Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts Piejūras reģionā

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts Piejūras reģionā
Šogad tuvojas noslēgumam Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā" realizācija; tas ir viens no lielākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem atkritumu apsaimniekošanas projektiem Latvijā, kas aptver 5294 m2 lielu teritoriju (Tukuma, Talsu un Jūrmalas pilsētu un bijušo Tukuma un Talsu rajonu), kurā dzīvo apmēram 160 000 cilvēku. Projekta saturs un galvenie komponenti Projekta "Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā" kopējās attiecināmās izmaksas sasniedz 23,78 miljonus eiro bez PVN (apm. 16,1 milj. latu); no šīs summas 15,95 miljonus eiro (apm. 11,2 milj. latu) ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 4,26 miljoni eiro (apm. 2,9 milj. latu) – Latvijas valsts investīcija, bet 3,57 miljonus eiro (2,5 milj. latu) iegulda SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra" un pirmsākumos projektā iesaistītās 40 pašvaldības (līdz teritoriāli administratīvajai reformai). Projekta ieviešanu koordinē un administratīvo, tehnisko un finanšu vadību nodrošina LR Vides ministrija.
Projektā "Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā" ietvertas vairāki komponenti, un kopumā tas ir sadalīts četros būvdarbu līgumos. Projektā ietilpst šādas galvenās sadaļas: · jauna un mūsdienīgi aprīkota reģionālā cieto sadzīves atkritumu poligona izbūve Talsu rajona Laidzes pagasta "Janvāros"; · 39 Piejūras reģionā esošo izgāztuvju rekultivācija un slēgšana; · atkritumu pārkraušanas stacijas izbūve Kandavā un atkritumu pārkraušanas–šķirošanas staciju izbūve Tukumā, Rojā un Jūrmalā; · atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana reģionā, ierīkojot 366 dalītās vākšanas punktus, kuros kopumā izvietoti 732 dalītā vākšanas konteineri. Projektā viens no galvenajiem uzsvariem ir likts tieši uz atkritumu dalīto vākšanu un šķirošanu, lai maksimāli saglabātu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un pēc iespējas vairāk atkritumu nonāktu otrreizējā pārstrādē. Līdztekus tam saistībā ar projektu tiek veikti arī pasākumi iedzīvotāju informēšanai par šādas sistēmas lietderību.{BREAK}
VIJA GĒME, VIDES MINISTRIJAS VALSTS SEKRETĀRA VIETNIECE, INVESTĪCIJU DEPARTAMENTA DIREKTORE: "Atkritumu poligonu būvniecība Latvijā sākās jau 2000. gadā, un pirmie poligoni, kas tika nodoti ekspluatācijā, ir Ziemeļvidzemes atkritumu poligons, Ventspils cieto sadzīves atkritumu poligons, realizēts arī Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas projekts un izbūvēts jauns poligons. Sākotnēji tika rekultivētas tikai atsevišķas esošās atkritumu izgāztuves, vēlāk sākām reģionus aptvert kompleksi un rekultivēt visas izgāztuves. Protams, pēdējos gados strauji attīstījušās tehnoloģijas, un, ja sākumā runa bija tikai par poligonu ar dažām palīgbūvēm – svariem, noliktavām u.tml., tad pavisam drīz parādījās arī atkritumu šķirošanas–dalītās vākšanas iekārtas un aprīkojums. Pēdējo gadu projektos jau tika paredzētas visi šie komponenti. Visi reģionālie projekti ir sarežģīti ar to, ka ne visām pašvaldībām atkritumu apsaimniekošana ir prioritāra – svarīgāki ir skolu siltināšanas, izglītības un aprūpes, arī ūdenssaimniecības projekti. Un ir nepieciešams liels izglītojošs darbs, lai, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, kāds tas pašvaldībām vienmēr bijis, vēl jo vairāk tagadējā situācijā, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas projektos iesaistītu. Piejūras projektā ļoti gribas uzteikt pašu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju, kas ir darbīga un atraktīva un daudz pūļu velta sabiedrības izglītošanai par dalītās atkritumu vākšanas nepieciešamību. Šobrīd esam ķērušies pie pēdējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta – Vidusdaugavas reģiona, un, kad to pabeigsim, varēs teikt, ka no šī viedokļa Latvija ir sakārtota un nodrošināta ar efektīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un ka vairs netiek ekspluatētas izgāztuves, kurām nav nekādu vides aizsardzības pasākumu." JĀNIS ĀBELTIŅŠ, PROJEKTA BŪVUZRAUGS, SIA "GEOCONSULTANTS": "Šobrīd Piejūras reģionā ir realizēts Latvijā pilnīgākais, lielākais un plašākais atkritumu apsaimniekošanas projekts, sākot ar veco izgāztuvju rekultivāciju un beidzot ar pilnīgi jaunas apsaimniekošanas sistēmas izveidi. Piemēram, nevienā citā projektā līdz šim nebija paredzēti reģionālie šķirošanas un pārkraušanas centri, kādi tagad darbojas Rojā, Tukumā, Jūrmalā un Kandavā, visi līdzšinējie projekti bija saistīti tikai ar esošo izgāztuvju rekultivāciju un jauna poligona izbūvi." Četri atsevišķi būvdarbu līgumi Kopumā Piejūras reģiona projekta realizācijai tika noslēgti četri atsevišķi līgumi – visi kā apvienotie projektēšanas un būvniecības līgumi. Projekta pasūtītāja funkciju veica SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra" ("AAS "Piejūra"). Līgums "Sadzīves atkritumu poligona "Janvāri" projektēšana un būvniecība un esošās izgāztuves "Janvāri" rekultivācija Talsu rajona Laidzes pagastā" tika noslēgts ar konsorciju "BKG", kurā ietilpst trīs būvkompānijas – SIA "Būvalts R", AS "Koger & Partnerid" un SIA "BGS". Līguma kopējā summa bija 8 970 840,04 eiro (ar PVN). Ar šo pašu konsorciju tika parakstīts arī līgums "Atkritumu pārkraušanas, šķirošanas stacijas un kompostēšanas laukuma projektēšana un būvniecība Jūrmalas, Kandavas, Rojas un Tukuma pilsētā" (līguma summa 10 514 431,30 EUR ar PVN) un līgums "Trīs simti sešdesmit sešu laukumu izveide dalītai atkritumu vākšanai Piejūras reģionā". Attiecīgi līgumu "Trīsdesmit deviņu esošo izgāztuvju rekultivācija Piejūras reģionā" "AAS Piejūra" noslēdza ar AS "Venceb" (līguma summa 3 418 121,92 EUR ar PVN). Trīs kompāniju konsorcijā SIA "Būvalts R" bija vadošais partneris "Janvāru" poligona izbūves projektā un dalītās vākšanas punktu ierīkošanā, savukārt AS "Koger & Partnerid" bija vadošais partneris atkritumu pārkraušanas un šķirošanas staciju izbūves projektā. Būvuzraudzību visā projektā kopumā nodrošināja SIA "GeoConsultants".{BREAK}
INDRA RASSONE, SIA "AAS "PIEJŪRA" VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA: "Projekta realizācija bija diezgan sarežģīta no koordinācijas un saskaņotas darbības viedokļa – viens būvuzņēmējs rekultivē izgāztuves, cits ceļ pārkraušanas un šķirošanas stacijas, trešais būvē poligonu. Visiem līgumiem ir jābeidzas apmēram vienā termiņā, savukārt, lai nerastos pārtraukumi, jo atkritumu saimniecības darbība nevar apstāties ne uz vienu dienu, poligons ir jāpabeidz mazliet ātrāk, tāpat ātrāk ir jābūt uzbūvētām pārkraušanas stacijām utt. Tas viss procesu darīja diezgan saspringtu, ņemot vērā arī ekonomisko situāciju, kas bija saistīta ar naudas plūsmu. Šo jautājumu risināšanā daudz nāca pretim Vides ministrija, kas palīdzēja ar naudas plūsmas sagatavošanu, stingri sekoja līdzi atmaksas grafikiem, un tāpēc viss izdevās labi. Protams, par labu rezultātu jāpateicas arī būvniekiem, kas šajos grūtajos laikos, kad naudu par izpildi uzreiz nevarēja saņemt, tomēr bija pretimnākoši, un visi objekti tika pabeigti un atvērti laikā. Projekta realizācija tika sākta vēl treknajos gados, kad būvniekiem bija pietiekami lieli apgrozāmie līdzekļi un naudas tik ļoti netrūka. Tagad, kad situācija pašiem būvniekiem ir diezgan smaga, nav iepirkumu, nav līgumu, nav apgrozāmo līdzekļu, turklāt ES