Pierīgas pašvaldības pagaidām nevar nobalsot par "Rail Baltica" īstenošanu
Piemēram, Mārupes iedzīvotājiem joprojām nav pilnas skaidrības par trases izvietojumu un nekustamo īpašumu atsavināšanas un kompensācijas mehānismu. Kā aģentūrai LETA pastāstīja novada domes pārstāve Uva Bērziņa, pēc 17.septembrī notikušās projekta "Rail Baltica" sabiedriskās apspriešanas dome Satiksmes ministrijai un Vides pārraudzības valsts birojam izsūtījusi vēstuli ar vairākiem jautājumiem attiecībā uz sabiedriskajai apspriešanai izvirzīto papildu alternatīvu gar A5 autoceļu.
Mārupes pašvaldībai ir būtiski, lai turpmākajā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa gaitā, sagatavojot ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojumu, tiktu izstrādāti detalizētāki tehniskie risinājumi papildu alternatīvai gar A5 autoceļu Mārupes novadā. Pašvaldībā uzsver, ka nepieciešams detalizēti iekļaut risinājumu, lai savietotu vienā koridorā A5, "Rail Baltica" un ilgtermiņā plānoto Daugavas kreisā krasta savienojumu ar ostu, nešķērsojot Mārupes novada Mazcenu kapus Jaunmārupē.
Pašvaldībā arī uzsver, ka ir nepieciešams paredzēt visus šķērsojumus, kas saistīti ar autoceļu A5, gājēju un riteņbraucēju ceļiem, sniegt risinājumus nepieciešamās elektrības jaudas nodrošinājumam, izstrādāt kompleksu trokšņu barjeru risinājumu, kā arī izplānot reģionālas dzelzceļa pieturas Jaunmārupē izvietojumu.
Tāpat Mārupes iedzīvotājus joprojām satrauc jautājumi saistībā ar nekustamo īpašumu atsavināšanas un kompensācijas mehānismu. Pašvaldībā norāda, ka, aprēķinot kompensācijas, nepieciešams ņemt vērā zemes izmantošanas mērķa pašreizējo statusu, nevis to, kas tiks noteikts projekta lokālplānojumā. Tas pašvaldības ieskatā būtu jāprecizē ar īpašu valdības normatīvo aktu par katru konkrēto zemesgabalu. Esot nepieciešami arī skaidri nosacījumi par īpašumu atsavināšanas teritoriju, jo īpaši apskatot situācijas, kur īpašums tiks skarts daļēji, bet dzelzceļa izbūves gadījumā tiktu traucēta piekļūšana tam vai tā izmantošana, attiecīgi norādot gadījumus, kad tiks atsavināta tikai daļa īpašuma un kad īpašums pilnā apjomā, skaidro Mārupes pašvaldībā.
Atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem iedzīvotāji no ministrijām vēl nav saņēmuši.
Savukārt Salaspils novada domes pārstāve Lolita Balcerbule aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašvaldībā ir visnotaļ izprotoša attieksme pret šo projektu, vienīgās raizes varot rasties jautājumos, kas skar novada teritorijas plānojumā neuzrādītās vai no teritorijas plānojuma atšķirīgās teritorijas. Piemēram, teritorijas, kas saistītas ar ievadu Rīgā pa Ērgļu dzelzceļa līniju gar intensīvi apbūvētām teritorijām, kā arī perspektīvā kravu termināļa (loģistikas parka) vajadzībām nepieciešamā teritorija, kurai plānojumā nav īpaša statusa.
Tāpat aktuāls joprojām esot jautājums par viengabalainas un darboties spējīgas kopējās transporta sistēmas saglabāšanu vai pārkārtošanu novadā - ceļiem, to šķērsojumiem, arī dzelzceļu un loģistiku.
Salaspils pašvaldība arī ieinteresēta gūt konkrētāku informāciju par paredzamajiem tehniskajiem risinājumiem dzelzceļa izbūvē, lai veidotos telpisks priekšstats par dzelzceļa līnijas novietojumu, pastāstīja Balcerbule.
Tikmēr Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs aģentūrai LETA nevarēja komentēt, vai pašvaldībai būtu iebildumi attiecībā uz trases novietojumu, jo "Rail Baltica" trases novietojums tiks prezentēts oktobrī, novembrī, bet šobrīd trases galīgais novietojums pašvaldībai vēl nav zināms. Visi iedzīvotāju un speciālistu priekšlikumi, kas tika izteikti pirmajā sabiedriskajā apspriešanā pavasarī, ir apkopoti un nosūtīti projekta realizētājiem, piebilda Pumpurs. Patlaban citu iebildumu par projektu Stopiņu pašvaldībai neesot.
Arī Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Inga Ikauniece aģentūrai LETA norādīja, ka pašvaldība patlaban gaida, kad tiks oficiāli publiskoti pēdējie trases varianti un būs noslēgusies ietekmes uz vidi novērtējuma publiskā apspriešana. Pēcāk pašvaldība varēs paust viedokli par projektu.
Kā iepriekš aģentūru LETA informēja pilnsabiedrības "RB Latvija" eksperti, veiktie modelēšanas rezultāti liecina, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai pēc dzelzceļa trases "Rail Baltica" būvniecības realizācijas būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, līdz Jaunmārupei - 17 minūtēs, līdz Bauskai - 50 minūtēs, līdz Salacgrīvai - stundas laikā.
Kā skaidro eksperti, aktīvi iesaistoties pašvaldībām, iezīmējies projekta otrajā kārtā veidojamais reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritoriju izvietojums.
Patlaban tehniskie risinājumi izstrādāti mērogā 1:1000, un tie ietver visus principiālos dzelzceļa līnijas un saistīto būvju risinājumus un nodrošina viennozīmīgu priekšstatu par dzelzceļa līnijas un saistītās infrastruktūras jaunveidojamo nodalījuma joslu. Risinājumi veidoti, ievērojot starptautiskos, Baltijas valstu un Latvijas normatīvus un standartus. Noteikts pasažieru vilcienu maksimālais garums - 200 metri, kravas vilcienu maksimālais garums - 740 metri.
"Rail Baltica" dzelzceļa nožogojums paredzēts visā trases garumā, un tā augstums būs vismaz 1,80 metri. Trokšņu barjeras tiek paredzētas atbilstoši skaņas modelēšanas rezultātiem. Trases plānā ir attēloti dzelzceļa trases tilti pāri upēm, pārvadi un estakādes. Katram tipiskajam šķērsojumam ir izstrādāts šķērsojuma/tilta pretskats un balstu novietojuma vietas.
Izpēte esot pierādījusi, ka nav būtiskas ietekmes uz "Natura 2000" teritorijām, dzelzceļa līnijai šķērsojot Salacas un Vitrupes upju ielejas.
Darbs veikts sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, organizējot vairāk nekā 40 darba grupu sanāksmes, veicot vairāk nekā 500 individuālu konsultāciju, sarežģītākajās situācijās - tādās kā Salacgrīvā, Limbažos, Sējā, Bauskā - veidojot dialogus starp interešu grupām un vienojoties par iespējamiem risinājumiem. Salacgrīvai un Mārupei izveidotas papildu alternatīvas.
2015.gada oktobrī un novembrī sabiedrisko apspriežu sanāksmēs sabiedrība tiks plašāk iepazīstināta ar izpētes rezultātiem, kas tiek iekļauti Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kam sekos pašvaldību lēmumi, lai izvēlētos labāko "Rail Baltica" trases novietojumu Latvijā.
"Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
