"Latvenergo" Jelgavā sāk apakšstacijas "Viskaļi" rekonstrukciju par gandrīz 15 miljoniem eiro

AS "Latvenergo" meitassabiedrības AS "Latvijas elektriskie tīkli" augstsprieguma apakšstacijā "Viskaļi" Jelgavā ar kopējo rekonstrukcijas finansējumu gandrīz 15 miljonu eiro apmērā sākti vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuri turpināsies līdz 2018.gadam.

Rekonstrukcijas gaitā paredzēta apakšstacijas "Viskaļi" 330 un 110 kilovoltu sadaļņu rekonstrukcija, ko veiks AS "Latvijas elektriskie tīkli". Tas būtiski uzlabos elektroapgādes drošumu Jelgavas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem. Tas ir nozīmīgi, raugoties no Latvijas pārvades tīklu viedokļa, jo apakšstacija "Viskaļi" ir tā saucamā mezgla apakšstacija, no kuras tiek nodrošinātas arī starpvalstu saites ar Lietuvu, kā arī caur Salaspili, Valmieru - ar Igauniju, skaidroja uzņēmuma pārstāvji.

AS "Latvijas elektriskie tīkli" valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis skaidroja, ka pašlaik objektā ir uzsākti pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi - ir veikta iekārtu atslēgšana, darbu zonas sagatavošana un norit darbs pie veco iekārtu un to konstrukciju demontāžas darbiem. Pēc šo darbu pabeigšanas paredzēta jaunu 330 kilovoltu iekārtu uzstādīšana. Viņaprāt, rekonstrukciju kopumā var raksturot ar vārdiem - efektivitāte un drošība.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsvēra, ka nākotnē rekonstruētā apakšstacija būs nozīmīgs tranzīta mezgls, jo pēc projekta "NordBalt" nodošanas ekspluatācijā 2016.gadā tas ļaus uzlabot elektroenerģijas pārvadi no Zviedrijas caur Lietuvu uz Latviju, kas nodrošinās Latvijas patērētāju piekļuvi zemākās cenas Skandināvijas elektroenerģijas tirgiem.

2014.gada pirmajā pusgadā "Latvenergo" koncernā veiktas investīcijas 64,7 miljonu eiro apmērā. Lai uzlabotu tīkla pakalpojumu kvalitāti un tehniskos rādītājus, Latvenergo turpina veikt investīcijas tīklu aktīvos - 2014.gada pirmajā pusgadā investīciju apjoms tīklu aktīvos veido vairāk nekā 70% no kopējām investīcijām. Starp tām ir arī "Viskaļu" rekonstrukcija.

AS "Latvenergo" preses sekretāre Sandra Vējiņa aģentūru LETA informēja, ka attiecībā uz plānotajām investīcijām rekonstrukcijas kopējās izmaksas plānotas 14,65 miljonu eiro apmērā, bet konkrēti 330 kilovoltu rekonstrukcijas izmaksas - 8,7 miljoni eiro.

Investīciju rezultātā samazināsies elektroapgādes pārtraukumi, kā arī pieaugs elektroenerģijas piegādes procesa drošums, tādējādi tiks nodrošinātas patērētāju pieaugošās prasības elektroenerģijas kvalitātei.

Apakšstacija "Viskaļi" ir viena no lielākajām un arī nozīmīgākajām Latvijas apakšstacijām, kura, piegādājot elektroenerģiju sadales tīkla sistēmai, nodrošina elektroapgādi Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada klientiem, tai skaitā klientiem apdzīvotās vietās Mežciemā, Svētē, Zaļeniekos, Platonē, Pēterlaukos, Vircavā, Blukās, Vecsvirlaukā, Dzirniekos, Staļģenē un citur.

Tās izbūve ir sākta 1939.gadā sākotnēji 80 kilovoltu spriegumam, vēlāk pārslēdzot uz 110 kilovoltu spriegumu, kā arī 1962.gadā tika izbūvēta 330 kilovoltu sadalne.

Ņemot vērā iekārtu novecošanos, neatbilstību mūsdienu prasībām, kā arī šīs apakšstacijas būtisko nozīmi visā energosistēmā, bija nepieciešama tās rekonstrukcija pilnā apjomā energoapgādes drošuma palielināšanai. Darbi noritēs divos posmos, kuru laikā no 2014.gada līdz 2015.gadam paredzēts rekonstruēt 330 kilovoltu daļu, savukārt no 2016.gada līdz 2018.gadam rekonstruēs 110 kilovoltu daļu.

