"Rīgas namu pārvaldnieks" sācis iedzīvotāju drošību apdraudošo namu apzināšanu
Lecis pastāstīja, ka RNP pārstāvji jau sākuši apdraudēto namu apzināšanu. Informācija par dzīvojamiem namiem, kuriem piešķirams grausta statuss, jau ir iesniegta Rīgas domes Īpašuma departamentā, informēja Lecis. Pašlaik tiekot apzināti citi nami, kuri ir avārijas stāvoklī vai kuriem tāds varētu draudēt.
Lecis arī skaidroja, ka pēc apdraudēto ēku apzināšanas RNP sasauks konkrēto māju iemītnieku kopsapulces, kurās iedzīvotājus informēs par neatliekamajiem ēkas remontdarbiem, kas nepieciešami iespējamās avārijas situācijas novēršanai nākotnē, kā arī šo remontdarbu izmaksām, aicinot nama kopīpašniekus vienoties ar RNP par šo darbu veikšanu.
Komitejas deputāti sēdē uzdeva RNP valdei uzreiz pēc apdraudēto namu apsekošanas sniegt ziņojumu komitejas sēdē par apdraudēto namu skaitu un to tehnisko stāvokli.
Opozīcijas deputāts Valdis Gavars (V) sēdē deputātus iepazīstināja ar fotogrāfijām no iebrukušā nama teritorijas un lūdza komentēt notikušo RNP pārstāvjiem.
RNP valde atzina, ka situācija ar namu ir neapmierinoša, tādēļ līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē tiks apzināti citi neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošie nami.
RNP arī informēja par situāciju Buru ielā 9 pašlaik un veiktajiem avārijas seku novēršanas darbiem. Patlaban ir līdz pusei demontēta iebrukusī ārsiena, norobežota blakusesošā māja Buru ielā 11, kā arī norobežota iebrukušās ēkas teritorija. Teritorijā nodrošināta arī apsardze - līdz brīdim, kad nama kopīpašnieki lems par turpmāko rīcību ēkas sakarā un paņems teritorijā atstāto kustamo mantu.
Iebrukušās ēkas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā iedzīvotājiem būs jāvienojas par rīcību ar iebrukušo ēku turpmāk, notiks pirmdien, 23.martā. Lecis informēja, ka dažreiz nodrošināt visu konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku dalību sapulcē ir apgrūtinoši, jo atsevišķu dzīvokļu īpašnieki šīs telpas neapdzīvo, līdz ar to neuzskata par nepieciešamu ierasties uz kopsapulcēm.
Pašlaik iebrukusī ēka ir norobežota. Tās iedzīvotāji ir tiesīgi vērsties pašvaldībā ar dzīvojamās telpas pieprasījumu, ja viņiem tāda ir nepieciešama. Pašlaik pēc šādas palīdzības pašvaldībā joprojām vērsusies tikai viena ģimene no iebrukušā nama, aģentūrai LETA pastāstīja domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko. Ģimenei piedāvāti dzīvojamo telpu varianti.
Jau ziņots, ka ārkārtas kopsapulce, kurā kopīpašniekiem bija plānots vienoties par iebrukušās ēkas nākotni, notika vakar, tomēr gala lēmums tajā netika pieņemts kvoruma trūkuma dēļ, aģentūru LETA informēja RNP preses pārstāve Santa Vaļuma.
Iedzīvotājiem sapulcē bija iespēja nobalsot par trīs variantiem - mājas atjaunošanu, konservāciju vai nojaukšanu. Saskaņā ar likumu lēmums par mājas atjaunošanu var tikt pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse īpašnieku, taču par šo variantu iemītnieki nevienojās. Savukārt, lai varētu lemt par mājas nojaukšanu vai konservāciju, atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieciešama 100% visu īpašnieku piekrišana, tādēļ vakar lēmums par ēkas turpmāko nākotni netika pieņemts.
Vaļuma skaidroja, ka konservācija no visiem minētajiem variantiem izmaksātu vislētāk, bet visdārgāk - mājas atjaunošana. Ja iemītnieki izvēlētos māju iekonservēt, tad objekts netiktu nojaukts, bet nostiprināts, taču ēka nebūtu derīga dzīvošanai, tāpat kā demontāžas gadījumā.
RNP aktualizēs apdraudēto māju sarakstu, aģentūrai LETA iepriekš solīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis aģentūrai LETA apstiprināja, ka mērs ir uzdevis RNP aktualizēt šo sarakstu.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
