Ēku siltināšana – lieki izdevumi vai zemi apkures rēķini?

Šobrīd, paveroties ārā pa logu, redzam nokrītam, iespējams, pēdējo sniegu no kaimiņu jumta, kas mānīgi vēsta, ka ziema ir beigusies. Taču, ieklausoties dabas pētniekos, ziemas mēteļus necik tālu vēl likt nedrīkstam, jo februāris vēl mūs pārsteigšot pat ar -30 grādu salu. No sala ciešam ne vien tikai mēs - cilvēki, bet arī mūsu mājokļi. Tie izsalst, piesūcas ar mitrumu, pelē. Visbeidzot vasarā ir jāķeras pie kārtējās špakteļu masas un tie jāatjauno. Nemaz nerunājot par augstajiem izdevumiem ziemas sezonā, ko "nodrošina" nesiltinātās ēku sienas. Arī valsts pārvaldē šobrīd noris aktīvas diskusijas par augstajiem apkures rēķinu parādiem, kuros ieslīguši Rīgas iedzīvotāji. Vieni aktīvi atbalsta pievienotās vēsrtības nodokļa (PVN) samazināšanu apkurei, redzot to kā šī brīža vienīgo, tomēr jāatzīst, ka - pagaidu, risinājumu, savukārt otra puse noliedz iespēju, ka tas varētu kaut ko mainīt, un kā vienīgo risinājumu redz vēl aktīvāku ēku siltināšanas programmu. {image}Vairāk par mājas siltināšu, tai piemērotākajiem materiāliem un iespējām kā izvairīties no palielināta siltuma zuduma savā mājoklī, spēj pastāstīt inženierzinātņu doktors Juris Biršs. Kādu materiālu, Jūsuprāt, būtu vislabāk izvēlēties mājas siltināšanai? Universāla siltināšanas materiāla pasaulē neeksistē, vienmēr būs vairāk vai mazāk racionāli izvēlēts siltumizolācijas materiāls. Izvēli ietekmēs būvobjekta atrašanās reģions, klimatiskie apstākļi, gaisa mitrums, nepieciešamie siltumtehniskie rādītāji, ekoloģiskie nosacījumi, Latvijā LBN 002-01 prasības, ekonomiskās iespējas utt. Tajā pat laikā, varu teikt, ka Latvijas apstākļos ir racionāli mājas siltināt no ārpuses un šim mērķim izmantot minerālās vates (akmens vate, stikla vate, izdedžu vate). Ja siltināšanas darbi ir iespējami tikai no telpu puses, tad racionāli ir pielietot higroskopiskus siltināšanas materiālus (mīkstas kokšķiedru plāksnes, ekovati, kokvati, kaņepāju vati, linvati, kūdras vati, dabisko vilnu utt.). Izpildot šos ieteikumus, Jūs nodrošināsiet ēkai un tās iedzīvotājiem komfortablus un veselīgus dzīves apstākļus. Vai ekoloģiskie siltināšanas materiāli ir pietiekami efektīvi, lai nodrošinātu mazāku siltuma zudumu? Pie ekoloģiskiem siltināšanas materiāliem mēs pieskaitīsim siltumizolācijas materiālus, kas tiešā ilgstošā kontaktā ar cilvēka ķermeni un gļotādu neizraisa alerģiju, vai neveido kancerogēnu iedarbību, ievadīta cilvēka organismā siltumizolācijas materiāla šķiedras struktūra sabrūk maksimums 60 dienu laikā, nepaspējot radīt nekādus toksiskus sindromus. Pie šādiem materiāliem var pieskaitīt mīkstās kokšķiedru plātnes, kokvati, kaņepāju vati, dabisko vilnu, ekovati, kas izgatavota ar normētu borskābes piedevas daudzumu, atbilstošu Eiropas reglamentējošo institūciju prasībām, īpaši ķīmiski apstrādāta akmens vate u.c. Visu šo ekoloģisko siltumizolācijas materiālu galvenais siltumtehniskais rādītājs (siltumvadītspēja – λ [W/(m•K)] atrodas diapazonā no 0,037 līdz 0,061 ]; tāpat arī siltumpretestība – R [m2•K/W] un citi rādītāji) ir diapazonā, kas nodrošina ēkas siltumizolācijas izveidi, kas atbilst LBN 002-01 prasībām un ir pēc siltumizolācijas materiāla kārtas biezuma salīdzināmi ar minerālo vatu kārtas biezumiem. Tātad varam teikt, ka ekoloģiskie siltināšanas materiāli ir pietiekami efektīvi, lai nodrošinātu mazākus siltuma zudumus. Kāpēc iekšējo mājas siltināšanu veic retāk nekā ārējo? Siltinājuma izvietojums aukstajā sienas (atvieglotas mūra sienas) pusē ir visracionālākais paņēmiens, jo atļauj izvairīties no tvaikizolācijas kārtas telpas iekšpusē (kas ir obligāta pie siltināšanas ar minerālvati no telpas puses) un līdz ar to labvēlīgi līdzsvaro telpas mitruma parametrus, nesamazina telpas lietderīgo platību un maksimāli izmanto siltumizolācijas materiāla enerģētiskās aizsardzības resursus. Ja nav nekādu iespēju siltinājumu veikt no ēkas ārpuses, ir lietderīgi izmantot 7,5 līdz 10,0 cm biezu ekovates slāni telpas siltināšanai no iekšpuses (sienas siltā zona), šajā gadījumā tvaikizolācijas plēve nav nepieciešama. Kāpēc siltinot daudzdzīvokļu māju ir jāveic ēkas energoaudits? Vai energoauditu var veikt tikai ziemā? Energoaudits ir vajadzīgs, lai varētu saprast, kā samazināt izmaksas par apkuri un elektroenerģiju un tai pat laikā paaugstināt komfortu telpās, ēkas ilgtspēju un vērtību. Energoaudits parāda, kādus pasākumus nepieciešams veikt, kādi ir to ieguvumi, kuri pasākumi ir visizdevīgākie un visātrāk apmaksāsies. Energoaudits ir pirmais solis ēkas apsekošanas un izvērtēšanas procedūra, kuras mērķis ir izpētīt enerģijas plūsmas sistēmā un atrast un novērtēt enerģijas taupīšanas iespējas. Energoaudita pārskats ir dokuments, kurā tiek aprēķināts, cik siltuma megavatstundas (MWh) ēka ietaupīs pēc siltināšanas, kādu ietaupījumu dos katrs no energoefektivitātes pasākumiem. Iegūto ietaupījumu var pareizināt ar lokālo tarifu MWh, uzzinot cik latu ik gadu ietaupīs iedzīvotāji. Pieredze rāda, ka energoauditora prognozētais ietaupījums ir mazāks, nekā reāli pēc renovācijas iegūtais. Energoaudits ir viens no obligāti iesniedzamajiem dokumentiem Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA), kurš pierāda kā ēka sasniegs efektīvu patēriņu – zem 100 kWh/m2 pēc renovācijas, kā arī iegūs vismaz 20% ietaupījumu. Pēc energoaudita datiem LIAA aprēķina mājai pieejamo Eiropas finansējumu. Pastāv dažādas energoaudita formas – pēc 272.MK noteikumiem, kā arī atsevišķās KPFI programmās tiek pieprasītas specializētas energoaudita formas, piemēram, industriālais energoaudits. Energoauditu ir ieteicams veikt pie nelielām temperatūras starpībām un tāpēc vēsāks (bet nevis auksts) laiks ir labvēlīgāks termogrāfiskiem uzmērījumiem, tostarp mazāka ir saules ietekme utt. Teicami veikt šos darbus ir pavasarī un rudenī. Kad ieteicams veikt ēkas siltināšanu un renovāciju? Teorētiski un arī praktiski nav ierobežojumu, lai veiktu mājas siltināšanas darbus tikai pie pozitīvām temperatūrām, bet racionāli ir veikt energoauditu un projekta darbus pavasarī, agrā vasaras sakumā izvēlēties būvdarbu veicējus (konkursi utt.) un pašus darbus veikt līdz septembra - oktobra mēnesim. Kādu risinājumu Jūs šobrīd redzat situācijā, kas vērojama Latvijā – viena puse runā par apkures PVN samazināšanu apkurei, otra par ātrāku māju siltināšanas programmu. Kas šobrīd būtu izdevīgāk un efektīvāk? Protams, ka valstij ekonomiskāk un tehniski efektīvāk ir censties panākt ātrāku un maksimāli lielāku siltināto ēku skaitu ne tikai Rīgā, bet visā valstī. PVN samazinājums var atvieglot tikai mazāk nodrošināto īrnieku spēju samaksāt tēriņus. Vai daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājam, kurš ar siltināšanas palīdzību vēlas apturēt siltuma zudumu savā dzīvoklī, ir kāda iespēja to izdarīt tikai savam dzīvoklim? Jā, šāda iespēja pastāv arvien: * jūs varat siltināt no telpu puses savu istabu ārsienas, vai arī sienas, kas robežojas ar neapdzīvotām telpām. Sienas siltina ar 50 mm biezām ekstrudēta putupolistirola plāksnēm, kas līmējamas ar līmjavu uz attīrītas (noņemtas tapetes) un dezinficētas (apstrādātas ar FUNGI) sienas virsmas un savienojamas savstarpēji ar pusspundes savienojumu. Savukārt logu ailas ir rūpīgi izlīmējamas ar 30 mm biezām ekstrudēta putupolistirola, vai 20 mm biezām putupoliuretāna plāksnēm; * uz siltinājuma kārtas līmē vinīltapetes un siena jau ir siltināta; * apmainām parastos logus ar pakešlogu konstrukcijām, vai nomainām vienkameru paketes ar vairākkameru paketēm; * pirmā stāva grīdas siltinām ar 30 mm biezām ekstrudēta putupolistirola, vai 20 mm biezām putupoliuretāna plāksnēm un tad uzklājam grīdas segmateriālu; * ārsienas zonu telpas pusē, kas atrodas aiz apkures radiatora, nolīmē ar reflektīvu, atstarojošu un nedegošu materiālu (metāla foliju, sudraba krāsu utml.) Kā mazināt siltuma zudumu mājoklī, ja tas nav siltināts? To izdarīt var, bet iespējas ir stipri ierobežotas: * ārsienas no ārpuses nosmidzina ar hidrofobizējošu šķidrumu HIDROFOBS, kas neļaus virsmām samirkt un palīdzēs tās uzturēt vienmēr sausas; * veicam totālu mājokļa spraugu, atveru blīvēšanu, izsistu (ieplaisājušu) logu stiklu nomaiņu * siltinām un norobežojamies no bēniņu kāpņu atvērumiem, siltinām griestu lūkas; * samazinām ventilācijas gaisa pieplūdi ar difuzoru palīdzību, ja tādi ar ierīkoti; * logiem klājam priekšā smagākus aizkarus Aptuveni cik ilgā laikā varētu atmaksāties ēku siltināšana, ja tās ir aprīkotas ar jauniem PVC logiem un citi siltuma zudumi nav novērojami? Siltināšanas darbu finansiāla atmaksāšanās gadījumā ļoti spēcīgs faktors ir siltinājuma kārtas biezums, kas nepārsniedz 150 mm biezumu (par pamatu ņemot akmens vati un siltināšanu no ārpuses) vienmēr atmaksājas relatīvi īsā laika posmā (atkarīgs no mājas kvadratūras, kubatūras, formas un debess puišu izvietojuma, u.c.) aptuveni 4-5 gadi. Ja siltinājuma kārta pārsniedz 200 mm tad atmaksas laiks strauji paildzinās. Juris Biršs RTU docents, LBS eksperts, "Vincents Polyline" SIA Eksperts jautājumos par būvķīmiju Publicēts:13.02.2013. Foto: SIA "Vincents Polyline" arhīva

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!