Kā maksās kurināmais nākotnē?

Metāla nauda
Metāla nauda
Kurināmā cenu nosaka naftas cenas Pasaules ekonomikā dažādu kurināmo cena ir atkarīga no naftas, jo tā ir nozīmīgākais enerģijas avots. Naftai kļūstot dārgākai ceļas arī citu kurināmo cenas. Benzīna, dīzeļdegvielas, sašķidrinātās naftas gāzes un mazuta cenu naftas sadārdzināšanās ietekmē tieši, jo šos kurināmos ražo no naftas. Cieto kurināmo cenas arī svārstās atbilstoši naftas cenām, ko var izskaidrot ne tikai ar to, ka šie kurināmie konkurē ar naftas produktiem, bet arī tāpēc, ka to ražošanā jāpatērē naftas produkti, piemēram, malku zāģē ar benzīna motorzāģi, transportēšanā patērē dīzeļdegvielu, tās sagatavošanā piedalās cilvēki, kuri savās mājsaimniecībās patērē degvielu utt. Līdzīgi cenas veidojas oglēm un degslāneklim. Elektroenerģijas cenu arī ietekmē naftas cenas, jo daļu elektroenerģijas ražo, izmantojot no naftas iegūtu enerģiju. Dabasgāzes cenas saistība ar naftas cenām galvenokārt veidojusies konkurences ar naftas produktiem dēļ. Dabasgāzes piegādātāji vēlas saņemt pēc iespējas lielāku samaksu par savu preci un vienlaikus grib, lai pirktu to, nevis citus kurināmā veidus. Dabasgāzes piedāvājumā Latvijā nav konkurences, vienīgais nozīmīgais dabasgāzes tirgotājs ir Latvijas Gāze. Latvijā vairāk nekā 80% dabasgāzes patērē industriālie patērētāji – rūpnīcas, centralizētās siltumapgādes uzņēmumi un elektroenerģijas ražotāji termoelektrocentrālēs. Šādi patērētāji dažu stundu laikā savu ražošanas procesu var pārkārtot no dabasgāzes uz mazutu vai otrādi. Tādēļ dabasgāzes cenas tiek kotēta attiecībā pret mazuta cenu, kura veidojas pasaules biržās pietiekamas konkurences apstākļos.
Mazuta cenu dinamika biržā
Iepriekšējos trijos gados mazuta cena pasaules tirgos ir pieaugusi divas reizes, kas ir bija viens no apstākļiem, kāpēc cēlušās dabasgāzes cenas arī Latvijā. Otrs apstāklis, kas ir veicinājis gāzes cenu celšanos ir cenu izlīdzināšanās ar citu Eiropas valstu cenām. Izlīdzināšanās būs beigusies 2008. gada 1. janvārī, kad stāsies spēkā jaunais trīs gadu ilgais līgums ar Gazprom. Jaunais līgums paredz piesaistīt gāzes cenu Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes biržās kotētai mazuta ar sēra saturu zem 1% cenai un valūtas kursam.
Proporcijas saglabāsies Naftas cenas ilgtermiņā prognozēt praktiski nav iespējams, vieglāk prognozēt dažādu kurināmo savstarpējās cenu proporcijas. Šīm proporcijām būtiski nevajadzētu svārstīties, vienīgi malkas cenas varētu pieaugt straujāk par citu kurināmo cenām, ja turpināsies darba algu celšanās pašreizējā tempā. Līdz ar to izvēloties, kādu kurināmo izmantosiet, aprēķinus var veikt, izmantojot pašreizējās cenas. Dabasgāzes patēriņa un maksājumu par gāzi kalkulators mājsaimniecībām Resursu pieejamība Būtiskākais energoresurss ir nafta, kuras piedāvājuma un pieprasījuma attiecības izraisa cenu kāpumu pasaulē. Naftas cenu pieaugumu veicina arī tās pieprasījuma pieaugums, kurā nozīmīga loma ir straujajai Āzijas attīstībai un patēriņa pieaugumam Indijā un Ķīnā. Trešais faktors, kas veicina naftas cenu celšanos, ir naftas eksportētāju valstu apvienības OPEC kopējie lēmumi.
Gāzes krājumi pasaulē
Pašlaik pasaulē apzināti dabasgāzes krājumi 180 triljonu kubikmetru apmērā. Latvijai vienīgais dabasgāzes piegādātājs ir Krievija, kuras teritorijā ir apzināti 48 triljonu kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinoši nelieli krājumi ir arī pie Norvēģijas krastiem, Lielbritānijā un Nīderlandē. Tomēr vēljoprojām vai ikkatru gadu tiek atklātas jaunas atradnes, uzskata, ka ievērojami neatklātās dabasgāzes krājumi ir Arktikā. Eiropas Savienība gadā patērē 0,6 triljonus kubikmetru gadā, tas nozīmē, ka ar pašreizējām tehnoloģijām pieejamā dabasgāze pietiks aptuveni simts gadiem. Latvija ziemas mēnešos patērē vienu miljardu kubikmetrus dabasgāzes. Austrumeiropā ir zema energoefektivitāte, - uzlabojot energoefektivitāti līdz līmenim, kāds ir sasniegta Rietumvācijā, ES kopējo dabasgāzes un citu energoresursu patēriņu varētu ievērojami samazināt. Piemēram, Latvijas enerģētikas pamatnostādnes (2006.-2016.) paredz ievērojamu energoefektivitātes paaugstināšanu - siltumenerģijas patēriņa samazināt ēkās par 36% (līdz 2020. gadam), siltumenerģijas pārvades un sadales zudumus pilsētu tīklos samazināt no 17% uz 14%, siltumenerģijas ražošanas iekārtu vidējo efektivitāti Latvijā paaugstināt no 68% līdz 80%-90%. Līdz ar to energoefektivitāte var ievērojami samazināt energoresursu cenu pieauguma ietekmi gan uz mājsaimniecībām, gan citiem patērētājiem. Atliek vien cerēt, ka no Eiropas fondiem un valsts budžeta būs pietiekami atvēlēti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai.
Rūpnīcu dūmi un skursteņi
Ekoloģija Aizvien nozīmīgāks faktors ir izmešu apjoms, kas saistīts ne tikai ar ekoloģiju, bet arī ar valstī pieejamām izmešu kvotām un maksājumiem par tām. Mazākais CO2 izmešu apjoms uz vienu siltuma vienību ir dabasgāzei, tas ir pat zemāks nekā koksnei, tomēr jāņem vērā, ka koksne ir atjaunojams dabas resurss, kas augšanas procesā absorbē ogļskābo gāzi. Latvijā tiek patērēts ļoti liels apjoms koksnes– aptuveni trešdaļa no kopējā energopatēriņa. Kopā ar citiem zaļās enerģijas avotiem atjaunojamo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu bilancē sasniedz 40%. Šāda proporcija ievērojami pārsniedz citu ES valstu līmeni, kur atjaunojamie resursi nepārsniedz vienu piektdaļu. Paredzams, ka Latvijā šāda atjaunojamo resursu patēriņa proporcija varētu arī samazināties, uzbūvējot ogļu elektrostaciju, tomēr Kioto protokols un ES Zaļās grāmatas prasības un rekomendācijas tiks izpildīta ar uzviju tik un tā. Latvijas ir zaļākā valsts Eiropā un tas tā ir jāsaglabā un jāattīsta.
Atjaunojamo resursu patēriņš ES valstīs

Unikāla gāzes krātuve Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas spējīga nodrošināt sev dabasgāzi jebkurā gadalaikā pietiekamā apjomā, kaut arī tai nav savu dabasgāzes ieguvju. Šādu priekšrocību nodrošina Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kuras ietilpība šobrīd ir 2,3 miljardi kubikmetru regulāri iesūknējamās un izsūknējamās dabasgāzes. Inčukalna gāzes krātuvi iespējams paplašināt līdz 3,2 miljardiem kubikmetru, kas nodrošinās ne tikai Latvijā pieaugošo energoresursu patēriņu, bet arī visā reģionā. Jau šobrīd krātuve apkalpo Igauniju, Krievijas ziemeļrietumus un mazākos apjomos Lietuvu, bet iespējams, ka nākotnē tiks uzglabāta dabasgāze arī Somijas pieprasījumam ziemas mēnešos. 2006. gada janvārī plašā Eiropas daļā bija iestājusies ļoti skarba ziema un nebija iespējams piegādāt pietiekamā apjomā dabasgāzi Latvijā šādu deficītu neizjuta, pateicoties Inčukalna gāzes krātuvei. Iespējamā Dobeles gāzes krātuves izbūve nav stratēģiski nozīmīga Latvijas gāzes rezervēm, jo Inčukalna gāzes krātuve pilnībā apmierina mūsu vajadzības. Dobeles gāzes krātuve varētu kalpot kā rezerve citām Eiropas valstīm. Autors: Ingars Liepiņš
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

Komentēšanas noteikumi!
  • vai 23.08.2007 08:58
    Cenas neizbegami aug...
  • vai 23.08.2007 08:58
    ar laiku tas bus vel augstakas.
  • joe 24.08.2007 11:02
    Skaisti palobējam gāzi - un tālāk? Kāda ir raksta pamatdoma - cenas kāps? To jau mēs tāpat zinām... Es teiktu, ka apgalvojums, ka gāzes pietiks 100 gadiem ir diezgan pārdrošs.
  • logo 27.08.2007 08:30
    Gāze ir tas labākais kurinmāmais, es to esmu lasījis arī citur, bet nelaime tāda, ka man tas gāzes vads ir 150 km attālumā. Tāpēc vadzētu zināt, kurš kurināmais, izņemot gāzi, varētu būt viusdrošakais nākotnē. mežus driz izcirtīs, malka būs deficīts kā citur Eiropā. Vai stādīsim kārklus, kā redzēju Zviewdrijā?
  • Kalvīša mamma 17.09.2007 13:11
    Dēliņ, man salst!