naudas ceļš ir tik garš, stress ir diezgan liels – ir darbuzņēmēji un piegādāji, kas gaida naudu, daudzi prasa priekšapmaksu. Pieļauju, ka šajā brīdī uzsākt tāda apjoma projektu būtu vēl daudz grūtāk." Viens reģionālais poligons nākamajiem 20 gadiem Jaunā sadzīves atkritumu poligona izbūve un vecā atkritumu poligona rekultivācija Talsu rajona Laidzes pagasta "Janvāros" bija viena no apjomīgākajām projekta sadaļām. Pēc esošo 39 izgāztuvju rekultivācijas šis būs vienīgais atkritumu poligons Piejūras reģionā; paredzams, ka esošajā teritorijā tas varēs turpināt darbu nākamos 20 gadus. Poligona darbības laiks daudzējādā ziņā ir atkarīgs no šķirošanas apjoma valstī, kam potenciāli būtu jāpieaug, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un attiecīgi paildzinot tā darbības termiņu. ".{BREAK}
VIJA GĒME: "Visos atkritumu apsaimniekošanas projektos parasti liela problēma ir atrast poligona novietojumu, jo cilvēki ir pieraduši, ka izgāztuve vienmēr saistās ar lielu netīrību. Mūsdienīgs atkritumu poligons ir nožogota un apsargāta teritorija, te nepārtraukti darbojas vides monitoringa sistēma, atkritumi tiek regulāri apbērti un kompostēti, tiek atbaidīti putni, un būtībā poligona apkaimē neveidojas nekāda atkritumu izplatība. Turklāt pozitīvas tendences ir vērojamas saistībā ar atkritumu šķirošanu, kas reizē ir arī liels izglītojošs darbs. Piemēram, Ziemeļvidzemes poligonā pati biju lieciniece, ka no skolām ekskursijā tiek vesti bērni, lai iepazīstinātu, kā notiek atkritumu šķirošana, kas tiek apglabāts, kas tiek nodots pārstrādei.".
EGILS HEINRIHSONS, SADZĪVES ATKRITUMU POLIGONA "JANVĀRI" VADĪTĀJS: "Agrāk šai vietā atradās lauku īpašums "Jaunvāri", kas laika gaitā pārdēvēts par "Janvāriem". Šī vieta unikāla ar to, ka 1997. gadā te nodeva ekspluatācijā pirmo sadzīves atkritumu poligonu Latvijā. Nevis izgāztuvi, bet tieši poligonu, kas jau ir inženiertehniska būve, kurā viss sagatavots tā, ka atkritumu apglabāšana nenodara kaitējumu videi. Šeit pirmoreiz Latvijā tika lietota infiltrāta savākšanas sistēma, bedres izklāšana ar polietilēna plēvi un citi tolaik vēl jauninājumi. Vecais poligons bija paredzēts izmantošanai uz 10 gadiem, šajā periodā apglabājot pusmiljonu kubikmetru atkritumu, un poligona pirmajai šūnai vajadzēja būt pilnai jau 2007. gadā. Taču to rekultivēja tikai šogad – poligons paildzināja darbību, jo pirms 10 gadiem, kad to nodeva ekspluatācijā, toreizējais Talsu rajons viens no pirmajiem Latvijā sāka atkritumu šķirošanu, kas ievērojami samazināja apglabājamo atkritumu daudzumu. "Janvāri" ir priekšpēdējais poligons lielajā valsts atkritumu apsaimniekošanas programmā "500 mīnus"; pēdējo – Vidusdaugavas poligonu – nodos ekspluatācijā nākamgad. "500 mīnus" nozīmē to, ka valstī kopumā būs rekultivētas un slēgtas 500 izgāztuves, no kurām 39 atrodas Piejūras reģionā." Atkritumu poligonā "Janvāri" pagaidām, pāris mēnešus pēc tā atvēršanas, diennaktī tiek piegādātas vidēji 150 tonnas atkritumu, perspektīvā plānots, ka apjoms varētu sasniegt 200–300 tonnas. Individuālie klienti jau sašķirotos sadzīves atkritumus bez maksas var salikt atsevišķos konteineros, lielie klienti – dažādi uzņēmumi – atkritumus uzreiz nogādā šķiroto atkritumu iecirknī speciālā angārā, kur tālāk tie tiek sašķiroti atkārtoti un sapresēti ķīpās. Šķirošanas un presēšanas darbs tiek veikts, izmantojot vācu firmas "Avermann" iekārtas. Šeit tiek pieņemtas tādas otrreizējās izejvielas kā plēve, papīrs, plastmasa, PET pudeles u.c. Atvērts ir arī lielgabarīta šķiroto atkritumu laukums, kur tiek novietotas riepas, stikls, nākotnē arī mēbeles un citi atkritumi. Pārējie tiek noglabāti poligona šūnā. EGILS HEINRIHSONS: "Poligonā diemžēl nenonāk tikai nešķirojamie