"Rail Baltica" trases izbūvi sāks ar Rīgas Centrālās stacijas un autoostas rekonstrukciju
Par Eiropas Savienības piešķirtajiem 238 miljoniem eiro, realizējot "Rail Baltica" projekta pirmo posmu, vispirms plānota Rīgas Centrālās stacijas un autoostas rekonstrukcija, bet pēc tam sliežu izbūve līdz lidostai un vienota termināļa un stacijas izbūve lidostā, intervijā aģentūrai LETA norāda pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Viņš pieļauj, ka ar šiem līdzekļiem vajadzētu pietikt, ņemot vērā, ka Brisele piešķīra Satiksmes ministrijas prasīto summu. Finanšu aplēses gan tikšot veiktas, kad, piemēram, tiks izvēlētas tiltu konstrukcijas.
Projektā Latvijas teritorija ir iedalīta trīs posmos. Rīga - centrālais posms, kā arī Dienvidu un Ziemeļu posms. Ir plānots vispirms sākt būvniecību centrālajā posmā, kurš arī tehniski ir sarežģītākais. Rīgas posmā īpašumu atsavināšanas process trases vajadzībām tiks sākts 2017.gadā, pārējā Latvijā - 2018.gadā.
Balgalis skaidro, ka, lai arī stacijas un autoostas pārveides variants vēl nav izvēlēts, jau tagad ir skaidrs, ka sliežu novietojums, kur tās šķērso Daugavu, paliks nemainīgs, neatkarīgi no tā, kā tiks pārbūvēta stacija. Sliedes būs blakus dzelzceļa tiltam un tālāk aizies Torņakalna virzienā. Tagad esot jāspriež par stacijām, gājēju plūsmām un pieturām. Vienlaikus esot skaidrs arī tas, ka uzbērumu no Prāgas ielas līdz Daugavai ir paredzēts nojaukt. Satiksmes ministrijā konkrētu risinājumu sola janvāra sākumā.
Lai samazinātu izmaksas, izstrādājot "Rail Baltica" trases novietojumu, paredzēts, kur vien tas iespējams, to būvēt virs jau esošas infrastruktūras, tādējādi panākot lētākas dzelzceļa uzturēšanas izmaksas. Taču ne vienmēr izvēlēts lētākais variants, piemēram, domājot par vidi, izmantota arī novitāte - tādu tiltu izveide, kuru balsti nav upēs.
Kā skaidro eksperts, veidojot trasi, mēģināts saglabāt visu autoceļu tīklu. Tāpat būtiski, lai šķērsojumi būtu ērti piebraucami un pašvaldību šo šķērsojumu uzturēšanas izmaksas būtu saimnieciski pamatotas un neradītu liekus sadārdzinājumus.
Tāpat ievērota dabas ainavas un arhitektonisko vērtību saglabāšana. Minētā uzskatāms piemērs ir Daugavas tilta piedāvātais risinājums, kura konkrētas izmaksu amplitūdas gan varēšot nosaukt pēc nākamo soļu - plānošanas un tehniskās projektēšanas - realizēšanas.
Kā ziņots, šogad laikā no 11.novembra līdz 11.decembrim notika jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
