Nekustamā īpašuma darījumu starpniekus neiekļaus kā likuma subjektus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Rīga, 23.okt., LETA. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien neatbalstīja Tautsaimniecības komisijas deputātu priekšlikumu iekļaut nekustamā īpašuma darījumu starpniekus kā likuma subjektu grozījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Kā komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) pārstāvji, šie priekšlikumi nav saskaņoti ne ar vienu no kontrolējošajām vai uzraugošajām institūcijām un tiek virzīti sasteigti.

VID pārstāve norādīja, ka patlaban notiek darbs ar jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojektu, kas būs nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbību regulējošais pamatlikums. VID pārstāve norādīja, ka tad, kad tiks kvalitatīvi izstrādāts un pieņemts šis pamatlikums, nekustamā īpašuma darījuma starpnieki nemaz nebūs jāiekļauj Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, jo viņu darbību un kontroli regulēs Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums.

Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzsvēra, ka patlaban tiek vērota bīstama tendence, jo iekļaušanai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā tiek virzīti dažādi sasteigti un nepārdomāti priekšlikumi, kas nav pat apspriesti un saskaņoti ar Finanšu ministriju.

Znotiņa vērsa uzmanību uz to, ka drīzāk par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem būtu jāpadara maksātnespējas administratori un bāriņtiesas, jo to veiktos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem neviens nekontrolē.

Finanšu nozares asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota informēja, ka 2016.gadā valstī notikuši nekustamā īpašuma darījumi par diviem miljardiem eiro, no kuriem bankas finansēja darījumus tikai par 460 miljoniem eiro. Arī Šļakota norādīja, ka būtiskāka problēma ir maksātnespējas administratori un bāriņtiesas, jo par viņu veiktajiem darījumiem neviens neko nezina.

VID un Kontroles dienests vēlas, lai nekustamo īpašumu darījumu starpnieku darbība ir licencēta un kontrolēta, taču, tāpat kā Finanšu ministrija, neredz pamatojumu tam, lai patlaban starpniekus kā likuma subjektus iekļautu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, pirms ir pieņemts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums.

Tautsaimniecības komisijas deputātu priekšlikumu debatēs atbalstīja tikai deputāts Jānis Ādamsons (S), pamatojot, ka tādējādi šis likumprojekts ar tajā iekļautiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieki tiktu nodoti mantojumā jaunajai Saeimai, kura par to varētu diskutēt. Tomēr balsojumā arī Ādamsons atturējās no šo priekšlikumu atbalstīšanas un tie tika noraidīti, nevienam deputātam nebalsojot "par".

Kā ziņots, Saeima 18.oktobrī konceptuāli atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Grozījumu mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai.

Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Savukārt Ministru kabinetam likuma projektā deleģēts uzdevums noteikt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļaujamo informāciju, tās aktualizēšanas, pārbaudes un dzēšanas kārtību, kā arī tīmekļvietni, kurā reģistrs būs pieejams. Paredzēts, ka starpnieku reģistrāciju veiks Ekonomikas ministrija.

Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata. Tajā jānorāda vismaz veicamā uzdevuma apraksts, samaksas noteikumi un norāde uz to, vai līgums paredz ekskluzivitāti. Starpniekam pirms līguma noslēgšanas un tā darbības laikā būs jāveic klienta izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Neatbilstību gadījumā darījuma attiecības ar klientu uzsākt būs aizliegts vai tās būs jāizbeidz.

Iecerēts, ka starpniekam katru gadu līdz 31.janvārim jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par iepriekšējā kalendārajā gadā noslēgtajiem līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas.

Ministrijai kā likuma projektā noteiktajai uzraudzības iestādei būs jāapstiprina nekustamā īpašuma darījumu starpnieku ētikas kodekss. Tāpat tai būs tiesības izteikt starpniekam brīdinājumu, kā arī izslēgt to no reģistra.

Likuma projekts paredz, ka starpniekam būs pienākums sniegt vispusīgu un patiesu informāciju par attiecīgo nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma darījumu – arī par tā trūkumiem, nastām, apgrūtinājumiem, nodokļiem un citu informāciju, kas varētu ietekmēt darījuma noslēgšanu. Ja informācija noklusēta, paredzēts, ka starpniekam būs jāuzņemas atbildība par radītajiem zaudējumiem.

Pašlaik Latvijā nepastāv efektīvs nekustamo īpašumu darījumu starpniecības pakalpojumu regulējums, un starpniekiem ir izvirzītas nepietiekami stingras prasības darbības uzsākšanai. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktā darbības uzsākšanas kontrole nav pietiekama, ņemot vērā nozarei raksturīgos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Parlaments18.oktobrī nodeva izskatīšanai komisijās arī grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, lai saskaņotu tā normas ar augstāk minēto, konceptuāli atbalstīto likumprojektu.

Likumā tiks noteikts atbildīgo institūciju sadarbības pienākums, lai nodrošinātu efektīvāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālajā darbībā.