Latvijas Arhitektu savienības gada skates - vēsture un statistika
Arhitektu savienība izsludinājusi kārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, aicinot pieteikt iepriekšējos divos gados realizētos arhitektūras objektus vai ar to saistītos notikumus. Šī ir astoņpadsmitā reize. Tas dod iespēju veikt iepriekšējo arhitektūras skašu rezultātu izvērtēšanu, meklēt un konstatēt tendences, fiksēt pārmaiņas, vēsta Arhitektūras platforma A4D, www.a4d.lv/
Pirmajā skatē tika vērtēti neatkarīgās Latvijas laikā realizēti darbi, ieskaitot 1995.gadu. Žūrijas vērtējumam tika iesniegti tikai 17 pieteikumi. Darbu noformēšanu veica katrs dalībnieks patstāvīgi, kā rezultātā gala izstāde sanāca gana raiba. Arī arhitektu veikums šajā laikā bija pieticīgs, kas lielā mērā ir tā laika krīzes rezultāts. Turpmākajos gados, Latvijas ekonomikai pieaugot, skatēs tika pieteikts arvien vairāk darbu. Tāpēc, sākot ar 2000.gadu, žūrija no iesniegtajiem darbiem veica atlasi un uz otro kārtu izvirzīja labākos darbus (piemēram, 2005.gadā no vairāk kā simts darbiem tika atlasīti 64, šī bija reize, kad bija visplašākā izstāde). Kopš 2005.gada skatei atlasītos darbus otrajā posmā vērtē starptautiska žūrija. Parasti tajā ir pieci eksperti: no Igaunijas un Lietuvas, kā arī divām citām valstīm. Latviju šajā žūrijā pārstāv nacionālās jeb sākotnēji tehniskās žūrijas priekšsēdētājs. Kopumā par Latvijas arhitektūras gada balvu saņēmējiem ir lēmuši eksperti no piecpadsmit valstīm (līdz šim tikai no Eiropas).
Septiņpadsmit skatēs ir godalgoti 98 arhitektūras darbi, no kuriem 65 ir privātais pasūtījums, bet 33 - valsts vai pašvaldības. Tas nozīmē, ka privātajam pasūtītājam ir lielāka interese par labāka rezultāta sasniegšanu. Arī pa reģioniem šī proporcija ir par labu privātajam sektoram - centrā (Rīga, Jūrmala, Pierīga) balvas saņēmuši 45 privātie un 11 publiskie objekti, Kurzemē - attiecīgi 16 un 17, Vidzemē - četri un viens, bet vienīgais godalgotais objekts Zemgales Sēlijas reģionā ir valsts pasūtītais Silenes robežkontroles punkts. Visi trīs balvu guvušie ārpus Latvijas realizētie objekti ir publiskā sektora pasūtījumi. Par labu arhitektūru aktīvi cīnās Ventspils pilsēta, ko apliecina arī līdzšinējie rezultāti - no 15 apbalvotajiem šeit realizētajiem darbiem 12 (tai skaitā divi Lielo balvu ieguvēji) ir pašvaldības pasūtījuma objekti. Divi privātie industrijas objekti (ostas termināļi iepretim Ventspils vēsturiskajam centram) ir saņēmuši arhitektūras balvas. Acīmredzot tieši pilsētas nostāja ietekmēja, lai utilitārās tehnoloģiskās celtnes harmoniskāk iekļautos pilsētvidē.
Balvu saņēmušo darbu ģeogrāfija atspoguļo ne tikai ekonomiskās attīstības nevienlīdzības Latvijā, bet arī pieprasījuma pēc labas arhitektūras atšķirības. Pilsētu vidū visvairāk balvas saņēmušo objektu ir Rīgā (45, tai skaitā astoņas Lielās balvas), seko Ventspils (15, tai skaitā divas Lielās balvas), Liepāja un Jūrmala (katrā pa seši un katrai tai skaitā pa vienai Lielajai balvai). Ja balvu ģeogrāfiju vēro reģionu līmenī, tad līderis ir Latvijas centrs - Rīga, Jūrmala un Pierīga (56 balvas, tai skaitā deviņas Lielās balvas), seko Kurzeme (33, tai skaitā sešas Lielās balvas), Vidzeme (5, tai skaitā divas Lielās balvas), Zemgale un Sēlija (1). Līdz šim nevienu godalgoto arhitektūras notikumu nav izdevies īstenot Latgalē. Trīs skatēs godalgotie darbi ir īstenoti ārpus Latvijas - Latvijas vēstniecība Minskā (Baltkrievija), Latvijas paviljons EXPO 2000 Hannoverē (Vācija) un Latvijas ekspozīcija Runājošie akmeņi , kas bija skatāmi Parīzē, Lionā, Strasbūrā un Bordo (Francija).
Kādas arhitektūras izpausmes ir guvušas atzinības? Ja skatās pēc nominācijām, kādas tās bija līdz 2010. gadam, tad veiksmīgākie ir jaunbūves objekti (33, tai skaitā desmit Lielās balvas), seko pārbūves (24, tai skaitā piecas Lielās balvas), interjeri (12, tai skaitā viena Lielā balva), nerealizētie projekti (10, tai skaitā viena Lielā balva), restaurācijas (6), ainavas un vides objekti (pa 5, tai skaitā viena Lielā balva dizaina objektam) un trīs balvas ir saņēmuši pilsētplānošanas darbi.
No tipoloģijas viedokļa visatzītākie ir biroji un biroju ēkas (26 balvas, tai skaitā divas Lielās balvas), seko savrupmājas (16, tai skaitā divas Lielās balvas), industrijas un infrastruktūras objekti (7, tai skaitā divas Lielās balvas), izklaides objekti, kā arī ainavas un vides objekti (pa 6), izglītības objekti (5, tai skaitā trīs Lielās balvas), tirdzniecības objekti (5, tai skaitā viena Lielā balva), izstādes un ekspozīcijas (4, tai skaitā divas Lielās balvas), viesnīcas (4), daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas (3, tai skaitā divas Lielās balvas), sporta būves, bibliotēkas, kā arī baznīcas (visām pa 3, tai skaitā katrai viena Lielā balva).
Arhitektūra nav tikai veiksmīgi uzbūvēts, pārbūvēts vai restaurēts objekts. Pretendents Arhitektūras balvas saņemšanai var būt ar arhitektūru saistīts notikums, kas veicina Latvijas arhitektūras attīstību. Labs piemērs tam ir 2010. gada Lielās balvas piešķiršana izstādes Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa veidotājiem, bet 1999. gada Lielo balvu saņēma starptautiska arhitektu konkursa Ventspils lineārā centra spēles organizētāji. Pēdējā gadījumā balvu saņēma nevis arhitekts vai arhitektu birojs, bet gan pašvaldības Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa.
Pirmajās skatēs Lielā balva bija naudiska - Ls 500 apjomā. Kopš 2003.gada, kad Lielā balva ir Aivara Vīlipsona dizainētais Bronzas ananāss, naudas balvas turpmāk vairs nav piešķirtas. Pārējie skates uzvarētāji saņem Ananāsa šķēles, bet visi laureāti - LAS diplomus un svaigu ananāsu. Dažās sākuma perioda skatēs diplomus zīmēja mākslinieks Leonards Laganovskis, turpmāk tiek lietots LAS standarta diploms (autors Jānis Dripe juniors). Ivars Mailītis ir Latvijas arhitektūras gada notikuma logo autors, ko vēlākos gados dažādi apspēlējis Jānis Dripe juniors.
Kopš arhitektūras skates izstādes materiāls tiek veidots vienotā standartā, skates dalībnieki maksā dalības maksu. Tas izklausās dīvaini šodien, kad citās radošajās jomās no valsts tiek prasītas naudas prēmijas par sasniegumiem nozarē. Patiesībā arī arhitekti ir pelnījuši valsts atzinību par izcili paveiktu darbu.
2011.gada skates organizētājus, tāpat kā pašas pirmās skates rīkotājus uztrauca šaubas - vai vispār būs ko vērtēt, jo valsts atradās vispārējās krīzes apstākļos. Šogad rīkotāji vairāk domā, kā veidot Latvijas arhitektūras gada balvas nozīmīguma izpratni sabiedrībā. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs dzīvo, strādā un atpūšas telpā, ko lielākā vai mazākā mērā ir veidojuši arhitekti. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka katram tās iedzīvotājam ir tiesības uz kvalitatīvu vidi. Latvijas arhitektūras gada balva ir šīs kvalitātes mērītājs. Pašvaldības, kas to apzinās, rīko vietējās skates (regulāri tas notiek Rīgā un Ventspilī, skates notikušas arī Liepājā). Nav brīnums, ka tieši ap šiem centriem veidojas kvalitatīvas arhitektūras piemēri.
Astoņpadsmitā Latvijas arhitektūras skate nes cerības, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta. Šīs reizes galvenā intriga - vai arī Latgalē ir tapis labas arhitektūras paraugs.
Informāciju sagatavoja Arhitektūras platforma A4D, www.a4d.lv
Foto: Stock.XCHNG
