abc.lv skaitļos

Lietotāji online19
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
"Latvijas autoceļu uzturētājs": Šogad uz valsts ceļiem remontējamo bedru apmērs varētu sasniegt 300 000 kvadrātmetru : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

"Latvijas autoceļu uzturētājs": Šogad uz valsts ceļiem remontējamo bedru apmērs varētu sasniegt 300 000 kvadrātmetru

"Latvijas autoceļu uzturētājs": Šogad uz valsts ceļiem remontējamo bedru apmērs varētu sasniegt 300 000 kvadrātmetru

Rīga, 29.jūn., LETA. Šogad Latvijā uz valsts ceļiem remontējamo bedru apmērs varētu sasniegt 300 000 kvadrātmetru, liecina VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) prognoze.

LAU pārstāve Sigita Audere aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums patlaban ir pabeidzis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem, kopumā saremontējot ceļu 237 236 kvadrātmetru platībā. Ņemot vērā, ka bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā, šogad kopumā remontdarbu apmērs varētu sasniegt 300 000 kvadrātmetru.

Viņa atzīmēja, ka desmit gadu laikā, proti, salīdzinājumā ar 2008.gadu remontējamo bedru apmērs ir sarucis divas reizes. "Saremontēto bedru apjoma samazinājums skaidrojams ar iepriekšējos gados veiktajiem intensīvajiem būvniecības un rekonstrukcijas darbiem uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas ir būtiski uzlabojis melnā seguma autoceļu kvalitāti," sacīja Audere.

Banner 280x280 Banner 280x280

Viņa informēja, ka saremontēto bedru platība 2008.gadā bija 685 581 kvadrātmetrs, 2009.gadā - 603 075 kvadrātmetri, 2010.gadā - 489 389 kvadrātmetri, 2011.gadā - 575 229 kvadrātmetri, 2014.gadā - 478 274 kvadrātmetri, 2013.gadā - 575 708 kvadrātmetri, 2014.gadā - 444 242 kvadrātmetri, 2015.gadā - 411 787 kvadrātmetri, 2016.gadā - 368 896 kvadrātmetri un 2017.gadā - 336 127 kvadrātmetri.

Audere skaidroja, ka uz asfaltētajiem autoceļiem bedres veidojās dažādu iemeslu dēļ, tostarp galvenokārt tās veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums ir 30 un vairāk gadu, kā arī to ietekmē satiksmes intensitāte, laika apstākļi, nokrišņu daudzums.

"Latvijas autoceļu uzturētājs" veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 kilometri, no tiem 9092 kilometri autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 kilometri ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.