Melbārde: Laikmetīgās mākslas muzejs būs vieta inovācijām un eksperimentiem
Pašreizējā iecere paredz, ka muzejā atradīsies pastāvīgā ekspozīcija, bet būs arī pietiekami liela mainīgā daļa, kurā varētu parādīt pasaules mākslas sasniegumus. Tāpat muzejs būs vieta, kur jaunajiem latviešu māksliniekiem izrādīt savus darbus, jo nereti dzirdams, ka jaunie mākslinieki savus darbus vairāk eksponē ārvalstīs, tāpēc ka Latvijā to neesot, kur darīt.
Ministre informēja, ka ir izveidota ekspertu komisija, kas izstrādājusi muzeja koncepciju, ar ko sabiedrība tiks iepazīstināta jau šoruden. "Ir svarīgi ne tikai, kā muzejs izskatīsies vizuāli, bet arī, kāds būs tā saturs, jo tikai tad var virzīties uz priekšu ar būvniecības procesu," uzsvēra ministre.
Runājot par būvniecību, viņa informēja, ka pēc atbalsta saņemšanas valdībā nākamais solis būs pirmā portfolio konkursa izsludināšana un nākamajā gadā jau varētu zināt, kāds izskatīsies projekts un kas būs tā arhitektūras īstenotājs. Savukārt kā dāvana uz valsts simtgadi būtu pamatakmens ielikšana muzeja būvniecībā.
Melbārde uzsvēra, ka muzejs ir mecenātisma projekts, un līgums paredz, ka atbalstītāji tajā ieguldīs 30 miljonus eiro. Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš paskaidroja, ka līdz 2021.gadam, kad muzejs tiks uzcelts, valsts tajā neieguldīs ne centa. Valsts ieguldījums būs laikmetīgās mākslas procesu attīstīšana Latvijā. Pēc tam, kad muzejs būs jau uzcelts, valsts var sniegt līdzfinansējumu muzeja krājumu veidošanai.
Par konkrētu summu, ko valsts varētu ieguldīt, vēl esot pāragri runāt.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Kultūras ministrijas sagatavoto muzeja koncepciju, muzejs būs lielākā mākslas izstāžu zāle Baltijā.
Plānots, ka muzejs pildīs sociālās platformas funkciju, kurai plānojumā būtiska vieta būs atvēlēta ar ekspozīciju nesaistītām telpām - multifunkcionālai auditorijai ar 200 vietām, bibliotēkai un lasītavai, kopdarbes telpām, izglītības projektu klasēm, mākslas augstskolu studentu eksperimentālajai laboratorijai un kafejnīcai.
Kolekcijas krātuvi paredzēts izveidot atsevišķi no muzeja publiskajām telpām. Ekspertu komisija ir pozitīvi novērtējusi fonda priekšlikumu muzeja kolekcijas krātuvi celt atsevišķi no ēkas. Tas ļaus ietaupīt platību muzeja ikdienas darbībai, kā arī ļaus iegūt laiku, lai precīzāk izvērtētu mākslas kolekcijas apjomus un specifiku.
2014.gada 30.oktobrī Kultūras ministrija un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kuru dibinājuši "ABLV Charitable Foundation" un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Nodomu protokols parakstīts, pamatojoties uz veiksmīgo ilgtermiņa sadarbību starp Kultūras ministriju, "ABLV Charitable Foundation" un Borisa un Ināras Teterevu fondu kā ievērojamiem Latvijas laikmetīgās mākslas jomas mecenātiem, un "ABLV Bank" kā galveno atbalstītāju Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanā, pamatojoties uz 2005.gada 23.septembrī noslēgto sadarbības līgumu.
Līdz 2021.gada 18.novembrim fonds par tā dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar Kultūras ministriju īstenos Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu. Plānots, ka fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās nepieciešamo finansējumu vismaz 30 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra "New Hanza City" teritorijā, kas tiek attīstīts bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
