Remonts dzīvoklī: Kādi darbi ir un kādi nav jāsaskaņo ar būvvaldi?
Ja plāno veikt remontu savā īpašumā esošajā daudzdzīvokļu nama dzīvoklī, vispirms ir jāsaprot, kādus darbus ir un kādus nav nepieciešams iepriekš saskaņot ar vietējo būvvaldi. Dzīvokļa izskata atjaunošana, piemēram, grīdas seguma maiņa, tapešu izlīmēšana, interjera uzlabošanas darbi ar būvvaldi nav jāsaskaņo. Taču, ja ir plānoti nopietnāki remontdarbi, kas, piemēram, maina telpu plānojumu, tad darbu saskaņošana ir obligāta.
Kosmētiskais remonts
Ja dzīvoklī ieplānots veikt kosmētisko remontu, nemainot telpu lietošanas veidu un to plānojumu, neskarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, kā arī neizmainot logu un durvju ailas, un nemainot skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem, tad plānoto darbu saskaņošana būvvaldē nav nepieciešama.
Kosmētiskais remonts pēc būtības ir ļoti vienkāršs, jo neskar ne siltumizolāciju, ne siltuma un ūdensapgādi un kanalizāciju, ne dzīvokļa plānojumu vai starpstāvu pārsegumus, kā arī neparedz izmaiņas mājas fasādē.
Ja ir ieplānota logu maiņa, vairumā gadījumu šī darba veikšanai saskaņošana būvvaldē nav nepieciešama. Jāņem gan vērā tas, ka nav atļauts veikt nekādus papildu ēkas fasādes būvdarbus, turklāt jāgādā par ēkas fasādes kopējā tēla saglabāšanu. Šis noteikums jāievēro visiem, kas dzīvo sērijveida ēkās.
Vienkāršotā atjaunošana
Vienkāršotā atjaunošana paredz ēkas vai tās daļas atjaunošanu, nemainot ēkas nesošos elementus vai konstrukcijas, un neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus. Parasti ar vienkāršoto atjaunošanu saprot istabu nenesošo starpsienu pārcelšanu vai nojaukšanu – tā būtu, piemēram, tualetes un vannas istabas apvienošana vienā telpā, kas tiek veikta salīdzinoši bieži.
Gadījumā, kad tiek veikta vienkāršota atjaunošana, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas, būvvaldē iesniedzama Apliecinājuma karte. Šajā gadījumā jau ir jāvēršas pie sertificēta arhitekta, lai saņemtu konsultāciju. Apliecinājuma kartei ir jāpievieno arī plānotās pārbūves apraksts, rasējums, kurā ir atzīmētas paredzētās izmaiņas, saskaņojums ar ēkas vai tās daļas īpašnieku, citi dokumenti, par kuriem pateiks speciālists.
Kapitālais remonts
Ja remonta laikā tiek plānota arī pārbūve (kapitālais remonts), kuras laikā paredzēts izmainīt ēkas nesošās konstrukcijas vai elementus, kurus, lai atjaunotu būvi, paredzēts nomainīt vai pastiprināt, jeb tie atrodas koplietošanas telpās, tad nepieciešams būvprojekts un būvatļauja. Piemēram, lodžijas apvienošana ar istabu ir definējama kā "būves atjaunošana vai pārbūve", proti, izmaiņas skar nesošās sienas un siltumtīklus, kas ir kopīpašums.
Tāpēc, plānojot pārbūvi, vispirms ir jāuzmeklē sertificēts arhitekts, kas sniegs konsultāciju, vai iecerētie būvdarbi var īstenoties. Tāpat jāņem vērā, ka lielāku atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas gadījumā pirms to uzsākšanas jāsaņem arī pārējo dzīvojamās mājas iedzīvotāju piekrišana.
Jāņem vērā, ka šobrīd spēkā esošais būvniecības procesa regulējums paredz, ka telpu remonta ieceres ierosinātājs pats šādu dokumentāciju bez attiecīgas sertifikācijas nav tiesīgs izstrādāt, un iesniegt būvvaldē bez sertificēta speciālista paraksta.
Telpas lietojuma veida maiņa
Būvvaldē nepieciešams iesniegt Paskaidrojuma rakstu gadījumā, ja tiek mainīta dzīvokļa vai telpu lietošanas veids, neveicot pārbūvi.
