Ropažu pašvaldība: Trūkst informācijas, vai ņemti vērā priekšlikumi par "Rail Baltica" realizēšanu
Ropažu novada pašvaldība uzskata, ka šobrīd nevar teikt, ka par visām ar projekta "Rail Baltica" realizēšanu saistītajām problēmām būtu notikušas izvērstas diskusijas un visas atbildes būtu skaidras.
"Pēc iepriekš notikušās pirmās projekta sabiedriskās apspriešanas Ropažu novada pašvaldība iesniegusi savus priekšlikumus un neskaidros jautājumus saistībā ar projekta realizāciju - trases novietojumu un paredzamajām izmaiņām, taču mūsu rīcībā nav informācijas par to, vai tie ņemti vērā un iekļauti projekta realizācijas plānos. To sagaidām ieraudzīt, uzzināt, aktualizēt un pārspriest jau oktobrī gaidāmās projekta otrās sabiedriskās apspriešanas laikā," atklāja Koleča.
Šo iemeslu dēļ pašvaldībā neuzskata, ka viss ir pilnībā skaidrs un varētu balsot par projekta īstenošanu, jo precīzās gala informācijas šobrīd pašvaldības rīcībā tomēr ir par maz.
Kā iepriekš aģentūru LETA informēja pilnsabiedrības "RB Latvija" eksperti, veiktie modelēšanas rezultāti liecina, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai pēc dzelzceļa trases "Rail Baltica" būvniecības realizācijas būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, līdz Jaunmārupei - 17 minūtēs, līdz Bauskai - 50 minūtēs, līdz Salacgrīvai - stundas laikā.
Kā skaidro eksperti, aktīvi iesaistoties pašvaldībām, iezīmējies projekta otrajā kārtā veidojamais reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritoriju izvietojums, skaidro pilnsabiedrībā.
Patlaban tehniskie risinājumi izstrādāti mērogā 1:1000, un tie ietver visus principiālos dzelzceļa līnijas un saistīto būvju risinājumus un nodrošina viennozīmīgu priekšstatu par dzelzceļa līnijas un saistītās infrastruktūras jaunveidojamo nodalījuma joslu. Risinājumi veidoti, ievērojot starptautiskos, Baltijas valstu un Latvijas normatīvus un standartus. Noteikts pasažieru vilcienu maksimālais garums - 200 metri, kravas vilcienu maksimālais garums - 740 metri.
"Rail Baltica" dzelzceļa nožogojums paredzēts visā trases garumā, un tā augstums būs vismaz 1,80 metri. Trokšņu barjeras tiek paredzētas atbilstoši skaņas modelēšanas rezultātiem.
Trases plānā ir attēloti dzelzceļa trases tilti pāri upēm, pārvadi un estakādes. Katram tipiskajam šķērsojumam ir izstrādāts šķērsojuma/tilta pretskats un balstu novietojuma vietas.
Izpēte esot pierādījusi, ka nav būtiskas ietekmes uz "Natura 2000" teritorijām, dzelzceļa līnijai šķērsojot Salacas un Vitrupes upju ielejas.
Darbs veikts sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, organizējot vairāk nekā 40 darba grupu sanāksmes, veicot vairāk nekā 500 individuālu konsultāciju, sarežģītākajās situācijās - tādās kā Salacgrīvā, Limbažos, Sējā, Bauskā - veidojot dialogus starp interešu grupām un vienojoties par iespējamiem risinājumiem. Salacgrīvai un Mārupei izveidotas papildu alternatīvas.
2015.gada oktobrī un novembrī sabiedrisko apspriežu sanāksmēs sabiedrība tiks plašāk iepazīstināta ar izpētes rezultātiem, kas tiek iekļauti Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kam sekos pašvaldību lēmumi, lai izvēlētos labāko "Rail Baltica" trases novietojumu Latvijā.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