Kā AS "Latvijas elektriskie tīkli" pārstāvji skaidroja pasākumā, tiks uzlabota arī apakšstacijas tuvumā esošo un dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāte, jo rekonstrukcijas laikā tiks izbūvētas papildu konstrukcijas, lai apakšstacijas autotransformatoru radītais troksnis atbilstu normatīvos dokumentos noteiktajam. Ja līdz šim apkārt autotransformatoriem bija izbūvētas 2 skaņu izolējošas sienas, tad rekonstrukcijas gaitā tās izbūvēs atbilstoši mūsdienu skaņu izolējošām prasībām un arī to zonu palielinās.

AS "Latvijas elektriskie tīkli" valdes loceklis Jānis Kirkovalds skaidroja, ka rekonstrukcijas gaitā nav paredzēti elektroenerģijas padeves pārtraukumi un darbi tikšot organizēti tā, lai elektroenerģijas padeve lietotājiem būtu nepārtraukta. Viņš pieļāva, ka darbu gaitā tehnoloģisku sarežģījumu gadījumos gan varot rasties neparedzēti pārtraukumi, taču, ja tādi gadīšoties, tie būšot īslaicīgi, un uzņēmums cer uz sabiedrības sapratni, ņemot vērā vērienīgos darbus.

Apakšstacijas rekonstrukcijas gaitā analogās releju aizsardzību vietā tiks uzstādīta principiāli jauna ciparu releju aizsardzība, kas ir šīs jomas tehnoloģiski augstāko sasniegumu atspulgs. Tādējādi būtiski uzlabosies energoapgādes sistēmas drošums, jo moderna releju aizsardzība nepieļauj ķēdes reakcijas rašanos avārijas atslēguma gadījumā kādā no ķēdes posmiem.

Rekonstrukcijas rezultātā, apakšstacijā "Viskaļi" vecās vadības sistēmas vietā tiks uzstādīta arī pilnīgi jauna, datorizēta vadības sistēma. Pēc rekonstrukcijas operatīviem darbiniekiem, veicot operatīvos pārslēgumus, vairs nevajadzēs lietot fizisku spēku, mehāniski pārslēdzot sviras, pārslēgšana būs automatizēta, izdarāma, dodot komandu no apakšstacijas datora vai no AS "Augstsprieguma tīkls" dispečera datora Rīgā. Jaunās releju aizsardzības un vadības sistēmas ir izgatavotas uz mikroprocesoru bāzes, kas atbilst mūsdienu tehnikas sasniegumiem.

Apakšstacijas rekonstrukcijas gaitā tiks izbūvēta divkopņu shēma, kas atšķirībā no esošās shēmas ļaus katru pieslēgumu pieslēgt kādai no abām kopnēm, un tas ir tehniski ļoti liels ieguvums. Tāpat jāpiemin, ka 330 kilovoltu rekonstrukcijas rezultātā, samazinoties iekārtu aizņemtajai platībai, ir paredzēta vieta vēl vienam pieslēgumam, kuru varētu izmantot nākotnē, ja būs pieprasījums pēc lielākām jaudām un būs nepieciešams veikt apakšstacijas paplašināšanu.

Rekonstrukcijas rezultātā tiks uzstādīti 330 kilovoltu jaudas slēdži, kuriem elektriskā loka dzēšana notiek elegāzes (SF6 - sēra heksafluorīda) vidē, 330 kilovoltu spriegummaiņi, strāvmaiņi, kā arī kombinētie mērmaiņi, kuriem kā iekšējā izolācija tiek izmantota elegāze, bet vecāka tipa mērmaiņiem kā izolējošs materiāls tiek izmantota speciāla izolācijas eļļa. Tāpat tiks nomainīti visi 330 kilovoltu atdalītāji uz jauniem atdalītājiem, kuru darbināšana notiek ar motora piedziņu.

Patlaban viens no būtiskākajiem "Latvenergo" koncerna investīciju objektiem ir projekts "Kurzemes loks", kas ir daļa no starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta "NordBalt". 2014.gada augustā noslēgta 330 kilovoltu projekta "Kurzemes loks" līnijas posma Grobiņa-Ventspils izbūve un sākta tā ekspluatācija.

"Kurzemes loks" ir kvalitatīvi jauna elektropārvades līnija, savukārt elektriskā kabeļa izbūve no Lietuvas uz Zviedriju jeb starptautiskais projekts "NordBalt" būs trešais garākais jūras gultnē ievietotais starpsavienojums pasaulē un pirmais starpsavienojums Ziemeļeiropā, kas palīdzēs Lietuvai dažādot elektrības importa un eksporta maršrutus, kas savukārt pavērs iespējas arī Latvijas tirgū importēt elektroenerģiju no Zviedrijas un Norvēģijas.

Jelgava, 11.sept., LETA.

Foto: Evija Trifanova / LETA

2014.gada 12.septembrī