlmes, jo tirgū var atrast ļoti labus piedāvājumus. Taču uzskatu, ka cenas nolaišana nenes ilgstošu efektu. Krīzes nāk un iet, taču ir diezgan skaidri zināms, ka pēc gada, pusotra tirgus atmodīsies, jo sabiedrības vajadzības tikai nostiprināsies un kļūs vēl lielākas. Pie tam, lai sasniegtu vidējo Eiropas apbūves līmeni uz vienu cilvēku, Latvijā vēl ir jāuzceļ piecas reizes vairāk ēku nekā ir šobrīd. Vai mātes un māsas uzņēmumu situācija kaimiņvalstīs ir līdzīga Latvijā esošajai? Krīzes pazīmes ir visās trijās Baltijas valstīs. Igaunijā tirgus attīstās straujāk un aktīvāk, Latvija atpaliek pa diviem gadiem. Krīzes pazīmes tur bija manāmas jau pagājušā gada ziemā, kad tehnikas pārdošana kļuva arvien smagnējāka. Lietuvā, savukārt, krīze pienāca nedaudz vēlāk. Vēl līdz pat šā gada februārim pārdošanas apjomi bija fantastiski lieli. Prognozējām, ka tie saglabāsies līdz gada beigām, taču vienā brīdi viss vienkārši apstājās - krīze sasniedza arī Lietuvu. Šobrīd situācija ir ļoti sarežģīta. Latvijā krīzes nav, ir tikai atsevišķas krīzes pazīmes – tirgus kritumi. Krīze nozīmē pilnīgu tirgus sabrukumu. Šobrīd tas nav sabrucis, bet gan samazinājies. Lietas sāk strādāt pēc tiem likumiem, noteikumiem un principiem, pēc kādiem jau no paša sākuma vajadzēja strādāt. Īsti pareizi nebija, ka jebkurš, kuram ienāk prātā, varēja nopirkt ekskavatoru un sākt nodarboties ar celtniecību bez kompetences, papildu zināšanām, plāna uz nākotni. Tagad tā vairs nav. Notiek intensīvs, pat smags darbs, jo tirgus ir piepildīts, tāpēc tie, kas strādā kvalitatīvi, arī saņem pasūtījumus. Es negribētu, lai cilvēki tāpēc piesauc krīzi, jo ir palicis strādāt grūtāk. Tā taču nav mirstamā vaina! Vai krīzes ietekmē uzņēmums ir mainījis biznesa taktiku? Mēs nemainām zīmolu, veikala izskatu, produktu klāstu, pārdošanas shēmas, taču uzņēmums ir sācis aktīvāk komunicēt ar klientiem – notiek kvalitatīvāks ikdienas darbs, apmeklējumi, tiek likts lielāks uzsvars uz stratēģiski svarīgu klientu apkalpošanu. Celtniecības jomā apjomi ir krietni samazinājušies un klienti no šīs jomas ir vairāk fokusējušies uz cenu, taču šobrīd attīstās ceļu būves nozare, ir pieejams finansējums daudziem objektiem, līdz ar to šie klienti ir pietiekoši aktīvi. Mainot kaut ko īstermiņā, tas var dot negatīvu rezultātu ilgtermiņā. Mēs nevaram šobrīd pateikt klientam: "Vecīt, ja tu tagad neesi gatavs neko nopirkt, tu mums neesi interesants", - jo pēc pusotra gada, kad tirgus situācija uzlabosies un šis pats klients atgūsies, diez vai viņš gribēs ar mums strādāt. Negribam pazaudēt tos klientus, kuriem šobrīd iet grūti. Tiek pārskatīts arī izmaksu budžets, un tas ir normāls darbs, visi uzņēmumi Latvijā to dara, bet tas neatstāj iespaidu uz tirdzniecības stratēģiju, ja nu vienīgi cenšamies to veikt vēl kvalitatīvāk. Kāds ir jūsu viedoklis par tiem, kas sūdzas par krīzi? Tas ir vieglākais, ko var darīt. Nevienam šobrīd neiet viegli, arī mūsu peļņas rādītāji ir samazinājušies, bet ar sūdzēšanos nekas netiks atrisināts. No sēdēšanas smilškastē un raudāšanas par to, ka saplīsis spainītis, jauns spainis neradīsies. Ir jāstrādā! Paskatoties uz mašīnstraumēm Rīgas ielās, ir nepārprotami redzama liela rosībi, visi kaut kur brauc, kaut ko dara. Tas, ko mēs noteikti varam uzlabot, ir efektivitāte. Diezgan jocīgi ir, stāvot satrēgumā Juglā, redzēt, ka katrās astoņās mašīnās no desmit sēž tikai viens cilvēks, tērē savu vai uzņēmuma degvielu, tai pat laikā raudot par krīzi. Ir kaut kas jādara, lai mainītu situāciju. Krīze var nozīmēt tikai to, ka cilvēkiem paliek mazāk naudas nekā bija. Pirms vairākiem gadiem runāju ar vienu zemnieku