Būvinženieris Juris Biršs: "Lai no mājas izdzītu pelējumu, jāatbrīvojas no mitruma!"
Īpaši ziemā daudzos mājokļos saskaras ar nepatīkamu problēmu – uz ārsienām, kā arī ap un zem logiem pelē... Un pelējums, kā zināms, ne tikai neestētiski izskatās, bet arī ir kaitīgs cilvēka veselībai, tas var veicināt dažādas elpošanas ceļu saslimšanas. Notīrot pelējumu ar pretpelējuma līdzekli, tas pēc neilga laika atkal parādās... Vai maz ir iespējams kāds risinājums, lai pelējumu iznīdētu pavisam?
Būvinženieris, "Labo logu aģentūras" eksperts Juris Biršs skaidro, ka, notīrot ar pretpelējuma līdzekli, uz ilgu laiku pelējumu dabūt prom nav iespējams, jo tīrot pelējuma sporas paceļas gaisā, pēc tam atkal nolaižas uz virsmas. Pēc divām, trim nedēļām pelējums atkal ir klāt un aug griezdamies. Tāpēc ir jānovērš apstākļi, kas veicina tā veidošanos. Pelējumam labvēlīgi apstākļi ir gaisa temperatūra no + 18 līdz + 25 grādiem, kā arī gaisa mitrums augstāks par 50%. Pelējumam netīkamu - zemu gaisa temperatūru mājoklī nebūtu iespējams uzturēt, jo tad pašiem iemītniekiem būtu jādrebinās aukstumā, taču paaugstinātu gaisa mitrumu gan ir iespējams novērst.
Galvenais iemesls, kāpēc mājoklī ir paaugstināts mitrums, ir nepietiekama ventilācija – gaisa apmaiņa. Mūsdienās, pamatīgi nosiltinot ēku, ieliekot ļoti kvalitatīvus, blīvus logus, daudzās mājās saimnieki ir radījuši īstu siltumnīcas klimatu. Proti, mājā gandrīz vispār nav gaisa apmaiņas, tas apmainās tik vien, kā atverot logu... Šāds - silts un mitrs klimats ir ideāli piemērots, lai veidotos pelējums.
Kādi ir risinājumi? J. Biršs stāsta, ka vienkāršākais un bieži vien arī lētākais risinājums ir ierīkot logu ventilāciju. Latvijā tiek piedāvātas ļoti dažādas logu ventilācijas iekārtas, gan sarežģītas, līdz ar to arī dārgas, gan lētas, bet neefektīvas, nepraktiskas.
Būvinženieris iesaka izvēlēties logu ventilāciju, kas ir efektīva, bet arī nav pārāk sarežģīta, kā arī vienkārši un praktiski lietojama. J. Biršs stāsta, ka savulaik arī viņa dzīvoklī ap un zem logiem trakoti pelēja. Viņš to atrisināja šādi – iebūvēja logā ventilācijas iekārtu, kas sastāv no divām plastmasas virsmiņām – restītēm. Kad telpās ir paaugstināts gaisa mitrums (virs 55%), iekārtas virsmiņas automātiski atveras, un tad mājā ieplūst svaigais gaiss. Savukārt, kad gaisa mitrums telpās ir pietiekams, virsmiņas automātiski aizveras. Šādā veidā telpās tiek regulēts gaisa mitrums - nav ne par mitru, ne par sausu. «Manā mājoklī šāda logu ventilācija ir jau 20 gadu. Ne reizi nav pelējis, mājās vienmēr ir svaigs gaiss. Labi ir arī tas, ka iekārta ir ļoti vienkārša, tai nav detaļu, kas varētu saplīst, tāpēc tā tik ilgi kalpo."
Kāds ir šādas logu ventilācijas darbības princips, izskaidro "Labo logu aģentūras" vadītājs Mārtiņš Mālnieks. Starp iekārtas virsmiņām ir iestrādāta higroskopiska membrāna, kas reaģē uz iekštelpu mitrumu, liekot iekārtas virsmiņām pēc nepieciešamības automātiski atvērties vai aizvērties. Šādu ventilāciju var ierīkot gan jauniem, gan esošiem plastikāta logiem, koka logiem to paveikt būtu sarežģītāk. Meistars vienam logam šādu ventilāciju iebūvē apmēram stundas laikā, loga rāmī iefrēzē vietu, pēc tam no ārpuses un iekšpuses piestiprina neuzkrītošas plastikāta virsmiņas.
Īpaši piemērota šāda ventilācija ir daudzdzīvokļu ēkām, jo savā ziņā darbojas līdzīgi kā funkcionēja ventilācija padomju laiku dzīvokļos. Toreiz bija vienkārši - ielika caurus logus, kam pa spraugām telpā ieplūda svaigais gaiss, savukārt pa ventilācijas lūku esošais gaiss tika izvadīts laukā. Siltuma energoefektivitātes ziņā šāds risinājums bija gaužām neekonomisks, toties telpās nebija smacīgi un nepelēja. Logu ventilācija ar automātiskām virsmiņām darbojas līdzīgi, vienīgā atšķirība ir tāda, ka gaisa pieplūde tiek kontrolēta. Piemēram, ja negribas, lai ar svaigo gaisu ziemā telpās ienāktu arī aukstums, iekārtu var pilnībā noslēgt ar vāciņu. Iekārta nav jāliek katram logam, pilnīgi pietiek, ja katriem 20 telpas kvadrātmetriem iebūvē vienu ventilāciju.
