Romānika arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā

Romānikas arhitektūras pamatā, kā to parāda pats nosaukums, ir romiešu arhitektūras elementi. Šo jēdzienu mūsdienās lieto, lai apzīmētu 11.–12. gadsimta Eiropā vadošo viduslaiku arhitektūras un mākslas stilu. Pazīstamākie šī stila elementi būvniecībā ir masīvi veidotas mūra sienas un konstrukcijas, arkas un dažāda veida velves. Jāsaka, ka atsevišķas romānikas stila pazīmes saglabājušās tikai dažos arhitektūras pieminekļos Rīgā.

Pats stila nosaukums radās vairākus gadsimtus vēlāk – vien 1822. gadā, kad, saskatot zināmu pēctecību ar antīkās Romas būvmākslas konstruktīvajiem principiem, to radīja franču mākslas vēsturnieks Arciss de Komons.

Vēsture

Foto: Bogdan J.S./flickr.com; autors: pizas_katedrale

Romānika jeb romāņu stils ir agrākais viduslaiku stils, kas sāka nostabilizēties ap mūsu ēras pirmās un otrās tūkstošgades miju. Tas vienlaicīgi veidojās un attīstījās dažādās zemēs, galvenokārt Francijā, Vācijā, Anglijā un Itālijā, un guva izplatību arī citviet Eiropā.
Arhitektūrai raksturīgs simetriskums un regulāru ģeometrisko formu izmantojums. Lai celtnes izturētu velvju radīto sānspiedienu, tika veidotas biezas sienas ar nelieliem logiem. Tipiskas romānikas detaļas ir apaļloka arkām pārsegtās logu ailas un apaļloku arkatūras, kas stiepjas zem dzegām. Gan sakrālās, gan sekulārās celtnes tika veidotas līdzīgas cietokšņiem, to centrālie elementi parasti bija torņi, jo īpaši donžons – liels, brīvi stāvošs tornis.

Romānikas periodā tika būvētas garenplāna baznīcas; pats izplatītākais tips, vadoties pēc Senās Romas un Bizantijas paraugiem, bija bazilika ar paaugstinātu centrālo jomu un zemākiem sānu jomiem. Viens no zināmākajiem sakrālās arhitektūras romānikas stila paraugiem ir Sv. Džovanni baptistērijs Florencē, Itālijā, kā arī Pizas katedrāle.

Romāņu stils ienesa savas vēsmas arī laicīgo celtņu arhitektūrā. Šajā laikā celto piļu kompleksus apjoza augsts aizsargmūris ar šaujamlūkām un vairākiem atšķirīgos intervālos izvietotiem dažādas konfigurācijas nocietinājuma torņiem. Raksturīgi romānikas piemēri ir Luāras pils Aragonā, Ročesteras pils Kentā, un citas celtnes. Līdz ar pilsētu attīstību tika būvēti arī jauni laicīgu ēku tipi pilsētu pārvaldes vajadzībām.

Romānikas stils Latvijā

Foto: Bernt Rostad/flickr.com; autors: turaidas_pils_romanika

Romānika bija pirmais internacionālais arhitektūras stils, kas reizē ar kristietību ienāca arī Latvijas teritorijā; Latvijas arhitektūrā atsevišķi romānikas stila formālie elementi redzami Rīgas Sv. Jura baznīcas (1209) un Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas (1225) arhitektūrā – raksturīgākās romāņu stila detaļas ir kāpjošā apaļloku arkatūra tās austrumu fasādē un apaļloka pārsedzes virs altāra daļas logiem.

Viens no raksturīgākajiem romānikas paraugiem ir Rīgas Doms (celta kā Sv. Marijas baznīca 1211–1270). Baznīcas arhitektoniskais veidols, salīdzinot ar sākotnēji iecerēto, gan būvēšanas senākajā periodā, gan vēlāko gadsimtu gaitā ir vairākkārt mainījies.

Tāpat romānikas stila elementi saglabājušies Turaidas pils arhitektūrā, kuras kompleksā ietilpst vienīgais donžons Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām.