Saeima otrajā lasījumā lems par likumprojektu būvdarbu uzraudzības pastiprināšanai

Saeima šodien otrajā lasījumā lems par grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz pastiprināt būvdarbu uzraudzību.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, iepriekš norādīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (V).

Grozījumi likumā saistīti ar Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi, kuru paredz Saeimā jau iepriekš pieņemtais likums. Šajā likumprojektā tiek precizēta būvvalžu kompetence, ņemot vērā jauna biroja izveidi, jo tas uzraudzīs sabiedriskās nozīmes ēku celtniecību.

Likumprojektam atbalstītie priekšlikumi paredz, ka būvvaldei turpmāk būs jānorīko būvinspektors būvniecības kontrolei objektā un, izvērtējot galvenos būvdarbu posmus, būs jānosaka obligāto būvlaukuma apmeklējumu grafiks. Tāpat likuma izmaiņas nosaka atbildību personām, kuras kavē iespēju inspektoram apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā.

Būvinspektoram būs tiesības apmeklēt būves, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tostarp būves drošumu. Kontrolējot ekspluatācijā nodotās būves drošumu, būvinspektors veiks vispārīgu ēkas vizuālu apskati, un šīs apskates rezultāti varēs būt par pamatu detalizētai tehniskajai izpētei. Publisku ēku apskati veiks Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji.

Valdībai turpmāk būs jānosaka, kādos gadījumos nepieciešama ne tikai būvprojekta, bet arī būves ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu veikšanas kārtība un apjoms.
Likumprojektā arī precizēti būvinspektoru pienākumi, veicot būvdarbu kontroli, piemēram, viņiem būs arī jāpārliecinās par būvmateriālu atbilstību apliecinošas dokumentācijas esamību būvlaukumā.

Tāpat precizēta sabiedrības iesaiste būvniecības procesos, lai iedzīvotāji pēc iespējas agrāk uzzinātu par viņu teritorijā plānotajiem būvdarbiem. Sabiedriskā apspriešana turpmāk būs jāveic par tādu objektu būvniecību, kuriem nebūs piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, bet kas var radīt būtisku ietekmi - smaku, troksni, vibrāciju vai citu piesārņojumu videi. Pašvaldība varēs noteikt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, bet ne teritorijai, kurai vēl ir spēkā detālplānojums.
Likuma grozījumiem atbalstītais priekšlikums arī paredz, ka atbildīgajām institūcijām ne retāk kā reizi piecos gados būs jāpārbauda būvspeciālistu reģistrā informācija par ikvienu būvspeciālistu.

Plānots, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā šogad 1.oktobrī.

Kā ziņots, Saeima 24.aprīlī pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi. Biroja kompetencē būs visu lielāko sabiedriskās nozīmes ēku celtniecības un pārbūves uzraudzīšana. Tas attieksies uz ēkām, kurās ikdienā uzturas vairāk nekā 100 cilvēku. Valsts būvinspektori pārbaudīs arī vietējo pašvaldību pasūtītos būvdarbus jaunceltnēs vai pārbūvētās ēkās, kuru līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka.

Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencē būs arī publisku ēku ekspluatācijas uzraudzība. Jaunajam birojam būs arī jānodrošina informācijas pieejamība Būvniecības informācijas sistēmā.

Sākot ar šā gada 1.oktobri, birojs informēs kompetences pārbaudes iestādes par būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem, nodrošinās metodisko palīdzību, organizēs būvniecības procesā iesaistīto uzraudzības iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbību, veicinot būvspeciālistu profesionālās kompetences paaugstināšanu. Tāpat birojs no oktobra sāks izskatīt iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā.

Savukārt no nākamā gada 1.janvāra Būvniecības valsts kontroles birojs sāks nodrošināt publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību. No nākamā gada 1.jūlija birojam būs jānodrošina visi Būvniecības likumā noteiktie uzdevumi, tostarp informācijas pieejamība būvniecības informācijas sistēmā, kā arī būvprojektu un būvju ekspertīžu organizēšana noteiktos gadījumos. Līdz 2015.gada 1.jūlijam visu lielāko sabiedrisko ēku uzraudzību veiks būvvalde vai iestāde, kura likumā noteiktos gadījumos veic būvvaldes funkcijas.


Rīga, 22.maijs, LETA.
Foto:Saeima/Flickr