Dzīvot starp prusakiem vai starp tarakāniem?

Dzīvot starp prusakiem vai starp tarakāniem?
Ja mājoklī ieperinājušies prusaki vai tarakāni, to koloniju vēlams iznīcināt pēc iespējas ātrāk, jo šie kukaiņi ne tikai rada netīrību mājoklī, bet var pārnēsāt arī dažādas slimības - visbiežāk zarnu infekcijas (vēdertīfa, dizentērijas, holeras), dažkārt prusaki izplata arī plaušu infekcijas slimības (tuberkulozes, difterija) un parazītisko tārpu (helmintu) oliņas. Ir konstatēti gadījumi, kuros prusaki kož guļošiem cilvēkiem. Prusaki var izraisīt alerģiskas reakcijas cilvēkiem, kas sirgst ar elpceļu slimībām. Pilsētas bērniem tie var saasināt astmas simptomus pat vairāk nekā putekļu ērcītes. Pazīstamas vairāk nekā 3500 tarakānu sugas, bet Latvijā cilvēku mājokļos iemitinājušās tikai divas - prusaks un melnais tarakāns. Prusaks jeb rudais tarakāns (blatella germanica) ienākuši Latvijā no Vācijas 18. gadsimtā, bet melnie tarakāni (blatta orientalis) nāk no Austrumāzijas - Ķīnas, Tibetas. Atsevišķos gadījumos Latvijā konstatēti arī Amerikas tarakāni, kas ieceļo līdz ar eksotiskajiem augļiem. Tomēr šīs tarakānu sugas pārstāvjus ir salīdzinoši viegli iznīdēt ar populārākajiem prettarakānu insecticīdiem. Gan melnā tarakāna, gan rudā prusaka skelets ir čaula, kas no ārpuses sedz kukaini. Melnais tarakāns dzīvo aptuveni gadu un šajā laikā vairākkārt maina savu skeletu, līdzīgi kā čuskas maina ādu, izlienot no tās laukā. Tarakāniem ir izteiktas spējas reģenerēt ķermeņa daļas, piemēram, ja tā dzīves pirmajos ciklos tiek zaudēta kāja vai ūsa, kukainis to spēj ataudzēt. Prusaki ir biežākie viesi vecajos paneļnamos, kur tiem ērtu dzīvošanu un pārvietošanos nodrošina atkritumu vadi un kanalizācijas komunikācijas. Tarakāni spēj pārvietoties ar ātrumu līdz 1 kilometram stundā, tomēr tik garus posmus tie nemēdz ceļot. Prusaki labrāt apmetas daudzstāvu māju augšējos stāvos, sākot ar otro un augstākos, bet melnie tarakāni labāk uzturas pagrabstāvos un pirmajā stāvā. Prusaks parasti iemitinās dzīvokļa siltākajās vietās - aiz ledusskapja, pie sildierīcēm, labprāt apdzīvo atkritumu vadus, nereti iemitinās arī istabas mēbelēs. Novērots, ka prusaki ieviešas arī elektroniskajās ierīcēs - radioaparātos, televizoros, datoros un var izraisīt to bojāšanos. Optimāla attīstības temperatūra ir 25-27oC, bet temperatūrās, kas zemākas par 5oC, tie iet bojā. Tie ir nakts kukaiņi, un dienu parasti slēpjas tumšos kaktos un spraugās. Nelielais brūnais (rudais) prusaks ir daudz kustīgāks nekā melnais tarakāns. Tas labi rāpo pa sienām, ātri skrien. Ja prusaku daudz, tie skraida arī dienā. Kā tēviņam, tā mātītei ir spārni, ko tie gandrīz nelieto.
Melnais prusaks ir lielāks un masīvāks nekā brūnais prusaks. Parasti tas slēpjas zem grīdas, zem plīts. Pa sienām nerāpo, jo bieži atraujas un krīt. Melnajiem prusakiem vajag vairāk siltuma, tāpēc tie arī retāk sastopami. Melno tarakānu mātīte vēdergalā vairākas nedēļas iznēsā kapsulu ar pēcnācēju oliņām. Kad oliņas nogatavojušās, mitrā, siltā vietu mātīte ar savām siekalām piestiprina un nomaskē kapsulu, kur mazuļi vēl mēnesi turpina attīstīties. Pēc mēneša izlobās ap 30 maziem tarakāniņiem, kas sāk pastāvīgu dzīvi.{BREAK}
Rudo prusaku mātītes iznēsā kapsulu ar oliņām līdz to izšķilšanās brīdim. Kad kapsula izdēta, tā pārplīst, un no tās izklīst mazi, balti rudo prusaku mazuļi. Tarakānu racions ir ļoti plašs, tie ēd praktiski visus pārtikas produktus un pat bojāgājušus sugas brāļus. Ja tarakāni nespēj atrast piemērotāku barību, tie var grauzt pat papīru. Tarakāns bez ēdiena var iztikt vismaz mēnesi.{BREAK} Tarakāni spēj ierobežot savas kolonijas lielumu: kad to ir pārāk daudz, tie sāk iznīcināt savus sugas brāļus, taču tarakānu skaits ēkā ar pietiekamiem barības resursiem un atbilstošu mikroklimatu var sasniegt pat miljardu. Rudie prusaki un melnie tarakāni ir diezgan noturīgi pret indēm: ja kolonija indēšanas procesā netiek pilnībā iznīcināta, tā var iegūt imunitāti pret pielietoto preparātu. Kaut arī tarakāns, kas ieguvis imunitāti, insekticīda ietekmē nav gājis bojā, tas indīgās vielas uzkrāj organismā un inde var kļūt par kāda tarakānēdāja nāves cēloni. Mūsdienās ir efektīvas indes, kuras tarakāni paši pārnēsā, apindējot viens otru, tāpēc liela daļa populācijas iet bojā. Protams, ka dažādi tīrības pasākumi var ierobežot šo kukaiņu skaitu, tomēr, lai pilnībā tos iznīdētu, nepieciešams lietot ķīmiskos kukaiņu iznīcināšanas līdzekļus (insekticīdus). Šo kukaiņu iznīcināšanai var izmantot slazdus, insekticīdu pastas jeb gēlus, insekticīda pulverus, aerosolus un līmlentes tarakānu ķeršanai. Iespējams iegādāties arī speciālu zīmuli, kura novilktā līnija atbaida šos kukaiņus - šādu līniju kukaiņi nešķērsos. Mazumtirdzniecībā iedzīvotājiem pieejamās indes vēlams izmantot gadījumos, ja kaitēkļu izplatība nav liela, jo tās ir mazāk iedarbīgas, nekā profesionāļiem pieejamās. Lokāli lietotie līdzekļi (lamatas, līmlentes) nedod garantiju, ka kukaiņi drīz vien neuzrodas atkal. Ja vajadzīgs ir ilgstošs (vismaz 6 mēnešus) rezultāts vai arī ja objekts sen nav apsekots un nav uzturēts kārtībā, palīdzēt varēs vienīgi profesionālas (un licencētas) deratizācijas un dezinsekcijas firmas. Ne visi profesionāļu izmantojamie līdzekļi ir indīgi cilvēkiem. Daudzi ir toksiski tikai aukstasiņu kaitēkļus, nekādi neietekmējot pārējos mājā dzīvojošos. Tomēr ar insekticīdiem apstrādātas telpas uz laiku iesaka atstāt visiem to iedzīvotājiem.
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes