Rīgas dome lūdz noraidīt Zolitūdes traģēdijas civilprasību daļā pret pašu domi
Kā atgādināja advokāts, būvniecības procesā piedalās ļoti daudzi subjekti, un normatīvajos aktos katram subjektam ir noteiktas konkrētas tiesības un atbildība.
Pašvaldība nav bijusi lielveikala pasūtītāja, nav bijusi projektētāja, nav veikusi objekta būvekspertīzi, nav veikusi būvuzraudzību un autoruzraudzību. Advokāts uzsvēra, ka konkrētajā situācijā domes uzdevums bija pārraudzīt, - nav runas par tādu situāciju, kurā visi faktiskie apstākļi atradās domes uzraudzībā un kontrolē.
Advokāts atgādināja, ka prasītājs pārmet Rīgas pašvaldībai vairākus apstākļus, tostarp, ka netika izvērtētas iespējamās sekas saistībā ar otrās kārtas būvniecību tirdzniecības centram, netika izvērtēti drošības riski, arī pārmetot, ka būvvaldei bija pēc būtības jāizvērtē arī attiecīga dokumentācija un jāveic padziļinātāka izpēte par būvniecības iespējamību divās kārtās.
Kalniņš paskaidroja, ka bija pieļaujama lielveikala būvniecības sadale divās kārtās, atgādinot, ka otrajā stāvā bija paredzēts veikt labiekārtošanas darbus, un šāda prakse ir pieļaujama un plaši izmantojama pasaulē.
Prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems Rīgas domes pārstāvim jautāja, vai tehniskajā projektā, kuru apstiprināja Rīgas būvvalde, ir paredzēts, ka jumta kopnes tiks sadalītas daļās, uz ko Kalniņš paskaidroja, ka no tehniskā plāna izriet, ka jumta kopnes ir vienlaidu. Gobzems turpināja, jautājot, vai slodzes, kas tikušas saskaņotas Rīgas būvvaldē, bija pakļautas eksperta vērtējumam attiecībā uz vienlaidu jumta kopnēm vai sadalītām jumta kopnēm. Kalniņš norādīja, ka projektā bija paredzēts - uz vienlaidu.
"Faktiski no tā izriet secinājums, ka būvvalde vispār nav pārbaudījusi, kādas slodzes tika rēķinātas uz sadalītām jumta kopnēm," retoriski jautāja Gobzems. Savukārt Rīgas domes pārstāvis uzsvēra, ka šāda pārbaude neietilpa būvvaldes kompetencē, jo tas nozīmētu pārprojektēt vai atkārtoti pakļaut eksperta vērtējumam attiecīgos risinājumus.
Vēl prasītāju pārstāvis interesējās par to, kā Rīgas būvvalde var izdarīt secinājumu, ka attiecīgais lielveikala jumta pārseguma plāns atbilst normatīvajiem aktiem un ir izstrādāts drošs sabiedrībai, ja tajā un konkrētajā tehniskajā projektā nav redzama neviena atzīme par to, kā minētās jumta kopnes tika nostiprinātas un piestiprinātas, kādi ir tehniskie risinājumi, "lai jumts vispār turētos".
Kalniņš vēlreiz norādīja, ka būvvaldes kompetencē neietilpst veikt risinājumu padziļinātu izpēti un pārbaudi, kā arī viņš piebilda, ka tajā brīdī spēkā esošais normatīvais regulējums neparedzēja to, ka būtu iesniedzama kāda īpaša detalizācija šādiem konstruktīvajiem risinājumiem.
Tiesa ceturtdien, 19.februārī, pasludināja pārtraukumu lietas izskatīšanā līdz 6.martam, kad atbildētāji varēs turpināt uzdot savus jautājumus Rīgas domei.
Kā ziņots, šodien Zolitūdes traģēdijas lietā savus paskaidrojumus sniedz Rīgas dome.
Šajā lietā ar prasību pret SIA "Maxima Latvija", "Re&Re", "Homburg Zolitude", "Tineo", Rīgas domi, arhitektu firmu "Kubs" un SIA "HND Grupa" vērsās trīs cietušie.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turamajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergetam un Gulbim tika atcelts lēmums par apcietinājumu un tika piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, kas piemērots arī Kalinkam.
Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam "Kubs" un "HND Grupai". "Kuba" īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt "HND Grupa" pieder Sergetam.
Rīga, 19.febr., LETA.
Foto: Edijs Pālens/LETA.
