Starpbrīdis turpinās. Postmodernisms Latvijā

Raksta autors: Jānis Lejnieks Dr.arch. Plašai sabiedrībai postmodernisma jēdziens vēl pasvešs, taču profesionāli arhitekti par to domā daudz.
Starpbrīdis turpinās. Postmodernisms Latvijā
"Patlaban vēl grūti dot viennozīmīgu, precīzu un izsmeļošu postmodernisma skaidrojumu, taču viena no tā iezīmēm ir diezgan skaidra: kopumā tā ir reakcija pret mūsdienu būvniecības bālasinību, tās emocionāli estētisko un māksliniecisko neizteiksmību, pret to strupceļu, kurā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados nonākusi gadsimta arhitektūra," - tā 1983.g. 2.augustā laikrakstā "Cīņā" rakstīja RPI docents, arhitektūras zinātņu kandidāts Jānis Krastiņš rakstā "Postmodernisms un mūsdienu arhitektūra". Publikāciju kompartijas oficiozs atļāvās ilustrēt ar tolaik svaigi pabeigto A.Skujiņas un A.Marinskas dzīvojamo ēku Mārupē. Tas ir projekts, kuru apvij leģendas par grūto saskaņošanas ceļu LPSR Valsts celtniecības lietu komitejā. Ņemot vērā, ka tās autoritatīvais priekšsēdētājs arhitekts Jānis Rubīns bija visai noraidošs pret "arhitektūras pārmērībām", nav pamata neticēt apgalvojumam, ka tika sagaidīts augstās amatpersonas atvaļinājuma laiks, lai ātri veiktu obligāto Komitejas ekspertīzi un "izgrūstu" to caur birokrātijas dzirnavu kabinetiem.
Starpbrīdis turpinās. Postmodernisms Latvijā
Ēka Rūpniecības ielas un Ganību dambja stūrī. A.Bula, A.Grundule. Rīgas postmodernisma "skolas" piemērs, 2001.gads.
Pagājis gadsimta ceturksnis, un, raugoties pasaules zvaigžņu arhitektu darbos, tagad var saprast, ka postmodernisms arhitektūrā ir "noiets etaps". Tomēr dažviet, arī Latvijā, stila iespaids vēl jūtams. Kāpēc? Acīmredzot nav diskutēts par profesora Krastiņa paustajām patiesībām: "Arhitektūrai vitāli nepieciešams atgriezt zudušo māksliniecisko izteiksmību. Tas acīmredzot iespējams vienīgi ar jaunas formu valodas palīdzību. Viens no perspektīvākajiem radošas ierosmes avotiem var būt savas zemes senāko un arī ne pārāk seno būvmākslas tradīciju izzināšana un formizveides paņēmienu apgūšana (Izcēlums mans. J.L.). Turklāt tas mūs tuvinātu vienmēr meklētajai un allaž it kā no rokām ārā slīdošajai reģionālajai arhitektūrai. Pievēršanos tradīcijām un vēsturei iesaka arī postmodernisma teorētiķi." Profesors neapgalvoja, ka modernā arhitektūra būtu pilnīgi izsmēlusi savas potences, jo: .".. to uzsver arī viens no pasaulē ievērojamākajiem mūsdienu arhitektūras teorētiķiem R.Venturi, kurš propagandē formu daudzveidības un simbolisma nozīmi arhitektūrā, atzīdams pat uz ēku fasādēm aplikatīvi veidotus ornamentus (Izcēlumi mani. J.L.)." Šī sentence varētu būt norāde un teorētisks pamatojums minētās dzīvojamās ēkas Mārupē formveidei, jo tās lodžiju ekrānus A.Skujiņa bija veidojusi kā lielizmēra etnogrāfisku rakstu.
Starpbrīdis turpinās. Postmodernisms Latvijā
Postmodernisma simbols - ēka Dzirnavu ielā 36. Projekta autori - NAMS.
Postmodernisma noturību Latvijā varētu skaidrot, izzinot "ne pārāk senās būvmākslas tradīcijas" un apgūstot tā laika "formizveides paņēmienus". Tad Latvijas pirmais pre-postmodernists varētu būt Ulmaņa galma arhitekts Eižens Laube. Viņa rakstā "Tagadnes civilizācijas architektūra" 1934.gada jūlijā lasāms: "Tagadnē dominējošajam modernās arhitektūras virzienam jāierāda īstā vieta, kur tas var būt patiesi īsti derīgs, t.i., tur, kur realizējamas tehniski-mehāniskas, rūpnieciskas, tīri konstruktīvas, lietišķas, sausu mērķu un tamlīdzīgas problēmas. Bet, kur jāparādās individuāli piemērotai, valstiski, tautiski un personīgi īpatnējai arhitektūrai, tur jāmeklē pēc citiem izteiksmes līdzekļiem. Tam nolūkam, starp citu, cītīgi jāpētī tradīcijas, senatne, ..." Turpat Laube atzīst, ka "katrai valstij pašlaik ir liela interese par nācijas un tautas īpatnējo dzīvi, par savām tradīcijām, vēsturi, par vietējiem materiāliem, klimatu, gara dzīvi u.t.t. (...) Individualitātes izteiksmei modernās architektūras līdzekļi nav noderīgi kā galvenie, noteicošie. Zināmas sajūtas izpausmei gan radies termins "techniskā romantika". Bet (...) tas nekad nav tik spilgts, kā skaistuma sajūta, kas rodas, kad aplūkojam objektus, kuros izteiktas vēsturiskās asociācijas, reliģiska ieskaņa, tautiskums (Izcēlums mans. J.L.) u.t.t. Par piemērotāko darba metodi Laube izvēlas eklektismu, to spoži demonstrējot savos darbos, piemēram, Ķemeru viesnīcā. Meistars gan atzīst, ka stils "var būt kaitīgs, ja mēs ļaujam tam pār mums valdīt, kurpretim viņš var būt mums labi pakalpīgs, ja viņu zināmos apstākļos atrodam par piemērotu izteiksmes līdzekli", skat. rakstu "Vēsturiskā mākslas architektūra", Rīgā, 1934.gada septembrī. Latvijā par oficiālo kļuva stils, "kas smagnēju modernismu sakausēja ar vēsturisko stilu aizguvumiem un tautiskiem motīviem." Tā raksta I.Lancmanis grāmatā "Jelgavas pils", 1979.g., komentējot Laubes veikto pils pārbūvi. Tiešām, pirmskara un pēckara desmitgadēs, neatkarīgi no valdošā politiskā - Ulmaņa vai Staļina režīma, eklektisms ir vadošā arhitektu darba metode un modernajai arhitektūrai tiek ierādīta "sava vieta". Praktiski tā ir privātā mājokļa būvniecības niša, kurā pēc 1934.gada patveras funkcionālisms. Modernās arhitektūras piekritēju Latvijā nav daudz, to atzīst arī laikabiedri, piemēram, Latvijas arhitektu biedrības priekšsēdis emigrācijā A.Damroze: "...kad es 1931.g. sāku studēt, tad Rīgā par Bauhausu nedzirdēju ne vārda." Arī pēc kara okupētajā Latvijā Bauhausa dibinātāja Gropiusa vārdi par "totālo arhitektūru" un "jaunu arhitektu paaudzi, kura pārvaldītu mūsdienu ražošanas līdzekļus", bija sveši. Līdz ar Hruščova režīmu uzplaukst internacionālais modernisms, bet ir vairāki iemesli, kas neļauj modernajai arhitektūrai sevi parādīt kā pilnvērtīgu kultūras vērtību. Viens - tehnoloģiskā atpalicība, otrs - hronisks trūkums, gan būvmateriālu, gan kvalificēta darbaspēka, un trešais, varbūt pats galvenais, ir nespēja pieņemt to estētisko platformu, uz kuras būvēta modernā arhitektūra. Padomju sociālistiskā reālisma estētikai pēc formas nav pieņemami tādi ideoloģiski varbūt pat noderīgi modernās arhitektūras korifeju darbi, kā Misa van der Roes piemineklis revolucionāriem Rozai Luksemburgai un Kārlim Lībknehtam - ķieģeļu mūris!

Lasiet turpinājumu šeit:

. LATVIJAS ARCHITEKTŪRA, 71.burtnīca
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Apnicis strādāt par kurinātāju? 

Apnicis strādāt par kurinātāju? 

Negribi celt, nest un tīrīt? Nāc pie mums! Airwave speciālistiem ir ilgtermiņa pieredze par siltumsūkņu ierīkošanu un apkalpošanu, kā arī informācija par to reālajām ekspluatācijas izmaksām ilgtermiņā.

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

Mērniecības un ģeodēziskie darbi. SIA "Geomatic"

geomatic_sia_b4trj_005_626x415

Ģeodēzija ir neatņemama būvniecības uzsākšanas daļa. Ģeodēzija nepieciešama būvniecības darbu asistēšanai pirms būvniecības, būvniecības procesā, kā arī tad, kad jau esošām ēkām pirms to renovācijas ir nepieciešama ēku un būvju deformācijas ģeodēziskā novērošana.

Niedru un lubiņu jumti. SIA "Niedres.lv"

niedrujumts

Niedru jumts ir tradicionāls un dabīgs jumta materiāls. Niedru jumta ilgmūžība ir pārbaudīta gadsimtu gaitā. Niedru jumts ir gan seguma materiāls, gan skaņas izolācijas materiāls, gan siltināšanas materiāls. Vasarā zem niedru jumta ir patīkami vēss.