VK: "Rail Baltica" projektā būtiska loma būs Lietuvas, Igaunijas un Latvijas augstākajām revīzijas iestādēm
Baltijas valstu audita iestāžu pārstāvji vienojušies par vairākām kopīgām aktivitātēm dzelzceļa projektā "Rail Baltica", tostarp par iespējamu kopīgu revīziju, un ir skaidrs, ka revīzijas iestādēm projektā būs būtiska loma, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē (VK).
Ir nolemts parakstīt vienošanās memorandu un dibināt darba grupu, kurā triju valstu eksperti apmainīsies ar viņu rīcībā esošo informāciju par "Rail Baltica" projekta ieviešanas gaitu un citiem aktuāliem jautājumiem.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa skaidro, ka šis būs viens no vērienīgākajiem Baltijas valstu kopprojektiem, kura realizācijā tiks ieguldīti milzīgi līdzekļi. Tāpēc esot ļoti svarīgi, lai visi šā projekta posmi tiktu īstenoti maksimāli atbildīgi, godīgi un caurskatāmi. Lai to nodrošinātu, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas augstāko revīzijas iestāžu loma būs "liela un nozīmīga", atzinusi Krūmiņa, tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas audita iestāžu pārstāvjiem.
Kā ziņots, auditori no visām trim Baltijas valstīm vienojušies izveidot kopīgu darba grupu, kas izvērtēs ar Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu "Rail Baltica" saistītos riskus.
Pirmā darba grupas sanāksme notiks pavasarī Viļņā.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) Koordinācijas komiteja pērn 10.jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma "RB Rail" pieteiktajai "Rail Baltica" pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējās attiecināmās izmaksas pirmajai "Rail Baltica" kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.
Vienlaikus 85% līdzfinansējums no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, piešķirts Lietuvas dzelzceļa pieteiktajam projektam "Rail Baltica" ES platuma dzelzceļa infrastruktūras trūkstošo posmu savienošana līnijā Polijas un Lietuvas valsts robeža-Kauņa un gatavošanās ES platuma dzelzceļa līnijas Kauņa-Lietuvas un Latvijas valsts robeža attīstīšanai".
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica" projekts var pretendēt uz ES līdzfinansējumu 85% apmērā.
Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir "Rail Baltica" dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
