Pētījums: Tiesu sistēmas neefektivitāte ir šķērslis būvniecības konkurētspējai
Būtiskākais šķērslis būvniecības konkurētspējai, pēc nozares uzņēmēju domām, ir tiesu sistēmas neefektivitāte, īpaši garie tiesvedības procesi, kā arī nesamērīgais administratīvais slogs, secināts biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā.
Nespēja panākt rezultātu pārskatāmā termiņā demotivē uzņēmējus interešu aizstāvībai vērsties tiesā un kopumā rada negatīvu priekšstatu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, secināts pētījumā.
Arī administratīvais slogs nozarē tiek vērtēts kā nesamērīgs. Nozares uzņēmēji no valdības sagaida nozari regulējošo prasību caurskatīšanu jau tuvākajā laikā, lai samazinātu birokrātiju būvniecības procesā.
Savukārt darbaspēka un uzņēmumu ienākuma nodokļi ir būtiskākās nodokļu grupas, kas ietekmē nozares uzņēmumu konkurētspēju un kam būs jāpievērš īpaša uzmanība, izstrādājot vidējā termiņa nodokļu politikas dokumentu.
Pētījumā secināts, ka nozares konkurētspēju negatīvi ietekmē augstie darbaspēka nodokļi, kas ir īpaši aktuāla problēma mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Viens no prioritāri veicamajiem pasākumiem nodokļu sistēmas sakārtošanas jomā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojums reinvestētajai peļņai.
Tāpat pētījumā aptaujātie uzņēmēji norādījuši, ka publiskā iepirkuma caurredzamam un uz vienlīdzīgiem nosacījumiem balstītam procesam ir būtiska ietekme uz nozares konkurētspēju. Tajā pašā laikā uzņēmēji norāda uz favorītisma elementiem atsevišķās iepirkumu procedūrās, kuru dēļ iepirkumam kvalificējas tikai noteikti pretendenti.
Vienlaikus uzņēmēji atzinīgi novērtē Iepirkumu uzraudzības biroja darbu, bet būtiskākā prasība publisko iepirkumu sistēmas sakārtošanai ir zemākās cenas principa aizstāšanai ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriju. Kā norāda aptaujātie uzņēmēji, šādas pārmaiņas samazinātu dempinga un nodokļu nemaksāšanas riskus.
Nozari būtiski ietekmē arī Eiropas Savienības (ES) fondu apguve - to uzsver nozares uzņēmumi, arī būtiskais būvniecības apmēra kritums 2016.gadā korelē ar pārrāvumu ES fondu programmas īstenošanā.
Tāpat kā nozari ierobežojošs faktors pētījumā atzīts mazais privātā sektora pasūtījumu apmērs. To kā vienu no lielākajiem šķēršļiem konkurētspējai norāda lielie nozares uzņēmumi. Tas izskaidrojams ar valsts mainīgo politiku attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu - šis fakts korelē ar ārvalstu tiešo investīciju samazinājumu Latvijā un kopumā kalpo kā negatīvs signāls par investīciju piesaistes konkurētspēju Latvijā.
Pētījumā secināts, ka arī darbaspēka produktivitāte tiek vērtēta kā zema, ko tieši ietekmē kvalificēta darbaspēka aizplūšana uz citām ES dalībvalstīm un neapmierinošā profesionālās izglītības kvalitāte. Kvalificēta darbaspēka pieejamība kā problēma pētījumā vairāk minēta mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, savukārt lielajos uzņēmumos par šķērsli konkurētspējai tiek atzīta darbaspēka zemā produktivitāte gan apakšuzņēmēju, gan vidējā profesionālā līmeņa darbinieku vidū.
Ministriju un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju ekspertu aptaujās identificēti šķēršļi, kas kavē konkurētspēju strukturālo problēmu dēļ pašā nozarē. Viedokļu dažādība nozares uzņēmēju organizācijās kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Tāpat nozare tiek raksturota kā izteikti sadrumstalota, kā rezultātā parādās ļoti asa konkurence un cenu dempings.
"Tieslietu sistēmas neefektivitāte negatīvi ietekmē būvniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. Tā vietā, lai investētu inovatīvās un mūsdienīgās tehnoloģijās, uzņēmumi ir spiesti apjomīgus resursus tērēt juridisku jautājumu skatīšanai. Kā daļēju risinājumu tam redzam būvkomersantu klasifikatora un tipveida līgumu ieviešanu, kas mazinātu strīdu iespējamību, nosakot skaidrus un vienādus kritērijus publiskajos iepirkumos. Tāpat jāstrādā pie nozares ārpus tiesas strīdu izskatīšanas institūcijas. Vienlaikus būtu jādomā arī par efektīvāku un ātrāku strīdu izskatīšanu tiesās," forumā uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Lai stiprinātu nozares konkurētspēju, kā prioritāri nākamo 12 mēnešu laikā veicamie pasākumi pētījumā minēti publisko iepirkuma sistēmas sakārtošana, atsakoties no zemākās cenas principa piemērošanas publiskajos iepirkumos, būvniecības regulējumu pārskatīšana, atsakoties no procedūrām, kas uzņēmējiem rada nesamērīgu administratīvo slogu, kā arī ES fondu programmu sākšana un plānveidīga to apguve.
Savukārt kā vidēja termiņa uzdevumi, kas īstenojami trīs līdz piecu gadu laikā, pētījumā identificēti sakārtota un prognozējama nodokļu sistēma, tostarp uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojums reinvestētajai peļņai, profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu kvalificēta darbaspēka pieejamību, kā arī tieslietu sistēmas sakārtošana, padarot to efektīvāku. Vēl viens būtisks uzdevums konkurētspējas stiprināšanai - jāīsteno valsts atbalsts pasākumi nozares pakalpojumu eksportam.
Pētījums tika prezentēts šodien, 26.oktobrī, būvniecības nozares forumā "Konkurētspēja. Izaugsme. Investīcijas".
Pētījums balstīts uz 30 Latvijas lielāko būvuzņēmumu vadītāju padziļinātām intervijām, reprezentatīvas 254 Latvijas mazo un vidējo būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas un Latvijas uzņēmējus pārstāvošo organizāciju ekspertu intervijām.
LETA
2016.gada 26.oktobrī
