abc.lv skaitļos

Lietotāji online71
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Multimodālā satiksmes mezgla būvniecībai Torņakalnā nepieciešami 16,40 miljoni eiro : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Multimodālā satiksmes mezgla būvniecībai Torņakalnā nepieciešami 16,40 miljoni eiro

Multimodālā satiksmes mezgla būvniecībai Torņakalnā nepieciešami 16,40 miljoni eiro

Rīga, 12.nov., LETA. Torņakalnā plānots izbūvēt Multimodālo sabiedriskā transporta mezglu un tā izveidei kopumā nepieciešami 16,40 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Projekta mērķis ir transporta mezgla izveide, "stimulējot integrāciju un savstarpējo savienojamību starp transporta tīkliem un teritorijām un palielinot ekonomisko veselību." Plānots, ka rezultātā izbūvētais objekts būtiski veicinās reģionālās un pilsētas transportmijas funkcijas dažādu transporta veidu pasažieriem, kas ierodas Rīgā galvenokārt no Kurzemes un Zemgales.

Projekta laikā plānots nodrošināt integrēta sabiedriskā transporta mezgla infrastruktūras izbūvi, ietverot reģionālā sabiedriskā transporta pārsēšanās punkta izveidi, kā arī stāvparka izveidi. Tāpat plānots nodrošināt ielu būvniecību un pārbūvi, ietverot Vienības gatves pārbūvi no Vilkaines ielas līdz Jelgavas ielai un gājēju un velosipēdistu ceļa, kā arī tilta izbūvi pāri Kīleveina grāvim Dēļu ielas trasē, tādējādi attīstot savienojumu ar Mūkusalas ielu.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 16,40 miljonu eiro apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums plānots 7,09 miljonu apmērā un Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzfinansējums - 9,12 miljonu eiro apmērā. Pēc Pilsētas attīstības departamenta pārstāves Janas Grīnhofas teiktā, šīs izmaksas gan esot provizoriskas un konkrēti skaitļi būs zināmi tikai pēc projekta apstiprināšanas un attiecīgo iepirkumu noslēgšanas.

Banner 280x280 Banner 280x280

Dienaskārtībai pievienotajos dokumentos, pamatojot projekta nepieciešamību, norādīts, ka, "Rīgai ir jāizvairās no pilsētas izplešanās." Tā vietā nepieciešams izmantot pilsētas teritoriālos resursus un uz telpas ekonomiju vērstas celtniecības metodes, atvēlot celtniecībai zemi transporta mezglu tuvumā, kā arī veicinot pilsētas iekšējo attīstību un paaugstinot dzīves un pakalpojumu kvalitāti pilsētas teritorijā.

"Telpiski Rīga ir izteikti monocentriska pilsēta, kur pilsētas vēsturiskais centrs ir pilsētas visaktīvākā un piesātinātākā vieta, koncentrējot sevī pilsētas svarīgākās funkcijas. Tas ir vienlaicīgi esot gan ieguvums, gan arī negatīvs aspekts, jo transporta plūsmas koncentrējas pilsētas centrā radot paaugstinātus sastrēgumu riskus, siltumnīcas efekta gāzu un trokšņu piesārņojumu," norāda departaments.

Tāpat arī Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka satiksmes infrastruktūra ir viens no galvenajiem pilsētas dzīvotspējas un konkurētspējas ietekmējošiem pilsētas telpiskās struktūras elementiem. Nepieciešamība izbūvēt multimodālā transporta mezglu Rīgā ir noteikta arī Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānā, kas paredz "Park&Ride" sistēmas attīstīšanu dzelzceļa staciju un lielo pilsētu tuvumā, lai veicinātu videi draudzīgāka transporta izmantošanu un mazinātu apkārtējās vides piesārņojumu, kā arī daudzfunkcionālo pasažieru apmaiņas punktu sistēmas izveidošanu.

Projekta idejas nozīmi pastiprinot arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izbūve Torņakalna apkaimē, uzsāktā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecība, kā arī plānotais Rail Baltica projekts.

Projekta īstenošanu un pašvaldības finansējuma piešķiršanu šodien atbalstīja Pilsētas attīstības komiteja, bet par to vēl jālemj Rīgas domei. Ja dome to atbalstīs, Pilsētas attīstības departaments varēs iesniegt projektu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā izvērtēšanai.

Plānots, ka centrs tiks izbūvēts laika posmā no nākamā gada maija, līdz 2023.gada decembrim.

Kā ziņots, projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Satiksmes ministriju, AS "Latvijas Dzelzceļš", AS "Rīgas Starptautiskā autoosta", SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un citiem partneriem.

Plānots, ka konkrētajā teritorijā būs reģionālā autoosta, stāvparks, piebraucamais ceļš un savienojums ar Torņakalna dzelzceļa staciju.

Multimodāla transporta mezgla izbūve paredzēta Torņakalna apkaimē, teritorijā starp Vilkaines ielu, Vienības gatvi un Jelgavas ielu. Ideja paredz izveidot jaunu ielu 680 metru garumā, savienojot Jelgavas un Teodora Hermanovska ielas un radot priekšnoteikumus arī Latvijas Universitātes attīstības plānu nodrošināšanai.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.