Mēneša laikā Rīgā ieradīsies Eiropas Komisijas pārstāvji, lai iepazītos ar potenciālajām jauno kultūras objektu atrašanās vietām
Šīs būves Latvijai ir vajadzīgas, jo Rīga ir viena no retajām Eiropas galvaspilsētām, kurā nav profesionālās mākslas līmenim atbilstošas koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja, norādīja Dripe. No EK lēmuma par struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu pilsētas vides reģenerācijai lielā mērā būs atkarīgs, kur un kad Rīgā izbūvēs laikmetīgās mākslas muzeju un koncertzāli. 20.jūnijā darba grupa prezentēja savu starpziņojumu. Tuvākā mēneša laikā kļūs skaidras pirmās indikācijas, vai Latvijai ir izredzes saņemt ES līdzfinansējumu to būvniecībai. Sarunas tiks turpinātas Briselē, bet pirmie komentāri no EK esot visai cerīgi.
Darba grupa par piemērotākajiem risinājumiem laikmetīgās mākslas muzeja izveidei atzīst Triangula bastiona vai Andrejsalas bijušās spēkstacijas paplašināšanu, bet akustiskajai koncertzālei - Kongresu nama pārbūvi vai arī jaunas ēkas izveidi uz AB dambja. Kā pilnīgi jauna, agrāk neapspriesta iniciatīva laikmetīgās mākslas muzeja mājvietai tiek piedāvāta arī iespēja to veidot uz Otrā pasaules kara laikā uzspridzinātā Zemgales tilta balstiem, tādējādi Rīgai iegūstot visā pasaulē unikālu kultūras būvi, kas zīmīgi atšķirtos no līdz šim pasaulē redzētā.
Šobrīd EK galvenie nosacījumi ir, ka atbalstīta tiek kultūras infrastruktūra, ja ar tās palīdzību tiek reģenerēta degradēta vide - bijusī rūpnieciskā teritorija vai kāda savulaik nelabvēlīgi izveidota teritorija, kuras izmantošanas veids tiek mainīts. Lai tiktu ieguldīta ES fondu nauda, renovējamajam objektam ir jābūt valsts vai pašvaldības īpašumā, un ir jāvērtē, vai tajā teritorijā patlaban vispār kaut kas notiek. Andrejsalas spēkstacija patlaban, tēlaini izsakoties, ir "nekurienes vidus", tur nekas nenotiek kompleksai teritorijas attīstībai. Privātīpašniekiem, kuri pirmskrīzes gados cerēja uz strauju Andrejsalas attīstību un samaksāja 153 315 latus par slavenā nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa metu kādreizējās spēkstacijas pārbūvei, būtu jāatsakās no šī īpašuma par labu valstij. Francijas uzņēmums "Lordeurop" ir sagatavojis Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja Andrejsalā tehniski ekonomisko pamatojumu, organizatorisko modeli un biznesa plānu, par kuru no Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļiem tika samaksāti 78 975 lati, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Cerības uz strauju Andrejsalas attīstību ir izplēnējušas, tur ir iekārtoti divi eleganti restorāni un Naivās mākslas muzejs, atsevišķi biroju bloki un tirdzniecības iestādes. Laikmetīgās mākslas muzeja stratēģiski pareiza novietne prasa vairāk, norāda Dripe.
Ierosinājumu izveidot Triangula bastionā mākslas galeriju pirms vairākiem gadiem izteica gleznotājs Kristaps Zariņš. Pārbūvēt arhitektoniski neveiksmīgo Triangula bastionu par laikmetīgās mākslas muzeju traucē tas, ka ēka ir privātīpašums un tās īpašniekiem ir saistības bankā, bet zeme pieder pašvaldībai. Šobrīd, kad no Triangula bastiona gatavojas aiziet Valsts ieņēmumu dienests, īpašnieki sāk apzināties, ka viņu bizness šajā ēkā nebūs visai ienesīgs. Vieta ir izcila, visas sabiedrības interesēs objekta apjomu varētu paplašināt, jo tā pašreizējā arhitektūras kvalitāte nav izcila, nosacīti to var ierindot pilsētvidi degradējošu objektu kategorijā. Jautājums ir - par kādu saprātīgu kompensāciju pašreizējie īpašnieki varētu atteikties no īpašuma tiesībām uz Triangula bastionu. Konkrēta kompensācijas summa vēl nav nosaukta, esot bijušas tikai sākotnējās sarunas ar Triangula bastiona īpašniekiem, Finanšu ministriju un SEB banku, kas izsniedza kredītu tā būvniecībai.
Dripe uzskata, ka kompensācijas summai jābūt draudzīgai un adekvātai. "Esam nolēmuši šo jautājumu padziļināti izstudēt un veikt konsultācijas ar banku. ABLV bankai ir līgums ar Kultūras ministriju par laikmetīgās mākslas krājuma veidošanu, kura ir apņēmusies līdz 2021.gadam šim mērķim atvēlēt miljonu latu. Domāju, ka ir pilnīgi loģiski uzrunāt citu banku - zviedru "SEB banku" - atbalstīt laikmetīgās mākslas muzeja tapšanu. Baltijas tirgus ir viņu peļņas tirgus. Tā būtu vairāku finanšu institūciju godprātīga rīcība, kas dotu labu rezultātu," pastāstīja Dripe. Zeme zem Triangula bastiona pieder pašvaldībai. Jautājums pārrunāts, tiekoties ar Rīgas domes vadību, kura solīja, ka ES līdzfinansējuma gadījumā ieguldīs šo zemi kopīgā projektā. Kultūras ministre Jaunzeme-Grende un viņas kolēģi valdībā uzskata, ka līdz Latvijas Republikas simtgadei 2018.gadā ir jāuzceļ kāds jauns, nozīmīgs kultūras objekts. Laikmetīgās mākslas muzejs un koncertzāle ir pirmās nepieciešamības aktualitātes.
Jautāts, vai kā arhitekts atbalsta Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli, Dripe atbildēja, ka viņš kā arhitekts, protams, atbalstītu koncertzāles celtniecību uz AB dambja. Joprojām uzskatu, ka AB dambis ir izcila vieta koncertzālei, kura veicinātu Rīgas atpazīstamību pasaulē. AB dambis ir sliktā tehniskā stāvoklī, tas ir jāsaved kārtībā, investējot vairākus miljonus. Arī pašas koncertzāles būvniecība sākotnēji iecerētajā apjomā ar divām koncertzālēm, ar transporta piekļuves nodrošināšanu un diviem tiltiem - vienu gājēju tiltu un vienu transporta tiltu - ir dārgs prieks.
Par labu Kongresu namam ir tā atrašanās pašā Rīgas centrā, apakšzemes autostāvvietas esamība, laba sabiedriskā transporta satiksme. Ir izstrādāts tehniskais projekts, kurš ir jākoriģē akustiskajā daļā. Tie ir šī pārbūves projekta pozitīvie faktori. Ja gribam akustisko koncertzāli ar 1600 vietām Rīgā līdz 2018.gadam, viennozīmīgi priekšroka jādod Kongresu nama pārbūvei. Tas ir nozīmīgs biznesa projekts, kas iegūtu starptautisku apriti.
Sabiedrības intereses uzturēšanai darba grupa izvirzīja arī ideju par laikmetīgas mākslas galerijas būvi uz vecajiem Zemgales tilta balstiem, tādējādi iegūstot visā pasaulē unikālu kultūras būvi. Zemgales tilts savulaik bija kā eleganta režģota metāla kaste. Uz Zemgales tilta balstiem varētu tikt izveidots elegants gājēju tilts uz jauno Nacionālo bibliotēku, kas vienlaikus būtu arī laikmetīgās mākslas galerija. Šis projekts noteikti tiktu starptautiski pamanīts. Aizvietot Laikmetīgās mākslas muzeju pilnībā tāda galerija, protams, nevarētu. Pareizāk šādu būvi varētu veidot ar privāto investoru piesaisti kā partnerības projektu starp valsti, pašvaldību un privātu kapitālu, uzskata Dripe.
Rīga, 14.sept., LETA.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Phil Roeder