mazā ciematā Anglijā, kas stāstīja par tajā esošu biznesa situāciju. Lai cik tas arī nebūtu jocīgi, šajā dažu pagastu lieluma ciematā atradās trīs lauksaimniecības tehnikas dīleri un viens Porche tirgotājs. Lūk, tā ir reāla konkurence! Un tur būt sekmīgam nozīmē būt ļoti labam. Konkurences intensitāte Latvijas nozarēs ir salīdzinoši zema. Mēs nevaram sūdzēties par konkurenci, jo, lai arī visi zīmoli ir pārstāvēti, tā nav tik intensīva, kā minētajā ciematā. Uņēmumiem ir, kur attīstīties, augt un uzlaboties. Ko nozīmē krīze? To, ka nevar uz nekustamajiem īpašumiem vairs nopelnīt tik, cik varēja pagājušajā gadā? Es domāju, ka nē. Acīmredzot ir jāmaina darba veids un jāstrādā tālāk. Vai darba pieredzē ir bijis kāds krīzes gadījums? Nopietns - nē. Darba gadi ir bijuši ar pozitīvu attīstības virzienu. Īstu krīzi savā dzīvē neesmu redzējis. Viesojoties pie igauņu kolēģiem, izdevās parunāt ar kaimiņuzņēmuma menedžeri no Zviedrijas. Viņš teica, ka esot trīs krīzes jau pārdzīvojis un viņam ir pilnīgi skaidrs, kas jādara: jāsamazina izmaksas, jāatlaiž darbinieki, jāpārziemo un jāskatās, kas būs tālāk. Bet to visu taču var katrā mācību grāmatā izlasīt! Dzīvē tā nenotiek. Ir pārāk dažādas un niansētas situācijas, lai šī formula derētu visiem gadījumiem! Kā jūs kopumā vērtējat situāciju Latvijā? Ir jūtamas atskaņas no pasaules tirgus kritumiem. Taču, ja skatās uz izmaiņām tirgus apjomā kopumā, tad tās nav tik būtiskas, lai teiktu, ka tā ir krīze – izmaiņas svārstās dažu procentu robežās. Vislielāko zaudējumu rada masu iespaidošana nepareizā virzienā. Caur plašsaziņas līdzekļiem cilvēkiem tiek pasniegts tas, ka Latvijā ir krīze, kaut gan tik tieši uz sevi viņi to neizjūt, tomēr ar laiku sāk domāt, ka krīze patiešām pastāv. Bet kāda Latvijā var būt krīze, ja benzīna cenas vēl aizvien ir par 30% zemākas par cenām Eiropā; darbaspēka izmaksas ir pieaugušas tik tālu, ka Rietumeiropas celtnieki brauc strādāt pie mums; pirms iestāšanās ES bija cerība, ka nekas nemainīsies, nepaliks dārgāks, bet palika – vai tā ir krīze? Nav, jo to varēja prognozēt. Vienotā tirgū nepaliek nostūri, kuros nekas nemainītos. Agrāk vai vēlāk izmaiņas sasniedz visas jomas, tirgus līmenis izlīdzinās. Daudzas lietas agrāk nav notikušas tā, kā tām patiesībā bija jānotiek, bet šobrīd situācija uzlabojas, viss pamazām stājas savās vietās. Agrāk "bumbierīši" no augstskolas pieprasīja uz rokas 1000 latus, bet prasot, ko tad viņš par šo naudu mums iedos, nemācēja atbildēt, atrunājoties, ka darba procesā manīs. Tagad par šādu algu var dabūt augsti kvalificētus speciālistus, kuri ir gatavi strādāt, pielietojot savas teorētiskas un praktiskās zināšanas. Šīs lietas ir mainījušās, un tas ir labi, jo daudzkas iebriekš ir bijis "uzpūsts". Arī nekustamā īpašuma dēļ, jo iepriekš tajā varēja iesaistīties jebkurš, kuram nebija slinkums, kurš stāvēja pareizajā vietā un laikā, uztaisīja savu pirmo miljonu un tagad sēž "ar pikstiem gaisā", jo tas jau nebija balstīts uz reāla darba rezultātu. Un tāpēc tagad viņiem ir krīze. Bet, piedodiet, uz ko jūs cerējāt? Rakstu sagatavojusi Vera Zajeca Foto: Vera Zajeca

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Augstas kvalitātes sienu un griestu apdares darbi – SIA "ASiekšdarbi"

Tavs sadarbības partneris sienu un griestu apdares darbos – SIA "ASiekšdarbi"! Dažādu veidu iekšējie apdares / remonta darbi – špaktelēšana, slīpēšana, krāsošana, tapešu līmēšana.

Aktualitātes

VNĪ uzsāks vēsturiskā “Saktas” nama uzraksta atjaunošanas darbus

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.

Tirgus samazinājies, ne sabrucis

Dalies ar šo rakstu

Komentāri