abc.lv skaitļos

Lietotāji online1058
Aktīvie uzņēmumi25219
Nozares raksti1283
Ekspertu atbildes3041
Marijas ielas grausta īpašniekiem sāk piemērot sodus, tiem sasniedzot jau 1200 eiro : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Marijas ielas grausta īpašniekiem sāk piemērot sodus, tiem sasniedzot jau 1200 eiro

Marijas ielas grausta īpašniekiem sāk piemērot sodus, tiem sasniedzot jau 1200 eiro

Rīga, 3.apr., LETA. Par Rīgas domes uzlikto pienākumu nepildīšanu, Marijas ielā 6 esošā nama īpašniekiem piemēroti sodi jau vairāk nekā 1200 eiro apmērā, aģentūrai LETA pastāstīja domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Pagājušā gada aprīlī dome uzdeva īpašniekiem izstrādāt un saskaņot pilsētas būvvaldē ēkas atjaunošanas būvprojektu minimālā sastāvā. Tas bija jāizdara līdz 11.martam.

Tomēr jau marta sākumā Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē viens no īpašnieku pārstāvjiem - Aleksandrs Meikšāns - informēja, ka tas nebūs iespējams, jo projekta saskaņošanas process tikai nesen sākts. Īpašnieki prognozēja, ka projekta saskaņošanas process varētu noslēgties šovasar.

Neraugoties uz to, pašvaldības pārstāvji nebija ar mieru pagarināt domes lēmumā noteiktos termiņus. 14.martā katram nama īpašniekam tika piemērots naudas sods 50 eiro apmērā, bet 26.martā - jau 660 eiro apmērā.

Banner 280x280 Banner 280x280

Naudas summas apmērs turpinās augt katru nedēļu, līdz brīdim, kad katram no īpašniekiem nedēļā tiks piemērots 5000 eiro sods.

Kā ziņots, Marijas ielas ēka ir vietējās arhitektūras piemineklis, kurš vairāku gadu garumā izpelnījies Rīgas slavenākā grausta titulu. Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma.

Dzīvojamai ēkai ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve un tās īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma likme.

Ēka pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un Jevgēņijam Petrovam, kurš īpašuma tiesības šī gada sākumā dāvinājumā saņēmis no Ludmilas Baumanes. Uz Tola vārda īpašumtiesības reģistrētas kopš 1997.gada augusta.

Nama saimniekiem pašvaldība vairākkārt ir uzdevusi veikt nepieciešamos ēkas konservācijas darbus un saglabāt visas vēsturiski nozīmīgās ēkas detaļas. Pagājušā gada aprīlī Rīgas dome pieņēma lēmumu, ar kuru uzdeva īpašniekiem izstrādāt un saskaņot Rīgas pilsētas būvvaldē ēkas atjaunošanas būvprojektu minimālā sastāvā. Balstoties uz domes lēmumu, tas bija jāizdara līdz 11.martam.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.