atkritumi, taču perfekts šķirošanas tīkls nepastāv nevienā valstī, un ar to ir jārēķinās. Poligona šūnā atkritumus nešķirojam, un cilvēki pa atkritumu kalniem nestaigā. Turklāt te nav arī bomžu – teritorija ir nožogota un nepiederošām personām slēgta, jo atkritumu poligons ir paaugstinātas bīstamības objekts – ugunsnelaime te ir daudz bīstamāka nekā purvā, un degšana, ja tā ir sākusies, var turpināties pat gadiem. Turklāt, atkritumiem sadaloties, rodas metāna gāze. Šajā projektā paredzēta arī gāzes savākšana, bet tā būs aktuāla tad, kad šī gāze sāks rasties, tātad jāpaiet 4–5 gadiem. Projekta finansējumā bija paredzētas caurules gāzes savākšanas sistēmai, tās ir piegādātas un tiks uzstādītas." Poligona būvniecība un risinājumi "Janvāru" būvniecība tika sākta 2007. gadā, ekspluatācijā tas tika nodots šī gada augusta sākumā. Kopumā projekts bija iedalīts divos posmos – pirmajā ietilpa paša poligona šūnas izbūve, šķirošanas līnijas angāra izbūve un iekārtu uzstādīšana, garāžas un jaunas administratīvās ēkas būvniecība, kā arī reversās osmozes iekārtas ierīkošana, lai nodrošinātu infiltrāta ūdeņu attīrīšanu pirms to nokļūšanas vidē. Otrajā posmā tika veikta vecā poligona rekultivācija, kas tika pabeigta šā gada oktobra sākumā – trīs nedēļas pirms noteiktā termiņa. No ģeoloģijas viedokļa, vieta poligona šūnas ierīkošanai bija ideāla – apakšā atrodas 6–12 metrus biezs māla slānis. Tas jau pats par sevi ir ideāla dabīgā izolācija, kas pasargā zemāk esošos gruntsūdeņus un vidi no iespējamā piesārņojuma. Lai arī šādā slānī teorētiski poligona šūnu būtu iespējams veidot pat bez papildu aizsargkārtām, tā tomēr tika izbūvēta pēc tradicionālās metodes atbilstoši visām prasībām. Māls tika izlīdzināts atbilstoši prasībām ar plus mīnus 3 cm precizitāti, tālāk papildu izolācijai ir ieklāts bentonītmāla paklājs, 2,5 mm HDPE plēve, ģeotekstils un 50 cm drenējošais smilšu slānis. Bentonītmāla paklājs kalpo gan papildu hidroizolācijai, gan papildu mehāniskajai drošībai, piemēram, lai dabīgajā pamatnē esošie akmeņi zem atkritumu svara spiediena nepārdurtu plēvi. Drenējošajā slānī ir izvietotas perforētas drenāžas jeb infiltrāta savākšanas caurules, savukārt, lai uzlabotu un paātrinātu filtrāciju, ap caurulēm pilnā garumā ir izveidotas trapecveida joslas ar augstāku filtrācijas koeficientu, un tajās tradicionālo granīta šķembu vietā izmantotas metalurģiskās sārņu šķembas jeb kušņi, kas paliek pāri metāla kausēšanas procesā. Šāds pats risinājums pērn tika izmantots arī Zebrenes bīstamo atkritumu poligona būvniecībā.".{BREAK}
ANDREJS MAGAZNIEKS, BŪVPROJEKTA VADĪTĀJS, SIA "BŪVALTS R": "Vecais "Janvāru" atkritumu poligons, kurā veicām rekultivāciju, bija uzbūvēts 1997. gadā, tas bija daudz primitīvāks, taču ar ideālajiem ģeoloģiskajiem apstākļiem daba pati bija parūpējusies, ka vide ir aizsargāta. Līdz ar to, no vienas puses, arī jaunā poligona būvniecība bija vieglāka, bet, no otras puses, strādāt mālā lietus laikā ir diezgan grūti. Bet visas problēmas tika veiksmīgi pārvarētas, un nekādi ārkārtas sarežģījumi neradās, kā tas bija, piemēram, Daugavpilī, kur parādījās pazemes avoti un tamlīdzīgi neparedzēti apstākļi. Galvenās problēmas "Janvāru" poligonā bija ar reversās osmozes iekārtas uzstādīšanu. Parasti šo iekārtu uzstāda jaunā vietā, bet te reversās osmozes iekārtai bija jāpievieno vecā infiltrācijas sistēma, kas savulaik bija izbūvēta, bet bez attīrīšanas, un jāsavieno ar jauno poligonu. Tas bija tehniski sarežģīti, jo praksē reti kad jaunu poligonu būvē līdzās jau esošam, kas piedevām paralēli visu laiku darbojas un kur nepārtraukti tiek pievesti atkritumi. Taču visas šīs problēmas sadarbībā ar "AAS "Piejūra" veiksmīgi atrisinājām." ".
