Siltās grīdas kā telpu apsildīšanas risinājums
Interesants ir fakts, ka pirmās liecības par siltajām grīdām parādījās jau aptuveni sešus tūkstošus gadus atpakaļ. Kaut kas līdzīgs mūsdienu siltajām grīdām ir atrasts Zviedrijas teritorijā. Tās bija apsildāmas bedres, uz kurām caur pazemes ejām tika padots silts gaiss. Jau mazliet civilizētāka metode tika pielietota senajā Romā Jūlija Cēzara laikā. Tās bija speciālas krāsnis, kuras atradās bagāto pilsētnieku pagrabos.
Silto grīdu tipi
Ar ūdeni apsildāmās – pa zem grīdas iemontētām caurulēm cirkulē ūdens;
Elektriskās – tiek izmantots speciāls elektriskais kabelis, kas iemontēts betona grīdā zem flīzēm, linoleja vai mīkstā paklāja seguma. Šajā grupā ietilpst arī speciāli elektriskie paklāji, kuri tiek likti zem lamināta, dēļiem, parketa, mīkstā paklāja seguma ar īsām bārkstīm un linoleja bez siltinātāja slāņa;
Infrasarkanās – jaunākais izgudrojums šajā jomā, šī metode ļauj lokāli uzsildīt grīdu, izmantojot ļoti plānu polimēra plēvi, kas izstaro infrasarkanos starus.
Visvairāk tiek izmatotas elektriskās un ar ūdeni apsildāmās siltās grīdas. Elektriskās siltās grīdas vairāk izmanto dzīvokļos, bet ūdens – privātmājās un tur, kur ir lielākas platības. Pie kam eksistē arī zināmi ierobežojumi ūdens grīdu ierīkošanai dzīvokļos – šī sistēma ik pa laikam ir jāuzpilda no apkures sistēmas, un ne vienmēr un visos dzīvokļos tas ir izdarāms.
Silto grīdu priekšrocības
- vizuāli nav redzami apkures elementi;
- iespējams uzstādīt jebkurā dzīvoklī, bez īpaša aprīkojuma;
- visa grīda ir vienmērīgi silta;
- optimāli uzsildīšanas parametri;
- temperatūras regulēšanas vienkāršība;
- iespēja remontēt.
Kabeļu tipa siltā grīda
Sistēmas pamatprincips ir kabeļu uzsildīšana, kurus, kā likums iebūvē betona grīdā. Eksistē pašregulējošā un rezistīvā kabeļu uzsildīšanas sistēma. Pašregulējošo sistēmu parasti izmanto, lai uzsildītu caurules, jumtu un pret apledošanas sistēmas. Siltajās grīdās šo pašregulējošo sistēmu izmanto reti, jo tā izmaksā dārgāk, salīdzinot ar rezistīvo metodi. Kabeļu siltās grīdas vienmēr tiek piedāvātas komplektos, t.i. sildelements kopā ar visu pārējo infrastruktūru, kas nepieciešama šādas grīdas uzstādīšanai.
Apsildāmie paklāji
Apsildāmie paklāji ir elektrisko grīdu paveids. Šāda paklāja pamats ir vienu vai divdzīslu kabeļi, kas iemontēti ar regulāru soli speciālā sietā. Šādus paklājus izmanto tad, kad nav iespējams izbūvēt 3-5 cm biezu betona grīdu, šos paklājus pielīmē uzreiz zem lamināta, flīzēm, linoleja vai parketa. Līdz ar to, ka šis siets atrodas tuvāk grīdas virsmai, ātrāk notiek arī pašas grīdas uzsildīšana.
Plēves siltās grīdas
Šī sistēma ir ļoti plāna. Plēves siltā grīda mēdz būt infrasarkana un konvekcijas. Infrasarkanais variants ir izveidots, izmantojot nanotehnoloģijas – par sildelementu tiek izmantots karbons. Konvekcijas sistēmas pamatā ir ļoti smalka elektriskā kabeļa izmantošana, kas šodien jau tiek uzskatīts par novecojušu principu. Konvekcijas metode sasilda tikai gaisu, bet infrasarkanā sistēma sasilda arī virsmas un priekšmetus. Plēves grīdas var montēt zem jebkurām virsmām, un gadījumā, ja jūs pārvietojaties uz citu dzīves vietu, tās var vienkārši demontēt un paņemt līdz. Parasti tās klāj uz izlīdzinošās kārtas vai kopā ar līmi uzklāj uz gala grīdas seguma.
Kabeļu grīdu montāžas shēma
Šādas grīdas ierīkošana ir kā daudzslāņainas kūkas cepšana – pašā apakšā ir grīdas izlīdzinošā kārta vai melnā grīda, tad siltumu atgrūžoša materiāla kārta, uz kuras tiek uzlikti siltās grīdas kabeļi, tad plēve. Priekš pēdējā kārta var būt dažāda, atkarībā no gala grīdas pārklājuma - finieris vai saplāksnis zem mīkstā paklāja seguma vai linoleja, betons vai ģipškartons zem keramiskām flīzēm.
Ievēro -
Kabeli nedrīkst ieklāt tieši zem mēbelēm;
Pamatam kabeļa ielikšanai jābūt gludam;
Sildelementu nedrīkst samazināt vai pagarināt;
Ieslēgt silto grīdu drīkst tikai pēc izlīdzinošās kārtas pilnīgas sacietēšanas.
Ūdens siltās grīdas ierīkošana
Ierīkošana ir līdzīga kā kabeļu siltās grīdas ierīkošana, tikai uz betona pamata tiek uzklāta siltumizolējoša kārta, uz kuras uzliek ūdens caurules. Ūdens caurules iespējams ieklāt divējādi - "gliemežveidīgi" vai "čūskiņā". Pēc ieklāšanas obligāti jāpārbauda hermetizācija. Pēc tam tiek ielieta betona izlīdzinošā kārta, pie kam vēlams izmantot armējošo sietu, kas uzlikts virs caurulēm. Betona kārtas biezumam jābūt 30 mm un vēlams betonam pievienot plastifikatoru.
Obligāti jāizmanto svārstības slāpējoša lenta vai analogs. Šāds elements neļaus betonam siltumā izplesties un saplaisāt. Betons ir jālej tad, kad caurulēs ir ūdens tādā daudzumā un tādā spiedienā, kāds tas būs darba procesā. Tas nepieciešams, lai caurules aizņemtu maksimāli iespējamo platību. Ja lej betonu tad, kad caurules ir tukšas un pēc tam piepilda ar ūdeni, tad betonā var veidoties plaisas. Ieslēgt ūdens siltās grīdas drīkst tikai tad, kad betona masa ir pilnīgi sacietējusi.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors nayukim
