Precizēs lēmumu pieņemšanas kārtību par starptautiskiem dzelzceļa projektiem, arī "Rail Baltica"
Satiksmes ministrija iesniegusi Saeimā grozījumus Dzelzceļa likumā, kas noteiks kartību, kādā tiek pieņemti lēmumi par starptautiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras prioritāriem projektiem, arī par Eiropas sliežu platuma projektu "Rail Baltica", aģentūru LETA informēja ministrijā.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš skaidro, ka grozījumiem ir būtiska loma, lai pieņemtu lēmumu par "Rail Baltica" trases novietojumu, kas līdz šim izstrādāts kopdarbībā ar 15 Latvijas pašvaldībām, kuras skar trase un kuras aktīvi piedalījās tās izstrādē.
Grozījumi radīs iespēju Ministru kabinetam akceptēt "Rail Baltica" paredzēto darbību, nosakot konkrētu trases novietojumu Latvijā un uzsākt projektēšanas un būvniecības darbus atbilstoši plānotajam laika grafikam.
Minēto lēmumu valdība varēs pieņemt, ja būs sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, saņemts kompetentās institūcijas atzinums par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu, kā arī, ja veidojamā infrastruktūra ir iekļauta starptautiski prioritāro projektu sarakstā.
Pagājušā gada nogalē ir sagatavots un Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) iesniegts vides pārskats par "Rail Baltica" būvniecību. Šā gada pirmajā ceturksnī plānots izvērtēšanu pabeigt un saņemt no VPVB atzinumu par ietekmes un vidi novērtējuma ziņojumu.
Ozoliņš norāda, ka izpētes veicējs "RB Latvija" ir sagatavojis arī rekomendējamo trases variantu, kura sagatavošanā nozīmīgu darbu ieguldīja pašvaldību un iedzīvotāju darba grupas. Plašāka sabiedrība ar to iepazinās sabiedriskās apspriešanas laikā. Tādejādi jau esot notikusi būtiska pašvaldību līdzdalība "Rail Baltica" trases novietojuma izstrādē un šāda kopdarbība nepieciešama arī turpmākajā projekta virzībā.
Kā ziņots, auditori no visām trim Baltijas valstīm vienojušies izveidot kopīgu darba grupu, kas izvērtēs ar "Rail Baltica" saistītos riskus. Pirmā darba grupas sanāksme notiks pavasarī Viļņā.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) Koordinācijas komiteja pērn 10.jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma "RB Rail" pieteiktajai "Rail Baltica" pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējās attiecināmās izmaksas pirmajai "Rail Baltica" kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.
Vienlaikus 85% līdzfinansējums no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, piešķirts Lietuvas dzelzceļa pieteiktajam projektam, lai savienotu "Rail Baltica" trūkstošo posmu līnijā no Polijas un Lietuvas valsts robežas līdz Kauņai un lai gatavotos līnijas no Kauņas līdz Lietuvas un Latvijas valsts robežai attīstīšanai.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica" projekts var pretendēt uz ES līdzfinansējumu 85% apmērā.
Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir "Rail Baltica" dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
