Notāri: Pretestība nekustamo īpašumu darījumu reformai atklāj nekustamā īpašuma tirgus ēnas puses
Ierosinātā reforma nekustamo īpašumu darījumu jomā izpelnās asu nekustamo īpašumu attīstītāju un advokātu pretestību, jo liegs iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, mākslīgi samazinot oficiāli uzrādītās darījumu summas, uzskata Latvijas Zvērinātu notāru padomē (LZNP).
Padomē norāda, ka citādi nav izskaidrojama "aktīvā un demagoģiskā pretreakcija ierosinājumam, kas ne vien nostiprina nekustamo īpašumu darījumos iesaistīto cilvēku drošību, bet ir arī finansiāli izdevīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam un vairo ieņēmumus valsts budžetā".
LZNP skaidro, ka reforma paredz būtiski samazināt izmaksas līgumu slēdzējiem, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens darījumos iesaistītais veic pilnīgu nodokļu nomaksu un reģistrē darījumus zemesgrāmatā. Tāpat reforma paredz, ka darījumos mazāk aizsargātā puse, piemēram, dzīvokļa pircējs, kas iegādājas dzīvokli no attīstītāja, vienmēr tiks iepazīstināts ar visiem darījuma iespējamiem riskiem un sekām.
Patlaban Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijā - dārdzības pamatā ir nevis notāra amata atlīdzība par nostiprinājuma līgumu, bet izdevumi par darījuma noslēgšanu pēc brīvā tirgus cenām un zemesgrāmatas valsts nodeva, kā arī tiesvedības izdevumi nekvalitatīva darījuma gadījumā. Piemēram, iegādājoties 100 000 eiro vērtu ģimenes māju, iedzīvotājiem Latvijā par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā ir jāmaksā 18 reizes dārgāk nekā Igaunijā un 63 reizes dārgāk nekā Lietuvā. Savukārt, ja biznesam domāta nekustamā īpašuma, piemēram, ražotnes, vērtība ir 750 000 eiro, tad Latvijā kopējās izmaksas par darījuma noslēgšanu un reģistrāciju ir apmēram 18 347 eiro, kamēr Lietuvā 7195 eiro, bet Igaunijā 6546 eiro.
Baidoties no lielās nodevas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nereti darījumi zemesgrāmatā netiek reģistrēti, turpina LZNP. Tāpat darījumā iesaistītie bieži ietver būtiski zemāku darījuma summu, lai samazinātu valsts nodevas, nodokļu un citu maksājumu summas. Reformas pamatā ir darījumu procesa forma, kāda ir spēkā daudzās Eiropas valstīs - Vācijā, Francijā, Polijā, Šveicē, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Atšķirībā no esošā darījumu procesa regulējuma Latvijā piedāvātais modelis ir efektīvāks, dinamiskāks un izdevīgāks kā iedzīvotājiem, tā valstij.
Darījums tiks noslēgts notariālā akta formā, kam ir pierādīšanas un piespiedu izpildes spēks. Notariālā akta saturu nevar apstrīdēt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem. Darījuma projektus arī turpmāk varēs sagatavot ne tikai notārs, bet arī paši līdzēji, advokāti un citi. Rezultātā tiks nodrošināts, ka līdzējiem ne tikai vienmēr tiek izskaidrotas darījuma iespējamās sekas un riski, bet arī novērsta iespēja izvairīties no valsts nodevas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru darījumos ar nekustamo īpašumu.
Padomē arī uzsver, ka reforma sniegs būtisku ieguldījumu tiesiski drošas vides veidošanā. Igaunijas un Lietuvas pieredze rāda, ka ieguvumi būs tādi, ka personām samazināsies administratīvie šķēršļi un tiks īstenots vienas pieturas aģentūras princips, kopējās izmaksas saistībā ar nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanu un reģistrāciju noteiks valsts, un tās samazināsies, visi nekustamā īpašuma darījumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā, un zemesgrāmata būs pilnīga un pamatota ar publiskiem aktiem, darījumu noslēgšanā tiks nodrošināta neitrālas valsts amatpersonas juridiskā palīdzība, puses noslēgs darījumu, pilnībā apzinoties sava lēmuma saturu un sekas, preventīvi un efektīvi aizsargājot pamattiesības uz īpašumu, pusēm radīto zaudējumu atlīdzību garantēs notāra profesionālās darbības riska apdrošināšana, kriminālprocesā un administratīvajā procesā valsts iestādēm ir iespējams izsekot noslēgtajiem darījumiem un pārbaudīt faktus pēc publiskiem aktiem, būs efektīva valsts nodevu un nodokļu administrēšana, samazināsies tiesu un zemesgrāmatas noslodze un notiks resursu lietderīga izmantošana, dokumentus radīs un to aprite notiks elektroniski, tādējādi e-zemesgrāmatas veidošana būs efektīva un ilgtspējīga.
Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) uzskata, ka LZNP ierosinātā un Tieslietu ministrijas (TM) virzītā reforma radīs valsts budžeta līdzekļu pārdali par labu notāriem, kas ik gadu no nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem atlīdzībās saņemtu aptuveni deviņus miljonus eiro, kas būtu garantēts ienākums bezkonkurences apstākļos. Savukārt kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums pārsniegtu 17 miljonus eiro.
NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds šodien preses konferencē norādīja, ka nevalstiskās organizācijas aicinās uz tikšanos tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (VL-TB/LNNK), lai klātienē uzklausītu argumentus, kāpēc un kā interesēs tiek virzīta šī reforma. Advokātu biroja "Glimstedt un partneri" pārstāvis Ivars Pommers sacīja, ka, īstenojot šo reformu, ar valsts atbalstu tiktu radīts monopols vienai profesijai - notāriem.
LETA
Foto: Pixabay.com
