Pieturvietās Rīgas vēsturiskajā centrā turpmāk varēs izvietot digitālus reklāmas stendus
Stājas spēkā grozījumi saistošajos noteikumos, ar kuriem Rīgā ievieš atsevišķas izmaiņas vides reklāmas izvietošanā, tostarp atļaujot digitālu ekrānu izvietošanu sabiedriskā transporta pieturvietu teritorijās, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, liecina publikācija "Latvijas Vēstnesī".
Šie grozījumi pilsētā paredz atvieglot nosacījumus reklāmas, kas saistīta ar nekustamā īpašuma pārdošanu, iznomāšanu vai izīrēšanu, izvietošanu, proti, lai nebūtu jāpārveido ēku fasādes un jāizvieto tajās papildu elementi šīs reklāmas izvietošanai.
Ar grozījumiem atļauj digitālu ekrānu izvietošanu sabiedriskā transporta pieturvietu teritorijās, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā.
Grozījumi arī paredz, ka ārpus Rīgas vēsturiskā centra uz ēkas balkonu un lodžiju margām tiek atļauts izvietot reklāmu par nekustamā īpašuma pārdošanu, iznomāšanu vai izīrēšanu, ja tādējādi netiek pasliktināts ēkas arhitektoniskais veidols un publiskās ārtelpas kvalitāte. Šādu reklāmu nav atļauts izvietot uz ēkām, kas ir kultūras pieminekļi.
Saistošo noteikumu piemērošanas gaitā pašvaldība arī konstatējusi, ka spēkā esošie reklāmas objektu izmēru ierobežojumi uz ēku fasādēm neļauj īstenot daudzus reklāmas objektu risinājumus, kas kvalitatīvas ieceres realizācijas rezultātā nekaitētu pilsētvides arhitektoniskajai kvalitātei. Būvvalde, ņemot vērā privātpersonu izteiktos iebildumus un saistošajos noteikumos iekļautās tiesību normas piemērošanas praksi, nolēma diferencēt reklāmas objektu izmērus atkarībā no vides, kurā tie tiek izmantoti, palielinot atļauto reklāmas objektu veidojošo elementu maksimālo augstumu. Grozījumi paredz, ka telpisku burtu un logotipu (bez fona pamatnes) izvietošana uz ēku, kas atrodas Vecrīgā vai kas ir kultūras pieminekļi, fasādēm otrā stāva līmenī un augstāk ir pieļaujama, ja tie nepārsniedz divus metrus, savukārt uz pārējām ēkām Rīgas vēsturiskā centra teritorijā vai aizsardzības zonā - sešus metrus.
Paredzēts, ka būvvalde izskatīs katru reklāmas izvietošanas gadījumu atsevišķi, ņemot vērā katras konkrētās ēkas arhitektonisko risinājumu un izvietojamās reklāmas ietekmi uz pilsētvidi.
Papildu noteikumi precizē, ka šie izmēra ierobežojumi neattiecas uz reklāmu, kas tiek izvietota uz ugunsmūriem vai citām ēkas fasādes daļām (sienām), kurās nav izvietoti logi, ja šīs fasādes daļas laukums ir lielāks par 30% no fasādes kopējā laukuma.
Tāpat tiek atcelti atsevišķi ierobežojumi reklāmas objektu ar piesaisti zemei izvietošanai, proti, tiek atļauta šādu reklāmas objektu izvietošana arī Vecrīgā un parku malās, ja reklāmas objekta izvietojums un veids netraucē valsts aizsargājama kultūras pieminekļa vizuālo uztveri, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, vērtību kopuma radīto noskaņu un atbilst citām noteikumu prasībām.
Ar grozījumiem tiek svītrota arī norma, kas noteica, ka jaunu tīkla reklāmu ar piesaisti zemei izvietošana un ekspluatācija uz pašvaldības zemes ir pieļaujama tikai būvvaldes rīkota konkursa kārtībā uz konkursā izsludinātajām vietām.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs iepriekš norādīja, ka grozījumu mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi pilsētā.
Kā ziņots, minētie grozījumi iepriekš komitejas sēdēs daudz jautājumu radīja opozīcijas deputātiem, kuri uzskata, ka ar tiem tiks nodrošinātas ekskluzīvas iespējas atsevišķām reklāmas izvietošanas kompānijām, piemēram, "JCDecaux Latvija", kurš bez konkursa un par saviem līdzekļiem izvietojis Rīgā jaunās pieturvietu nojumes ar lieliem reklāmas stendiem, pretī saņemot ieņēmumus no reklāmām.
Dome nesen arī pieņēma saistošos noteikumus par reklāmas nodevām, paredzot ekskluzīvu nodevas atlaidi, - noteikumi paredz, ka no 2016.gada vides reklāmu iznomātāji nodevā maksās par 18% vairāk nekā līdz šim - 1,85 eiro, bet par sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs izvietotajām reklāmām nodevas apmērs saglabāsies 0,43 eiro. Šos grozījumus gan nav saskaņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lūdzot tos nepublicēt, tādēļ tie pašlaik vēl nav stājušies spēkā. Tika paredzēts, ka tie stāsies spēkā no janvāra.
Deputāts Olafs Pulks (V) interesējās, kurš maksās par digitālo stendu uzstādīšanu un kura kompānija izvietos reklāmu šajos stendos. "Kas tie būs - "JCDecaux", "Pilsētas līnijas", "Rīgas satiksme"?" viņš jautāja Vircavam.
"Manā rīcībā nav šīs informācijas. Šie noteikumi to arī neregulē. Tie regulē, kur kāda reklāma pilsētā var tikt izvietota," sacīja Vircavs.
Arī deputāts Nils Josts (V) norādīja uz bažām par vienlīdzīgu uzņēmējdarbības iespēju un konkurenci vides reklāmas izvietošanas jomā, pieņemot šos grozījumus. "Vienam komersantam dota nodevas atlaide. Šis uzņēmējs uzstādīs digitālos ekrānus un pats izvietos reklāmu - tas ir skaidrs. Jautājums, vai vispār tiks dota iespēja kādam citam komersantam izvietot reklāmu šajos digitālajos stendos?" vaicāja Josts.
Vircavs norādīja, ka viņa rīcībā neesot informācijas, ka reklāmu stendos izvietos tieši "JCDecaux". "Digitālajos ekrānos varēs izvietot informāciju par sabiedriskā transporta kustību, karti. Iepriekš bijušas sūdzības, ka līdz šim tas nav nodrošināts - cilvēkiem var būt pulkstenis, bet tumsā var neredzēt laiku. Uz ekrāniem visa informācija būs - kā tas pašlaik ir citās Eiropas valstīs," pauda Vircavs.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka vēl nav zināms, kurš komersants izvietos reklāmu digitālajos stendos, - šādi grozījumi esot nepieciešami, lai "pilsēta ietu līdzi laikam".
LETA
Foto: Roberto Nieves/Flickr.com