Rekultivācija un dalītās vākšanas laukumi Šobrīd projekts "Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā" jau ir gandrīz pilnībā realizēts; ir izbūvēti un darbojas atkritumu pārkraušanas stacija Kandavā un pārkraušanas–šķirošanas stacijas Tukumā, Rojā un Jūrmalā. Pabeigta ir arī 366 atkritumu dalītās vākšanas laukumu ierīkošana visā reģionā. INDRA RASSONE: "Nelielo 366 atkritumu dalītās vākšanas laukumu ierīkošana pa visu reģionu bija pietiekami sarežģīts process. Piemēram, adreses konkursam bija definētas vienas, bet, kad bija jāsāk būvēt, daudzviet situācija bija mainījusies – citur notikusi zemes privatizācija, citur tās vietas jau bija apbūvētas, pašvaldību koncepcijas un vēlmes mainījušās, tāpat bija jāņem vērā arī iedzīvotāju iebildumi u.tml. It kā vienkārša lieta – izbūvēt 366 noteikta standarta asfaltētus un nožogotus laukumiņus, bet beigās tā izrādījās viena no sarežģītākajām un darbietilpīgākajām projekta sadaļām. Katrā vietā ir sava situācija, savas prasības, atšķirīgi arhitekti. Piemēram, Tukuma vēsturiskajā centrā noteikti jābūt koka žogiem, nedrīkst būt drāšu, Jūrmalā savi noteikumi, Kandavā – vēl citi. Būvniekam tas bija ļoti sarežģīts darbs, nepārtraukti veicot un saskaņojot projekta izmaiņas." Gandrīz pilnībā ir pabeigta arī Piejūras reģiona veco 39 izgāztuvju rekultivācija un slēgšana, ko veic būvuzņēmums AS "Venceb". Kā viens no smagākajiem un sarežģītākajiem darbiem pēc šī līguma vēl turpinās – tas ir lielākās reģiona izgāztuves rekultivācija Priedainē. Izgāztuvju rekultivācija reģionā tika veikta divējādi – atsevišķas neliela apjoma izgāztuves, kādas bija dažos pagastos, tika likvidētas pilnībā, pārvedot atkritumus un lielākām ģeogrāfiski tuvākajām izgāztuvēm. Šādā gadījumā paliek pavisam tīra teritorija, kur tiek uzklāts auglīgais melnzemes slānis un iesēta zāle. Lielākās izgāztuves tika rekultivētas, samazinot to apjomu (kompaktējot), tālāk pārklājot ar 50–70 cm māla kārtu un vēl apmēram pārdesmit centimetru auglīgo slāni, kas tāpat tiek apsēts ar zāli. Parasti šādās vietās izveidojas kalns, ko var izmantot dažādi. JĀNIS ĀBELTIŅŠ: "Lielākais kalns pēc izgāztuves rekultivācijas ir izveidojies Rojā, kur bija viena no lielākajām atkritumu izgāztuvēm. Un, cik man zināms, pašvaldība apsver iespēju perspektīvā te veidot ziemas aktīvās atpūtas vietu. Eiropā šāda prakse nav retums. Mums atkritumu ir mazāk, un kalni nav tik lieli, bet, piemēram, Zviedrijā uz viena šāda kalna ir izveidota slaloma trase. Ir zināmi piemēri, ka šādās vietās tiek ierīkoti parki, rekreācijas zonas – galu galā apakšā viss ir iekapsulēts māla slānī, un nekādu problēmu ar to nav." Pēc izgāztuvju rekultivācijas katrā no tām tiek veidota arī vides monitoringa sistēma, kas kontrolē iespējamo piesārņojumu. Saskaņā ar likumdošanas prasībām vietējām pašvaldībām nākamos 20 gadus pēc izgāztuves rekultivācijas ir jāveic regulāra urbumu kontrole. Projektu novērtē kā labi izdevušos INDRA