abc.lv skaitļos

Lietotāji online48
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Limbažu un Alūksnes novadu īpašumā nodos vairākus vietējos autoceļus : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Limbažu un Alūksnes novadu īpašumā nodos vairākus vietējos autoceļus

Limbažu un Alūksnes novadu īpašumā nodos vairākus vietējos autoceļus

Ministru kabinets otrdien, 8. novembrī, atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos rīkojuma projektus par vairāku vietējo autoceļu nodošanu pašvaldību īpašumā turpmākai to apsaimniekošanai, pretī saņemot papildus mērķdotāciju 1560 eiro apmērā par katru pārņemto kilometru uz termiņu ne ilgāku par pieciem gadiem.

Alūksnes novads pārņems autoceļus V374 Ilzenes pagastā, V385 Veclaicenes un Ziemera pagastā, V393 Annas pagastā unV394 Pededzes pagastā. Visu pārņemamo vietējo ceļu posmu kopgarums – 25,4 kilometri. Savukārt Limbažu novadam nodos vietējo autoceļu V134 Skultes pagastā – pievedceļu Ziediņu stacijai.

“Valsts vietējo autoceļu posmu nodošana pašvaldībām dos ieguldījumu kopējā ceļu kvalitātes uzlabošanā, ņemot vērā, ka novadu vadība ir spējīga pieņemt informētākus lēmumus par savā teritorijā pašvaldības īpašumā esošo autoceļu uzturēšanu un prioritātēm,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Banner 280x280 Banner 280x280

Sarunās ar pašvaldību intereses pārstāvošām organizācijām un arī pašu novadu administrācijām Satiksmes ministrija plaši apspriedusi iniciatīvu par valsts vietējo ceļu nodošanu pašvaldību īpašumā, par to piešķirot papildu mērķdotācijas finansējumu. Lai šo iniciatīvu īstenotu, pēc ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets nolēma pašvaldībām, kas pārņemos savā īpašumā valsts vietējo autoceļu vai tā posmu, atvēlēt mērķdotāciju 1560 eiro apmērā par katru pārņemto kilometru uz termiņu ne ilgāku par pieciem gadiem.

Līdz šim pozitīvi lēmumi valsts autoceļu pārņemšanu ir saņemti no 14  pašvaldībām. Vienlaikus vēl vairākās pašvaldībās valsts vietējo autoceļu pārņemšanas iespēja tiek vērtēta.

Valsts vietējo autoceļu nodošana pašvaldību īpašumā ierosināta, ņemot vērā, ka atbilstoši Satiksmes ministrijas veiktajam izvērtējumam liela daļa no valsts vietējo autoceļu pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā neatbilst likumā “Par autoceļiem” noteiktajai valsts vietējā autoceļa funkcionālajai definīcijai, jo tie nesavieno novada administratīvos centrus ar  pilsētām, apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.