Satiksmes ministrs Lietuvas šoseju pirms remonta sauc par kauna traipu
"Ceļi ir viena no nacionālajām bagātībām," uzsvēra viņš, piebilstot, ka ar līdzīgu vērtību var lepoties tikai, piemēram "Latvijas valsts meži" ar koksni un "Sadales tīkls" ar elektroapgādes tīkliem.
Taču ceļu vērtība nolietojas, jo vidēji Latvijas ceļi ir 22 gadus veci, bet tilti - 41 gadu veci. "Lielākā daļa no tiem būvēti pagājušā gadsimta 60.-70 gados, bet, ņemot vērā tā laika kvalitāti un minimālas investīcijas, ceļi nolietojas," Lange atzina, ka nolietojums patlaban ir 3,25 miljardu eiro vērtībā.
Taču, kā atklāja LVC valdes priekšsēdētājs, galveno un reģionālo ceļu vērtība aug, jo pēdējos gados to remontos ieguldīti lieli līdzekļi. Tiesa, pasliktinās situācija uz vietējiem ceļiem. Braucot pa sliktajiem ceļiem, iedzīvotāji kopā zaudē apmēram 880 miljonus eiro gadā.
Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") norādīja, ka arī turpmāk viņa un ministrijas prioritāte būs ceļu būve un būves kvalitāte. "Agrāk esam salīdzinājuši savus ceļus ar kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas, taču, piemēram, braucot maršrutā Rīga - Kauņa, ceļš no Rīgas līdz Latvijas robežai ir labāks nekā no Lietuvas robežas līdz Kauņai, pats esmu par to pārliecinājies. Drīz varēsim salīdzināt ceļu uz Tallinu Igaunijā ar mūsu šoseju, jo plānots sakārtot posmu no Salacgrīvas līdz Ainažiem, kas ir kā melnais plankums Via Baltica šosejā. Ceru, ka šogad pabeigsim arī darbus šosejā Jelgava - Lietuvas robeža, kas ir kā kauna traips," uzsvēra ministrs. Tāpat Matīss teica, ka tiks sakārtots arī ceļš no Liepājas līdz Palangai. "Tad arī kaimiņi redzēs, ka spējam attīstīt infrastruktūru," piebilda ministrs.
Viņš ir priecīgs, ka ir jau sākti būvdarbi ceļu posmos, kas tiek remontēti par Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda līdzekļiem. Tāpat ministrs pauda gandarījumu, ka uzlabojas arī būvniecības kvalitāte. Nekvalitatīvi tiekot veikti tikai pieci procenti no darbiem. "Neviens būvnieks nevēlas labot kļūdas par saviem līdzekļiem," tā Matīss.
Foto: Zilgma Kukle/LETA