RASSONE: "Kopumā darbs labi padarīts. Kompānijai "Būvalts R" šis nebija pirmais poligons, lieta jau ierasta, un sadarbība gāja raiti. Protams, bija sarežģījumi ar dalītās atkritumu vākšanas laukumiem, arī pārkraušanas un šķirošanas stacijas bija pavisam jauna lieta, bet tas bija kopīgs darbs, kas prasīja visu pušu ieguldījumu. Savukārt būvuzņēmējs veiksmīgi iekļāvās visos termiņos. Arī AS "Venceb" jau ir bijusi pieredze ar izgāztuvju rekultivāciju, un darbs šajā projekta sadaļā notiek pēc plāna un grafika. Šobrīd ir palicis grūtākais – lielās Priedaines izgāztuves rekultivācija, kas ir vissarežģītākais rekultivācijas projekta posms." JĀNIS ĀBELTIŅŠ: "Visi līgumi, kam bija jābūt pabeigtiem, arī ir pabeigti, daži pat pirms termiņa. Ņemot vērā, ka izpildītājiem šie nebija pirmie atkritumu apsaimniekošanas objekti, viņi zināja, kas jādara, un savlaicīgi tika ar visu galā." VIJA GĒME: "Uzskatu, ka mērķi ir realizēti. Ceļš uz tiem varbūt nav bijis optimāls laika ziņā, bet iespēju robežās viss ir izdarīts. Esam pārdzīvojuši arī sadārdzinājuma periodu. Ļoti kompetenti ir rīkojies pasūtītājs, un, neskatoties uz atsevišķām problēmām, piemēram, mūžīgi mainīgo Jūrmalas politisko situāciju, ir uzturējis projekta aktualitāti un sekojis izpildei. Būvnieki darbus veikuši kvalitatīvi, un ar to mums ir paveicies – ar lielu gandarījumu skatos, kā izbūvētas atkritumu šķirošanas stacijas, angāri, cik nevainojami iebetonētas grīdas. Pozitīvi, ka visā procesā tomēr bija jūtams atbalsts no iedzīvotājiem. Domāju, projekts ir izdevies, un vides aizsardzība reģionā tagad ir ievērojami uzlabota." Uldis Andersons FOTO: Sarmīte Livdāne un no SIA "BŪVALTS R" arhīva Latvijas Būvniecība #6 Projekta nosaukums: Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Projekta pasūtītājs: SIA "AAS "Piejūra". Administratīvā, tehniskā un finanšu vadība: LR Vides ministrija. Būvprojekta vadītājs: Andrejs Magaznieks, SIA "Būvalts R". Būvuzraudzība: SIA "GeoConsultants". Projekta būvuzraugs: Jānis Ābeltiņš. Projekta arhitekts (poligons "Janvāri"): Andris Tomsons. Galvenie būvuzņēmēji: konsorcijs "BKG" (SIA "Būvalts R", AS "Koger & Partnerid", SIA "BGS") – poligona izbūve, pārkraušanas–šķirošanas staciju izbūve, dalītās vākšanas laukumu ierīkošana; AS "Venceb" – izgāztuvju rekultivācija. Būvdarbu vadītājs (poligons "Janvāri"): Jānis Gaigals. Darbuzņēmēji (poligons "Janvāri"): SIA "Šlokenbeka", SIA "Armat", SIA "Uponor Latvia", SIA "Signum", SIA "Hitos", SIA "Skonto Plan Ltd", SIA "KEMEK Engineering", SIA "Urbšanas centrs", SIA "Talsu spriegums", SIA "Preiss būve", SIA "Ziemeļkurzemes drošība", SIA "Zemes tehnika". Darbuzņēmēji (izgāztuvju rekultivācijas projekts): SIA "Venta 1"; SIA "Uceni", SIA "OK būvmateriāli" (bentonītmāla paklāja piegāde). Projekta kopējās izmaksas: 23,78 milj. EUR (bez PVN). Projekta finansējums: ES Kohēzijas fonds, valsts budžets, pašvaldību budžets.
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes