Realizējot "Rail Baltica" trasi, mudina izmantot zemes īpašumu konsolidāciju kā alternatīvu atsavināšanai
Eiropas sliežu platuma trases "Rail Baltica" realizācijas laikā īpašniekiem, kuru zemi skars trase, būs iespēja piemērot zemes īpašumu konsolidācijas principu, aģentūrai LETA norāda pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Viņš skaidro, ka šāda principa piemērošana ir jaunums, jo tikai nesen ir pieņemts Zemes pārvaldības likums un saistītie normatīvie akti. Balgalis uzsver, ka ir būtiski izmantot zemes konsolidāciju kā alternatīvu atsavināšanai. "Ja kaimiņiem īpašumi ir abās pusēs dzelzceļam, varam viena kaimiņa īpašumu nodot otram, tos savienot, un vienā dzelzceļa pusē būs viena īpašnieka īpašums, bet otrā sliežu pusē - kaimiņa," skaidro eksperts.
Viņš uzsver, ka īpašuma lielums nemainās - ar īpašumiem apmainās. Tas esot ļoti nozīmīgs instruments, un Valsts zemes dienests esot jau iesaistījies sarunās un ir gatavs strādāt. "Tas bija iztrūkstošais posms vispār Latvijā. Arī šādos konsolidācijas gadījumos notiek tāda pati sarunu procedūra kā atsavināšanas gadījumos, un lēmumu pieņems īpašnieki. Valsts ir sarunu vadītājs. Domāju, šāda izvēle varētu būt lielā skaitā gadījumu, jo zemju konsolidācija ir būtisks jautājums Latvijā kopumā. Ir zināms, kāda ir saskaldītā zemju struktūra, pat neņemot vērā "Rail Baltica" trases būvi," uzsver "RB Latvija" pārstāvis.
Kā ziņots, šogad laikā no 11.novembra līdz 11.decembrim notika jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
