Ministre: Attīstīta infrastruktūra ļautu iegādāties lētāku gāzi
Rīt Rīgā norisināsies Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas savienībai veltīta konference, un Reizniece-Ozola atzina, ka ES Enerģētikas savienības stratēģijai ir piecas dimensijas, no kurām viena paredz, ka ES valstis kopīgi risina sarunas ar piegādātājiem par enerģijas cenām.
"Tas nenozīmē, ka ES Latvijas vietā runās par piegāžu cenu Latvijai. Tas nozīmē, ka ES var dot skaidrus signālus, ka tā Latvijai dos finansējumu mums nepieciešamās infrastruktūras izveidei, kas ļaus iegādāties, piemēram, lētāku gāzi," teica ministre un kā piemēru minēja Lietuvu, kas uzbūvēja Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli un pēc tam no "Gazprom" saņēma labākus gāzes cenas piedāvājumus nekā iepriekš.
"Ja Latvija pārāk lielas piedāvātās cenas gadījumā varēs nodrošināt citas piegādes, tas jau būs sarunu instruments. Ja ir iespēja izvēlēties piegādātāju, vari kaulēties par cenu. Latvija patlaban maksā 270 eiro par 1000 kubikmetriem gāzes, bet aprēķini liecina, ka ar alternatīvu infrastruktūru, atvērtu gāzes tirgu un piekļuvi citiem piegādātājiem mēs varētu maksāt līdz pat 160 eiro par 1000 kubikmetriem," informēja Reizniece-Ozola.
Aicināta vērtēt, kādas varētu būt nākamās "Gazprom" piedāvātās gāzes cenas Latvijai, ekonomikas ministre atturējās prognozēt sarunu procesu un rezultātu.
Savukārt lūgta vērtēt AS "Latvijas Gāze" paziņojumu, ka tā vēlas pārskatīt koncerna kapitāla atdeves likmi, kas attiecīgi ietekmēs arī gāzes gala tarifu, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktore Rota Šņuka atzina, ka ministrija vēl nav analizējusi "Latvijas Gāzes" lēmuma ietekmi uz gāzes tarifu. Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka ietekmei nevajadzētu būt jūtamai. "Pieaugums būs daļā tarifa, bet tas nebūs būtisks," sacīja Šņuka.
Jau ziņots, ka "Latvijas Gāze" vēlas pārskatīt kapitāla atdeves likmi, jo pēdējos gados būtiski sarūk dabasgāzes patēriņš, turpretī "Latvijas Gāzes" fiksētās izmaksas nesamazinās, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.
Viņš piebilda, ka līdz ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu par "Latvijas Gāzes" kapitāla atdeves likmi nākotnē varētu arī augt dabasgāzes tarifs visām patērētāju grupām. Tiesa, Makaris atturējās sniegt konkrētāku informāciju, par cik tieši varētu augt tarifs.
"Latvijas Gāzes" kapitāla atdeves likme pēdējo reizi tika noteikta 2008.gadā 8% apmērā. SPRK padomes loceklis Rolands Irklis skaidroja, ka pēc kapitāla atdeves likmes noteikšanas komersants var sākt gatavot jaunu tarifu aprēķinu.
"Pēc būtības tas nozīmē, ka "Latvijas Gāze" var vērsties SPRK ar jaunu dabasgāzes apgādes pakalpojumu tarifu projektu, kas varētu būt saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības apjomu kritumu. SPRK vērtēs, vai iesniegumā ir norādīta visa informācija, kas ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai," teica Irklis, piebilstot, ka šis process vidēji var aizņemt dažus mēnešus.
Jau ziņots, ka 2015.gada pirmajā pusgadā nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, liecina AS "Latvijas Gāze" informācija. No 2015.gada 1.janvāra gāzes tarifs plīts lietotājiem samazināsies par 1%, savukārt apkures lietotājiem tarifs samazināsies par 2%. Tarifi būs spēkā līdz 2015.gada jūnija beigām.
No 1.janvāra mājsaimniecībām ar dabasgāzes gada patēriņu līdz 500 kubikmetriem tarifs ir 0,8144 eiro par kubikmetru, ieskaitot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Savukārt mājsaimniecībām ar dabasgāzes gada patēriņu no 501 līdz 25 000 kubikmetru tarifs ir 0,51939 eiro par kubikmetru, ieskaitot akcīzes nodokli un PVN.
Lietotājiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 000 normālkubikmetru gadā 2015.gada pirmajā pusgadā piemērojamie dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi noteikti pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 277,46 eiro par 1000 normālkubikmetriem.
Jau ziņots, ka 2014.gada deviņus mēnešus AS "Latvijas Gāze" pabeidza ar 12,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 7,2% mazāka nekā attiecīgajā 2013.gada periodā, kad uzņēmuma peļņa bija 13,9 miljoni eiro, liecina "Latvijas Gāzes" biržā "NASDAQ OMX Riga" iesniegtais neauditēts finanšu pārskats par 2014.gada deviņiem mēnešiem.
2014.gada deviņos mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 333,6 miljoniem eiro, kas ir par 20,2% mazāk nekā attiecīgajā 2013.gada periodā.
Ieņēmumu samazinājumu pret 2013.gada attiecīgo periodu "Latvijas Gāze" saista ar dabasgāzes tirdzniecības apjoma izmaiņām un to, ka 2014.gada pirmajos deviņos mēnešos naftas produktu kotāciju un valūtas kursu izmaiņu rezultātā rūpnieciskajiem lietotājiem un iedzīvotājiem tika piemēroti dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi, kas atbilda dabasgāzes tirdzniecības cenai - tā bija par 6,8% zemāka nekā 2013.gada deviņos mēnešos.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
Rīga, 5.febr., LETA.
Foto: Edijs Pālens/LETA.
