Pētījums: Mājokļa apdrošināšanā izglītotāka jaunā paaudze, bet to biežāk iegādājas vidējā paaudze
Savukārt gadījumā, ja Latvijas iedzīvotāju rīcībā nonāktu brīvi naudas līdzekļi, laukos dzīvojošie trīs reizes biežāk izvēlētos apdrošināt mājokli (12%) nekā rīdzinieki (4%).
Aplūkojot sniegtās atbildes pēc iedzīvotāju vecuma, uzskatāmi redzams - jo jaunāks respondents, jo labāk orientējas mājokļa apdrošināšanas piedāvājumos. "Taču tajā pašā laikā redzam, ka dzīvokļa vai mājas apdrošināšanu biežāk iegādājas vidējā un vecākā paaudze," norāda "Compensa" Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure.
Arī aptaujas dati liecina, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāji, ja to rīcībā nonāktu brīvi naudas līdzekļi, mājokļa apdrošināšanu izvēlētos iegādāties trīs reizes biežāk (11%) nekā gados jauni cilvēki (4%).
"Iespējams, ka jaunieši ir labāk informēti par apdrošināšanas pakalpojumiem, jo palīdz vecākiem vai vecvecākiem izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu starp visiem apdrošinātājiem, bet paši nepērk, jo viņu rīcībā vēl nav īpašuma," pieļauj "Compensa" Latvijas filiāles vadītāja.
Vērtējot prioritātes, ja iedzīvotāju rokās nonāktu brīvi naudas līdzekļi, sievietes biežāk (31%) nekā vīrieši (21%) tos tērētu jaunu interjera priekšmetu iegādei. "Acīmredzot domas par interjeru un mantu ir likumsakarīgas, jo sievietes (54%) arī biežāk nekā vīrieši (43%) zina, ka īpašuma apdrošināšana iekļauj visu mājoklī esošo mantu," skaidro Dundure.
Apdrošināšanas profesionāļiem intereses vērta būs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izpratne iedzīvotāju vidū, norāda "Compensa". Puse aptaujāto domā, ka mājokļa apdrošināšanas polise pasargā no sekām, kas radušās, ja īpašnieka vainas dēļ applūdis kaimiņa dzīvoklis.
"Taču tikai 7% zina, ka nekustamā īpašuma apdrošināšanas polise var nodrošināt arī mājokļa iemītnieku civiltiesisko atbildību, kas faktiski iekļauj pirmo minēto gadījumu. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pasargā no darbībām, kuru rezultātā trešajai pusei radušies zaudējumi," skaidro "Compensa" Latvijas filiāles vadītāja.
To, ka īpašuma polise pasargā arī pret zaudējumiem zibens spēriena rezultātā, vislabāk zina 18 līdz 24 gadus vecie iedzīvotāji (57%), bet gandrīz tikpat bieži to zina arī laukos dzīvojošie (55%). "Iespējams, ka to varētu saistīt ar zināšanām par elektroierīču lietošanas riskiem, jo tieši tā ir vecuma kategorija, kas gadījumā, ja parādītos papildu brīvie līdzekļi, biežāk nekā citi iegādātos jaunu elektroierīci - telefonu, planšetdatoru," pieļauj Dundure.
"Kopumā ņemot, Latvijas iedzīvotāji apdrošināšanas pakalpojumu nianses pārzina virspusēji, tostarp arī nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kas nav visbiežāk iegādātais apdrošināšanas veids," vērtē Dundure.
Pētījums tika veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Tajā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Rīga, 7.nov., NOZARE.LV.
Foto:Stock.XCING
