Saeimas komisija vēl nelemj par konceptuālu atbalstu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektam
"Šodien Tieslietu ministrija deputātus iepazīstināja ar to, kāds varētu būt risinājums jau ilgu laiku sasāpējušai problēmai - piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai. Lēmumu par konceptuālu atbalstu likumprojektam vēl nepieņēmām, jo, apspriežot piedāvāto variantu, komisijā secinājām, ka ir milzum daudz jautājumu, kuriem pagaidām risinājumu neredzam," pauda Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (V).
Komisijas priekšsēdētāja biedrs arī piebilda, ka piedāvājums ir ļoti apjomīgs - tajā plānots iesaistīt valsts un pašvaldību institūcijas - un tas prasītu lielus gan administratīvos, gan arī finanšu resursus. "Bet galvenais ir tas, ko no tā iegūs iedzīvotāji, kuri dzīvo mājās, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes. Varbūt tomēr cilvēkiem ir izdevīgāk atstāt visu, kā ir," pauda politiķis.
Prezentējot ministrijas izstrādāto piedāvājumu, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) deputātus aicināja likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā un turpināt darbu pie regulējuma pilnveidošanas, veidojot darba grupu, kurā strādātu arī deputāti no parlamenta Juridiskās komisijas.
Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusējas zemes izpirkuma tiesības. Ja šādu iespēju iedzīvotāji neizmanto, tad saglabātos līdzšinējās piespiedu nomas attiecības, neizslēdzot iespēju vienoties par citiem nosacījumiem.
Lai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varētu sākt dalītā īpašuma izbeigšanas procedūru, likumprojekts paredz vienkāršot lēmuma pieņemšanas mehānismu. "Par" būtu jānobalso vairāk nekā pusei no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc tam katram dzīvokļa īpašniekam jāveic savas izpirkuma cenas daļas samaksa, kas atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, izpērkamās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma un konkrētā dzīvokļa platības.
Paredzēts, ka zināms ieguldījums šajā procesā būs jāsniedz arī valstij un pašvaldībām. Valsts zemes dienests būtu atbildīgs par izpērkamās zemes noteikšanu un kadastrālo uzmērīšanu, kā arī paziņojumu nosūtīšanu iedzīvotājiem, savukārt zvērināti tiesu izpildītāji rūpētos par visu, kas saistīts ar īpašuma tiesību nostiprināšanu, bet pašvaldību pārziņā būtu mājām funkcionāli nepieciešamās (izpērkamās) zemes pārskatīšana un noteikšana.
Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm, plānotā projekta īstenošana valstij varētu izmaksāt apmēram 14 miljonus eiro. Tāpat ministrijas sniegtā informācija liecina, ka piespiedu dalītā īpašuma attiecībās patlaban ir 3677 daudzdzīvokļu mājas ar turpat 111 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 7354 citām personām piederošiem zemes gabaliem.
Risinājums piespiedu dalītā īpašuma attiecībās nepieciešams, jo gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieki ir ierobežoti rīcībā ar savu īpašumu, dzīvokļu īpašniekus neapmierina pienākums maksāt piespiedu nomu, savukārt zemes īpašnieki pārsvarā nav apmierināti ar ienākumiem, ko gūst no šīs nomas. Tāpat būtiski, ka daudzdzīvokļu mājā panākt vienošanos par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu ir tikpat kā neiespējami, kopējo situāciju deputātiem raksturoja Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Šulcs, uzsverot, ka problēma ir aktuāla un risinājums jāmeklē, informēja, ka galīgo lēmumu par Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta tālāko virzību komisija plānojusi pieņemt janvārī.
LETA
Foto: Stock.XCHNG