Profesionālās ekskursijas būvinženieriem
Latvijas Būvinženieru savienība saviem biedriem regulāri organizē izglītojošus seminārus objektos. Jūlijā tie bijuši vairāki: "Liepājas metalurga" modernizācija, Liepājas Reģionālā slimnīcas rekonstrukcija, Pļaviņu HES augšas bjefa pastatņu celtņa sliežu ceļa siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana. Augusts iesākās ar Rīgas Doma ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas apskati.
"Liepājas metalurgs" ir Latvijas lepnums, kopš uzņēmuma dibināšanas 1882. gadā. Pārdzīvojis dažādus laikus, tas attīsta ražošanu, turpina modernizēties un gādā, lai kļūtu aizvien efektīvāks un ekonomiskāks un lai, kā saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs, «ar labo roku nav jāmēģina aizsniegt kreiso ausi», jo uzņēmumam patlaban nav vienotas teritorijas. Vienu daļu no otras atdala Brīvības iela.
"Liepājas metalurga" kopējā teritorija ir 120 ha. Un tajā ir 40 km dzelzceļa. Pēdējais lielais notikums rūpnīcā – metāla lietuves (martena) ceha rekonstrukcija.
Martena cehs sastāv no 44 dažādām ēkām, 11 km sliežu ceļa, 13 000 m2 autoceļa, kilometriem gariem tvaika, mazuta un gāzes cauruļvadiem, spēka kabeļu tīkliem un sakaru tīkliem.
Rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs STG Group S.p.A (Itālija).
Visa projekta izmaksas ir 85,6 miljoni eiro.
Ceham nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un to montāžu nodrošināja Itālijas un Vācijas kompānijas, būvdarbus – Latvijas uzņēmumi.
Būvniecības sadaļu projektēja SIA LVCT (vadītājs – būvkonstruktors Tālivaldis Vēsmiņš).
Darbus veica galvenais būvuzņēmējs SIA Merks, darbuzņēmēji: SIA Skanska EMV (pāļi), SIA Selva būve (betonēšana), SIA Vega I (tīklu komunikācijas), SIA Empower, SIA UPTK, SIA CTB un citi.
Būvdarbi tika uzsākti 2010. gada oktobrī un pabeigti pēc gada.
Par "Liepājas metalurga" modernizāciju varēs lasīt žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā nr.27 (iznāks 15.augustā)
Liepājas reģionālajai slimnīcai ir izdevies veiksmīgi piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus un, pateicoties valsts un Liepājas pašvaldības atbalstam, īstenot vērienīgu slimnīcas rekonstrukciju. Pirmajai kārtai tika atvēlēti 4 907 628 latu. Sekos turpinājums – rekonstrukcijas otrā un trešā kārta. Kopumā slimnīcas rekonstrukcijā paredzēts ieguldīt aptuveni 13 miljonus latu.
Par Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukciju varēs lasīt žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā nr. 27 ( iznāks 15. augustā)
Pļaviņu HES ar desmit hidroagregātiem (HA) uzstādītās jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Pirmais Pļaviņu HES hidroagregāts tika iedarbināts 1965. gada decembrī, savukārt pilnīgā ekspluatācijā Valsts komisija elektroražotni pieņēma 1968. gadā. 1991.− 2001. gadā veikta sešu HA plānveida atjaunošana. Savukārt pēdējais hidroagregātu atjaunošanas posms ildzis no 2007. līdz 2010. gadam, un tā laikā rekonstruēti HA Nr. 4, 5. un 7. Visu atjaunošanas darbu rezultātā stacijas kopējā jauda ir pieaugusi līdz 883,5 MW.
Par Pļaviņu HES augšas bjefa pastatņu celtņa sliežu ceļa siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošanu varēs lasīt žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā Nr.28
Rīgas Doma restaurācijas tehniskā projekta izstrāde un būvdarbi notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes "Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā» ietvaros atbalstītajā projektā "Rīgas Doma saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla efektivitātes izmantošana". Projekta kopējās izmaksas ir 4 001 000 latu, no tiem ERAF līdzfinansējums - 1 999 999 latu. Divi miljoni latu vēsturiskās celtnes restaurācijai piešķirti no Rīgas pilsētas budžeta. Darbus atbilstoši līgumam ar Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu veic būvfirma "RE&RE".
Paredzēts restaurēt arī dievnama ziemeļu un dienvidu sānu jomu, kora kapelas jumtu, fasādes un logu, tai skaitā, vitrāžu un pulksteņa galeriju. Jaunu elpu iegūs ne tikai senās telpas - kapitulzāle, baptistērija un sakristeja, bet arī fasāžu mūris vairāk nekā 5000 m² platībā. Rīgai ir salīdzinoši sarežģīta gruntsūdeņu sistēma, tāpēc visu projekta norises laiku tiek veikti gruntsūdeņu līmeņa novērojumi, nesošo konstrukciju vertikālo deformāciju.
Par Rīgas Doma restaurācijas gaitu varēs lasīt žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā Nr.28
Teksts un foto: Mārīte Šperberga
žurmāls "Būvinženieris"
www.buvinzenierusavieniba.lv
2012.gada 3.augustā
