Opozīcijai nebalsojot, Rīgas domes komiteja nepieņem lēmumu par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā
Rīga, 11.jūn., LETA. Opozīcijas deputātiem nepiedaloties balsojumā, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien nespēja pieņemt lēmumu par Vidzemes tirgus iekļaušanu AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) pamatkapitālā.
Pirmdien komitejā RCT prezentēja Vidzemes tirgus atjaunošanas plānu. Līdz septembrim RCT cerēja atrisināt jautājumu par Vidzemes tirgus iekļaušanu viņu pamatkapitālā, līdz novembrim pabeigt abu ēku demontāžu, ko nepieciešams veikt, lai sakārtotu tirgus teritoriju, laika posmā no jūlija līdz martam pabeigt turpmākās apsaimniekošanas scenāriju pilnīgu izstrādi un 2019.gada maijā sākt izvēlētā scenārija realizāciju.
Taču spraigas diskusijas izcēlās pēc vairāku opozīcijas deputātu jautājuma par to, kāpēc pamatkapitālā Vidzemes tirgu nevar iekļaut vēlāk, kad būs gatavi attīstības scenāriji. Viens no RCT valdes locekļiem Kaspars Zauls norādīja, ka tas ir pamatnoteikums, lai RCT vispār varētu sākt strādāt pie attīstības iecerēm, taču šāds arguments opozicionārus neapmierināja.
Piemēram, Juris Jurašs (JKP) sacīja, ka gluži vienkārši netic, ka RCT ir spējīgs šo tirgu attīstīt, tādēļ šāda darbu kārtība viņā nevieš uzticību.
Arī citi opozīcijas deputāti vairākkārt pauda viedokli, ka RCT visu sākot "no otras puses", sākumā nevis piedāvājot attīstības scenārijus un tikai tad lūdzot tirgus iekļaušanu pamatkapitālā, bet gan otrādi. "Jūs gribat, lai mēs to ieguldām pamatkapitālā, nemaz nezinot, kas konkrēti tur būs nākotnē. No uzņēmējdarbības viedokļa tas ir ačgārni. Tas ir nepārliecinoši un nevieš nekādu uzticību," sacīja deputāte Marija Balcere (JKP).
Arī deputāts Viesturs Zeps (LA) sprieda, ka, viņaprāt, Vidzemes tirgus ieguldīšana RCT pamatkapitālā ir saistīta ar RCT pamatvērtības celšanu, jo neviena prezentētā plāna punkta izpildei neesot nepieciešams tirgu ieguldīt pamatkapitālā. Zauls gan šādu versiju kategoriski noliedza.
Deputāte Inese Andersone (V) interesējās, kas liedzis RCT uzlabot piena paviljonu un pārējo tirgus teritoriju, kas RCT pieder jau gadiem. Zauls skaidroja, ka tas ir saistīts ar pamatkapitāla jautājumu un tiesvedības procesiem, lai iegūtu savā īpašumā visu tirgu. Andersone gan pauda pārliecību,, ka tas neskar nedz piena, nedz gaļas paviljonu un neliedzot atjaunot šīs ēkas. Kāpēc tas līdz šim nav noticis, Zauls atbildēt nevarēja.
Tāpat viņa jautāja, kādēļ attīstības scenāriju izstrādei nepieciešams pusgads, jo pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šādas darbs aizņem aptuveni divus mēnešus. Zauls skaidroja, ka šajā laika posmā iekļauta arī iepirkumu nolikumu izstrāde un citi darbi.
Galu galā opozicionāri pauda, ka viņi neesot saņēmuši nevienu pamatotu atbildi uz jautājumu, kādēļ jautājums par īpašuma iekļaušanu pamatkapitālā ir izšķirošs tieši tagad. Līdz ar to deputāts Zeps piedāvāja lēmumu dalīt divās daļās. Viņš piedāvāja pirmajā daļā uzdot par pienākumu RCT veikt visas darbības, ko tas ir plānojis, bet otrajā - lemt par Vidzemes tirgus iekļaušanu tā pamatkapitālā, ja kāds no izstrādātajiem scenārijiem tiks atzīts par labu esam.
Deputāte Regīna Ločmele - Luņova (S) pauda, ka viņu savukārt pārsteidzot opozīcijas nekompetence un neprofesionālisms. Pēc viņas teiktā, izbraukuma sēdē viss ticis skaidri pastāstīts gan par tiesvedībām, gan plāniem. "Iedomājieties, ka ir mežs, kurš ir pilns ar sēnēm un cilvēku kompānija izdomā sēnes salasīt. Un tad pēkšņi viens sāk spriest par to, cik lielā grozā likt, pa kuru taciņu iet, pie kuras priedes apstāties, bet sēnes kā stāv tā stāv," izteicās Ločmele-Luņova, paužot pārliecību, ka opozīcija vēlas kavēt tirgus attīstību.
Rezultātā opozīcija nepiedalījās balsojumā par lēmumprojektu un ar vienas balss trūkumu koalīcijai neizdevās nodrošināt kvorumu, lai to pieņemtu.
Kā vēstīts, ja Rīgas dome pieņems lēmumu par Vidzemes tirgus ieguldīšanu RCT pamatkapitālā, tirgus vadība apņēmusies izstrādāt trīs iespējamos tirgus attīstības variantus, iekļaujot arī ekonomiskās izmaksas un risku izvērtējumu.
Patlaban RCT izcēlusi trīs iespējamos scenārijus - rīkot tirgus nomas tiesības izsoli uz 30 gadiem, paredzot, ka tirgu attīstīs investors par saviem līdzekļiem. Tāpat kā iespējamais variants tiek izskatīta iespēja tirgu attīstīt pašam RCT, bet tad šim mērķim būs nepieciešams ņemt kredītu. Kā trešo variantu RCT piedāvā uzņemties apsaimniekošanu, taču iznomāt objektus trešajām personām, kuras nodrošinātu attiecīgo objektu attīstīšanu.
