Saeima galīgajā lasījumā atbalsta gāzes tirgus atvēršanas un "Latvijas Gāzes" sadalīšanas nosacījumus
Saeima šodien, 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un AS "Latvijas Gāze" sadalīšanas nosacījumus.
Šo likumprojektu atbalstīja 63 deputāti no dažādām frakcijām, pret bija pieci "No sirds Latvijai" parlamentārieši, bet vēl 24 deputāti - opozīcijā esoša "Saskaņa" un Rihards Eigims (ZZS) - balsojumā nepiedalījās.
Saeima 2014.gada martā atbalstīja gāzes tirgus atvēršanu no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma "Latvijas Gāze" sadalīšanu. Šodien likums papildināts ar dabasgāzes tirgus atvēršanas nosacījumiem, paredzot, ka gāzes cenu noteiks tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties.
Likumā noteiktas vairākas galvenās normas - dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšana no sadales un tirdzniecības darbībām, dabasgāzes sadales sistēmas operatora juridiskā, funkcionālā un darbības nodalīšana no tirdzniecības darbībām, kā arī dabasgāzes pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmas operatoru, tostarp vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora, pienākumi.
Tāpat noteikti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pienākumi un tiesības, īstenojot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un uzglabāšanas sistēmas operatoru uzraudzību.
Kā norāda Ekonomikas ministrija, mājsaimniecībām no nākamā gada aprīļa būs iespēja izvēlēties gāzes piegādātāju un saņemt gāzi arī par regulatora noteiktajiem tarifiem. Savukārt tirgotājam būs tiesības sākt gāzes tirdzniecību, ja tas būs reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā, paredz likums.
Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam "Latvijas Gāze" līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
Likumā valstij ir paredzētas pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Ja valsts pirmpirkuma tiesības neizmantos, bet īpašumtiesības atsavinās par labu kādam citam subjektam, šādu darījumu apstiprinās Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.
Likumā arī paredzēta atruna, ka, vienojoties ar "Latvijas Gāzi", uzņēmumiem būs iespējams pa gāzes koncerna infrastruktūru no cita avota savām vajadzībām piegādāt gāzi, tādējādi nākot pretī AS "Latvenergo", kas nesakārtota regulējuma dēļ patlaban nevar iegādāties gāzi Lietuvā.
Enerģētikas likumā arī nostiprinātas valsts īpašumtiesības uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) ģeoloģisko struktūru. Likumā noteikts, ka Inčukalna PGK ir valsts īpašums.
Pret "Latvijas Gāzes" sadalīšanas termiņiem iestājās gāzes koncerna valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš atzina, ka "Latvijas Gāze" neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, bet tai ir jānotiek saprātīgos termiņos.
"Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt "Latvijas Gāzes" sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto "Latvijas Gāzes" infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks," teica Kalvītis.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz pienākumu "Latvijas Gāzei" jau patlaban nodrošināt trešo pušu piekļuvi gāzes sadales sistēmai, vienojoties ar uzņēmumu par tā infrastruktūras izmantošanas maksu.
Grozījumi arī paredz sabiedriskā pakalpojuma regulatora tiesības un pienākumus, īstenojot dabasgāzes sistēmas operatoru uzraudzību, kā arī naudas soda piemērošanu pārkāpumu gadījumos.
Likumā precizēta virkne terminu, tostarp definēts saistītais lietotājs, kas būs dabasgāzes lietotājs, kurš pirks gāzi par regulētu cenu.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, bet ne ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Kā ziņots, valdība šonedēļ pieņēma Ekonomikas ministrijas izstrādātos "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus", kas ļaus uzņēmumiem iegādāties gāzi ārpus Latvijas.
Patlaban lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija "Gazprom", "Marguerite Fund" pieder 28,97% akciju, "Uniper Ruhrgas International GmbH" - 18,26%, SIA "Itera Latvija" - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.
LETA
Foto: Lita Krone/LETA
