Ir 100 gadus veca koka guļbūves māja. Daļa apšūta ar fibrolītu, daļa ar ruberoīdu, vēlos to visu noplēst un siltināt no jauna ar vati. Kādu labāk izvēlēties, lai arī grauzējiem nepatiktu un kāda jāliek plēve? Ārpusi domāju apšūt ar saidinga koka dēļiem.
Paldies!
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Fibrolīts ir izteikts Padomju laiku materiāls, taču šodien mēs neiedziļināsimies tajās tehnoloģijās, kas pastāvēja agrāk. Respektīvi, tas nozīmē to, ka visu var plēst nost, izņemot fibrolītu. Fibrolīts varētu arī palikt. Tālākais siltināšanas process notiktu ar kādu Jūsu izvēlētu siltināšanas vati. Starp "saidingu" un siltinājumu jābūt gaisa spraugai 30mm. Tas ir minimums un atkarīgs no ēkas perimetra. Ja tādas spraugas nav, tad "saidings" laika gaitā izpūtīsies, izlieksies un beigu beigās...
Lauku mājā dzīvojamā istabā plānoju remontēt grīdu, zem kuras ir pagrabs. Šobrīd grīdas konstrukcija ir dēļu klājs virs nesošajām koka sijā un viss. Grīdu nepieciešams atjaunot un siltināt, tāpēc plānoju noņemt veco dēļu klāju atstājot koka sijas (tās ir labā stāvoklī). Kā pareizi rīkoties tālāk, kāda būtu grīdas konstrukcija virs koka sijām? Sakarā ar zemajiem griestiem pagraba telpā, zem un starp sijām nebūtu vēlams neko likt.
Paldies!
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Pagraba pārsegumā veidot koka sijas es neieteiktu. Parasti tiek izmantots betons vai betona izstrādājums. Kā arī sliktākajā gadījumā metāls, bet koks ļoti reti. Šo grīdas konstrukciju es ieteiktu veidot sekojoši – veidot melnos griestos, paņemot 5cm no augšējās sijas un savienojot to ar apakšējo. Šajā salikumā mēs varētu likt siltumizolācijas materiālu un atstāt vēl 2cm līdz esošajiem grīdas dēļiem, tādā veidā veidojot gaisa kustību, nevis caur pagrabu, bet starp pagrīdi un telpu. Tiklīdz...
Vēlamies māju pagarināt par 5m, piebūve tiek plānota no koka karkasa. Tā kā vecai mājai ir apmetums, piebūvi veidojot man ieteica "uzsist" fibrolītu un turpināt apmetumu no iekšpuses ar rīģipsi. Ar ko labāk siltināt un kāds būtu pīrāgs?
Paldies! Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Šajā situācijā būtu grūti ieteikt konkrētu risinājumu, nezinot konkrētākas detaļas. Man būtu ieteikums – māju pagarināt uz esošajiem vai uz jaunizveidotiem pamatiem. Gadījumā, ja šo pamatu nav, tad ir jāveido jauni, kas ir pilnībā atdalīti no vecajiem pamatiem. Tas nozīmē, ka tiktu izveidota konstrukcija, kas ļoti cieši pieietu klāt jau esošajai mājas daļai. Taču tai būtu sava kustība, kura pēc tam būtu jāņem vērā sienu konstrukcijas vietās, kur tiktu veidots salaidums. Pretējā gadījumā mājā...
Es vēlētos noskaidrot sīkākas detaļas par apkuri. Man ir dzīvoklis jaunā mājā. Vēlos atteikties no centrālās apkures un izveidot savu apkuri dzīvoklī. Trīs stāvu māja, mums dzīvoklis 1. stāvā, 3 istabas, dzīvoklis 65 m2. Ir doma par apkures krāsniņu (ar briketēm), kurai var pievienot radiatorus 3 istabās, virtuvē un vannas istabā. Cik jaudīgu vajadzētu krāsniņu, vai nepieciešams ūdens cirkulācijas sūknis?
Paldies! Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Šajā gadījumā nepieciešams saskaņots projekts, jo, principā, sanāk, ka plānojat veidot pats savu centrālo apkures sistēmu. Jāsaņem atļauja gan no ugunsdzēsējiem, gan no mājas ekspluatācijas darbiniekiem. Uzskatu, ka vienkāršāks risinājums būtu uzlikt mazo gāzes katliņu, kas aizņem ļoti minimālu vietu. Kā vienīgo mīnusu gāzei varu minēt to, ka tā izmaksātu nedaudz dārgāk. Bet tajā pašā laikā, ja ņemam vērā, ka briketes tomēr ir jāpērk, jāved, jāuzglabā un jātīra, un tās veido milzīgus putekļus,...
Dzīvoklī (paneļu māja - lietuviešu projekts) paredzams veikt remontu. Sakarā ar ļoti šķībām starpsienām (starp dzīvoklī esošajām telpām) meistari ierosina nojaukt visas dzīvoklī esošas starpsienas un izbūvēt tās no jauna.
Jautājumi:
1) vai nojaucot šīs starpsienas netiek apdraudēta mājas drošība – es domāju – no sabrukšanas? No kāda materiāla labāk būvēt šādas starpsienas, lai tās būtu izturīgākas un skaņu izolējošākas?
Paldies!
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Pilnībā to darīt nevar, arī zinot to, ka tas ir lietuviešu projekts un paneļu māja. Kādreiz arī pie būvēšanas mēs ne vienmēr izdaram visu tā kā tas ir projektā norādīts. Tie ir būvdarbi – izņemt visas starpsienas. Tātad šiem darbiem jābūt sankcionētiem, tas nozīmē, ka tiem ir jābūt saskaņotiem pilsētas būvvaldē, tas pirmkārt. Tur Jums pacels papīrus un pateiks vai Jūs drīkstiet jaukt starpsienas vai nē. Otrkārt, pieņemsim, ka viss ir kārtībā, bet mēs vēl nezinām, tādā gadījumā mēs grīdas līmenī...
Dzīvojam Skrīveros un māja atrodas diezgan augstu virs jūras līmeņa un mums nav pagaraba. Es šo jautājumu atrisināju tā – izraku bedri, sabēru msiltis, ieliku 50cm3, pirms tam apstrādāju to ar lietuviešu bitomena līdzekli. Un visbeidzot, ielikot iekša šo mucu apbēru to ar smiltīm, bet tad viņa peldēja augšā un tad es izdomāju iebērt betonu iekšā. Sakiet kā varētu izveidot to visu tā, lai tā metāla muca mazāk pūst? Paldies.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Redziet, tas ir tāds diezgan orģināls gadījums. Pirms ierakām mucu zemē, jau no paša sākuma mums vajadzēja šo mucu kārtīgi antiseptizēt vai piesūcināt, vislabākais, ar uzkarsētu lineļļu, bet to Jūs paši varat izdarīt arī no iekšpuses, tas nav tik traki, bet ārpusei mēs vairāk klāt netiekam. No iekšpuses Jūs varat patīrīt šo metālu un pamēģināt viņu nostrādāt ar „Rust Off”, tas ir pretrūsas līdzeklis, kas reaģēs ar metālu un tad metāls paliks tumšā krāsā. Pēc tam Jūs viņu varat vai nu krāsot vai gruntēt,...
Zem mājas ir pamati, kur ir garāža, pagrabs un atpūtas telpa. Pagraba telpa būvēta no četrdesmitnieka blokiem un ir doma nosiltināt, bet nāk mitrums cauri blokiem. Ko vajadzētu izdarīt pirms siltināšanas?
Paldies!
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Doma siltināt pagrabu ir pareiza. Pirms tās es ieteiktu pakāpeniski atrakt apkārt pagraba sienas, līdz pagraba grīdas līmenim. Tad 3m mēs aizpildām – veidojam vertikālu drenāžu ar telpiskas ģeomembrānas palīdzību, tautā saukta – "pumpainā". Ruļļveida materiāls ar 8cm izvirzītām pumpām pret sienu. Un pēc tam ar kaut ko rupju aizrokam to ciet. Vai nu ar šķembām vai oļiem, ar rupju granti un tā apietu riņķī visai ēkai - ideālākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā tikai tur, kur ir pagrabs. Un tad ūdens,...
Nopirkām saliekamu koka namiņu. Ēkai ir koka brusu karkass. Kā vislabāk izveidot virszemes pamatus? Mūsu lauku teritorijā ir ļoti daudz laukakmeņu – gan veci ēku pamati, gan atsevišķi dažāda lieluma akmeņi. Gruntsūdeņi ir augsti. Vai tie akmeņi būtu jāiedziļina līdz kādai stabilitātei un vai tie ir kaut kā īpaši jāsastiprina? Vai tos var vienkārši izvietot plaknē un virsū būvēt to ēciņu? Akmeņi diez vai uz vietas paliks, ja grunts būs nemierīga. Kā vēl var šo lietu darīt? Paldies.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Es ieteiktu rīkoties sekojoši – namiņš ir no koka tātad arī viņa pamatiem nav jābūt kaut kā īpaši izciliem. Cik es sapratu akmeņi ir pietiekoši daudz, ne tikai lieli, bet arī mazāki. Ieteiktu iegādāties vairākus, teiksim 6 vai 8, nelielus grodus, nevis lielos aku grodus, bet mazākus – zemākus un mazākus diametrā un tos ierakt zemē tādā kārtībā, lai tie uzņemtu šo pamata konfigurāciju. Visus šos mazos, betona grodus piepilda ar šķembām, akmeņiem uz tiem veido izlīdzinošo joslu un uzliek savu koka namiņu....
Ieliku centrālapkures katlu, kurš kurināms ar malku. Tiklīdz sasniedz 80 grādus automātiski aizveras gaisa padeve - tā dēļ skurstenī beidzās vilkme un skurstenis aizaug ar sodrējiem. Kā tīrīt, ko darīt? Paldies.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Šobrīd ir grūti pateikt, jo tur varētu būt neskaitāmi varianti. Visvairāk man ir aizdomas par to, ka tas vairāk piederētu pie paša katla, kaut kādām īpatnībām, bet es domāju, ka šeit ir jāgriežās pie centrālās apkures katla ražotāja vai vismaz katrā gadījumā pie montētājiem, kas regulē. Ir jāsauc regulētāji, lai viņi atregulē šīs iespējas....
Ir jāmaina jumta segums. Jumts tiks pārklāts ar profilēto metālu. Gribu nosiltināt mājas bēniņus, kuros ir paredzēts izbūvēt dzīvojamo istabu. Ar kādiem materiāliem un kādā secībā to būtu vispareizāk izdarīt? Paldies.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Pieņemsim, ka mums ir mākslīgā šīfera plāksnes un tāpēc mēs tagad pārejam uz metālu, tad mēs caurmērā varētu zināt kāda izskatās jumta konstrukcija un mēs varētu nemaz daudz ko nemainīt vecā jumta konstrukcijā. Ja, piemēram, kardināli mainīsies jumta segums, tad var mainīties arī visa jumta konstrukcija. Arī pārbūve, kas paredz izbūvēt dzīvojamo istabu, tātad bēniņu telpu, arī šeit pamatmateriāls noteikti ir koks, vieglmetāla profili un apšuves materiāls varētu būs OSB, saplāksnes, rīģipsis....
Sakiet kā izolēt skaņu grīdā? Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā un man ir paneļu pārsegums, uz paneļiem nāk brusiņas, tad nāk skaidu plate un virsū linolejs. Ko vajadzētu likt starp šīm brusiņām? Brusiņas 70cm viena no otras. Paldies.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Praktiski tas nozīmētu, ka Jums uz latiņām ir uzsists virsū OSB un uz to OSB vajadzētu uzlikt virsū īpašu skaņu un vibrāciju dzēšamo materiālu „Isolgomma” 4mm vai 6mm biezu, vairāk nav īsti jēgas. Un uz šīs uzklātās (klāj pa visu virsmu) OSB visā platumā un tad virs viņa veido to grīdu, ko Jūs gribat veidot. Teiksim, ja mēs gribētu izveidot koka grīdu vai parketus, tad mēs atkal ieklāsim rīģipsi vai plātņveida materiālu un virs šī materiāla. Tad Jums iznāks tāda, kā vibrācijas dzēšanu sistēma. Starp...
Gribam piebūvēt augsto garāžu esošai ēkai. Plānots koka karkass, apsists ar saplāksni no ārpuses. Tā kā mājai ir apmetums, tad domājam arī garāžu apmest. Vai uz saplākšņa var likt virsū apmetumu? Baidos, ka varētu plaisāt – koka staigāšanas dēļ. Kāds būtu labs risinājums?
Paldies!
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Par apmetumu mēs tomēr varētu teikt, ka var. Šajā gadījumā tas ir ļoti sarežģīti salaist māju kopā ar garāžu. Kā apmest uz saplāksnes, ieteikums ir ļoti elementārs. Mēs ņemam "Vincent Polyline" universālo līmi "Super", sajaucam ar cementu, attiecībā 1:2 un ar špakteli plānā kārtiņā uziežam uz šī saplākšņa. Pēc 30 minūtēm šis saplāksnis varētu būt kāda daļa no milimetra tikai. Šī daļina būs fantastiski cieta, pielipusi pie koka un tālāk mēs varam rīkoties pilnīgi kā ar betona virsmu. Varam likt virsū...
Mēs vēlamies savienot istabu ar balkonu. Kas būtu jāņem vērā? Cik daudz balkonu drīkst aizbūvēt? Vēlamies balkona zonā ielikt gultu. Vai papildus siltināšanai būtu vēlams ieklāt arī vēl apsildāmo grīdu? Paldies.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Visdrīzāk, ka tas nav balkons, jo balkoni pie mums nav lieli un tie ir tās mazās koka, metāla vai dzelzsbetona konsūlijas, kas ir izvirzītas tikai ārpusē no ēkas fasādes, respektīvi, tas, ko mēs saucam par balkoniem. Jo ja vēlas novietot gultu, tad man radās tāds iespaids, ka runa ir par terasi, kas pieslienas pie apakšā apdzīvotām telpām. Respektīvi dzīvojamā zona, ko mēs saucam par balkonu, bet tas nav balkons, bet gan terase. Jautājums ir par to - cik drīkst aizbūvēt, ja ēka ir pilsētas teritorijā un ja tā...
Jautājums par pretvēja difūzijplēves izvēli. Ir veca guļbūve ar pašlaik neapdzīvotu jumta stāvu. Vēlāk, pēc jumta seguma nomaiņas, vēlētos to nosiltināt. Spāres (~15x10cm) ik pa ~1.70m, virsū uz spārēm collīgo dēļu klājs un profilēts jumta segums. No iekšpuses akmens vate un kā apšuvums spundēts OSB. Kur jāliek plēves? Viena, divas vai dažādas un kādam būtu jāizskatās jumta šķērsgriezumam, sākot ar metāla loksni ārpusē un OSB iekšpusē?
Paldies!
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Šeit būtu jāzina, kāds ir jumta seguma materiāls? Pieņemu, ka metāla loksnes, kas skrūvētas virspusē. Šim pīrāgam, kas ir pats galvenais, sākam no augšas, no metāla profila, segmateriāls uz viņa – gaisa sprauga – aiz gaisa spraugas 25 – 30 mm plata, ir absolūti necaurlaidīga tvaika izolācijas plēve ar antikondensāta pamatni. Augšā spīdīga gluda, apakšā "mazi matiņi", tie domāti, lai novadītu kondensātu un smalku pulverveida sniegu. Zem šīs plēves – atkal ir 30 mm sprauga, kas beidzās ar difūzijas,...
Par sienu siltināšanu un siltinātajiem jumtiem skaidrība būtu. Sakiet, kā būtu jārīkojas, ja ēkas otro stāvu ir doma būvēt izvirzītu uz sāniem (uz atbalsta stabiem). Otrā stāva grīda būs no sijām un to starpas pildītas ar vati. Vai zem grīdas dēļiem arī jāliek tvaika izolācijas plēve? Siltais - mitrais gaiss telpā taču ceļas augšup? Un kāda plēve jāliek ārpusē, vai pietiek tikai ar gaisa spraugu zem apšuvuma? Kāds īsti veidojas šis kārtojums?
Paldies! Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Rodās uzreiz problēmas un jautājuma neskaidrības, bet neskaidrību nedrīkstētu būt. Mums ir divas puses – ir siltā puse, tā ir telpa un ir augstā puse – pie balstiem. Šajā gadījumā mēs neko nemainam, mēs esam ieguvuši to pašu ārsienu, pagriežam šo ārsienu vertikāli un mēs pilnīgi viņas varam lietot kā sienas materiālu. Tā pati mājas siena, tikai nogāzta pašreiz horizontāli. Kas nozīmē, ka mums ir grīdas dēļi, zem grīdas dēļiem mums jābūt nelielai gaisa starpiņai un tvaika izolācijai, jo mums ir minerālās...
Ko Jūs varētu pateikt par Togo termovati? Kādas ir tās īpašības un kur lieto? Kāds biezums ir vajadzīgs mansardā jumtam? Kāds tad ir jumta pīrāgs?
Paldies! Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Togo un visas pārējās firmas minerālvates it putu materiāli, kas veidoti uz putu poliueritān bāzes un vecāka gājuma cilvēki atcerēsies, ka tas saucās Ripors, kas gadu laikā ieguvus jaunu nosaukumu. Īpašības – maza ilgizturība kā jebkuram polimērmateriālam, milzīga organiskā materiāla virsma, ļoti liela virsma, līdz ar to novecošanās īpašības ļoti ātras, stiprības īpašības ne visai lielas un mitruma necaurlaidība - neļauij konstrukcijai elpot. Tas ir praktiski viens no radiniekiem...
Jumta dienvidu pusē bituma šindeļu virskārtā vietām ir radušās plaisas. Ar ko tās vislabāk aizpildīt?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Šeit mēs uzreiz redzam, ka cilvēks ir kārtīgi piedomājis un paskatījies kādiem ir jābūt bitumena šindeļiem. Pirmkārt, Latvijā bitumena šindeļi nedrīkstētu būt plāni vai tā saucamais 1m2, ja mēs saliekam kopā šos šindelīšus, tad 1m2 vajadzētu būt vismaz 4 vai 4.5kg, ja būs vieglāks bitumena šindeļu svars, tas nozīmē, ka saulē izdegs. Ja viņš izdeg, tad tas plaisā, līdz ar to parādās pilnīgas plaisas, caurejošas plaisas un var parādīties arī problēmas ar mitruma difundēšanu uz OSB, kas galīgi nav...
Es dzīvoju 3 stāvu mājā, kas būvēta 1960. Gadā. Istabā uz grīdas zem linoleja izveidojušies melni, lieli plankumi. Kāpēc tā?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Pirmkārt, Jums būtu jāatsedz vismaz gabaliņš no linoleja un jāapskatās, jo visticamāk, ka zem linoleja ir koks nevis betons. Jāsaprot ar ko linolejs līmēts un tad Jūs arī ieraudzīsiet to melno masu, kas Jums nāk no tā linoleja laukā. Respektīvi, lai varētu saprast kā tālāk rīkoties un palīdzēt Jums ir jāsaprot, kas ir tas melnais apakšā....
Mans flīzētais 30 m² balkons, pa kuru var staigāt, lietus laikā pa "fūgām" laiž ūdeni uz apakšā esošo neapkurināmo garāžu. Kāds būtu Jūsu ieteikums (izņemot ruberoīdu), minētās problēmas risināšanai?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Fūgas ir starpas starp flīzēm, respektīvi - šuves. Nebūtu jālolo nekādas ilūzijas un Latvijas apstākļos, vispār flīzēt ar tādām metodēm kā mēs esam pieraduši darīt virtuvēs, tā mēs uz balkoniem un terasēm nevaram darīt. Tas ir maksimums 2 - 2.5 gadi un jebkura flīze atleks, lai ar kādu līmi Jūs neflīzētu. Lai tas nenotiktu ir jāizdara ļoti vienkārša lieta. Neiesāku ņemt ruberoīdu, bet iesaku Jums vienkārši pārbaudīt flīzes, kuras šobrīd ir kustīgas un mēs tās varam nedaudz pieremontēt, lai tās paliktu...
Mūsu lielā problēma ir sarkanās skudras. Izjaucām grīdu pilnībā (māja ir vieglbetona, apšūta ar sarkaniem ķieģeļiem) un atklājām, ka no iekšpuses sienā, mājas stūrī, ir sarkano skudru pūznis. Tajā vietā vieglbetons tā kā sairis. Mēģinājām iztīrīt, lai aizbetonētu. Bērām indi. Ko darīt, lai cīnītos ar skudrām mājas sienā?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Sāksim ar to, ka skudras nekad, kur gadās neveido savas mājas, jo kāda jēga būtu lauzties tām iekšā vieglbetona mūrī vai starpbetonā un ķieģeļiem mājas stūrī, ka daudz vienkāršāk būtu kaut kur pie kāda koka. Redziet, viņas tomēr spītīgi veido savu pūzni šeit, kas nozīmē to, ka tas ir saistīts ar dažādām ūdens āderēm, plūsmām un debespusēm. Jebkurā gadījumā viens no iemesliem varētu būt tas, ka šeit ir mitruma plūsma uz augšu un tātad, lai mēs varētu aizsargāties no šīs mitruma plūsmas es ieteiktu, ja tas...
Nopirkām māju. Tās vienā stūrī bija bojāta dēļu grīda (dēļi sapuvuši). Uzcēlām grīdu un konstatējām ka zem dēļiem ir 20-30cm gaisa sprauga un tālāk zeme. Tagad gribam nosiltināt zem grīdas. Kādiem materiāliem to labāk izdarīt? Tā, lai pa virsu varam likt atpakaļ dēļus.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ir divi varianti. Vieglākajam princips ir sekojošs – Jums ir jāpaceļ visa grīda, jānoņem dēļi nost un jāizdara visa lieta kādai tai ir jābūt. Respektīvi lieta ir sekojoša – Jūs pamatus vienkārši norobežojat no iekštelpām ar putupolistirola plātnēm 2cm biezām, pēc tam ieklāj kādu rupju, beramu materiālu (šķembas, ideālā gadījumā - keramzītu) un mēs paceļam to augstumu tik tālu, lai tas būtu kādi 2 – 3cm no dēļu virsmas. Daļēji viņš apņem riņķī arī lagas un paliek aptuveni 3cm josla starp tām. Un tad...
Guļbaļķu koka ēkā, otrā stāva guļamistabā ir ieklāta skujkoku dēļu grīda. Vēlētos uzzināt ar kādu ekoloģisku pārklājumu labāk apstrādāt grīdu, lai koka tekstūra joprojām paliktu redzama? Bijām plānojuši vispirms apstrādāt ar bāzi un pēc tam ar parketa laku. Cik pareizs būtu tāds variants?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Tas neskan slikti, katrā gadījumā saglabāsies arī skaista koka tekstūra, bet koks paliek neelpojošs. Tāpēc ir jādomā par labu pagrīdes telpu, ventilāciju Ja viss ir kārtība, tad laka vai nu spīdīga vai nespīdīga. Tas ir ļoti subjektīvi. Man, piemēram, daudz labāk patiktu eļļas klājums, piemēram, iestrādāts ar lineļļas palīdzību, nevis tikai ar eļļu nosmērētas. Tā ir absolūti elpojoša un teiksim guļamistabā es domāju tas ir daudz no svara. Protams, ka paliek arī vēl ietonēšana ar dažādām glazūrveida...
Man ir 1,5 stāvu māja un aukstā laikā liekas, ka otrais stāvs ir it kā aukstāks par pirmo. Otrā stāvā visās telpās ir slīpie griesti un nedaudz (1-2 m, kā nu kurā telpā) ir arī taisnie griesti. Otrais stāvs ir siltināts starp spārēm, t.i., no ārpuses: šindeļu jumts, OSB, gaisa sprauga, 20 cm vate starp spārēm un plēve. Otrajā stāvā virs riģipša (taisniem griestiem) nosacīti ir tukšumi, t.i., riģipsis un metāla kontrukcija ir uztaisīta uz t.s. "distanceriem". 1. Vai var un ir jēgas papildus siltināt vietu virs riģipša? 2. Ja var siltināt, tad kā pareizi darīt zinot, ka taisnos griestus tur šie "distanceri". Kā vienkāršāk atbalstīt griestus no apakšas? Vēl viens papildus jautājums: vai ir jēgas siltināt 37,5 cm biezos gāzbetona blokus, ja saka, ka lielākie zudumi vienalga ir caur logiem un durvīm?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Mēs nevaram atstāt nekādas, ne slīpās, ne taisnās vietas šo griestu siltinājumā, kur nebūtu siltinājums. Tātad ja ir tikai metrs vai, piemēram, divi telpā, bet ja tālāk virs metāla konstrukcijas nekas neseko, tad tas ir tīrākais siltuma zudums. Jo mēs cīnāmies par to, lai vate būtu salikta kopā un nebūtu nekādas spraugas, bet šeit ir tā kā pārrāvums šajā siltuma slānī. Tāpēc šajā gadījumā noteikti ir jāsiltina. Lai siltinātu, jebkurā gadījumā ir jānoņem riģipsis šajā taisnajā zonā un tad to var veidot uz...
Esmu nopircis divus, dzīvojamos vagonus, 42m2, ārējās sienas ir no metāla konstrukcijām. Jautājums būtu vai es varētu tos siltināt ar vati?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ar vati siltināt no ārpuses Jūs varat, iekšpusē dzīvot metālā vienalga būs nepatīkami, no ārpuses varat siltināt ar jebko ar ko vēlaties. Iekšpusē jebkurā gadījumā Jums vajadzēs, plāni viņu izoderēt. Vislabāk, ja Jūs izoderēsiet ar mīkstām, kokšķiedra plāksnēm, kas būtu 2.5cm, maksimums 2.5cm+2.5cm, tas ir 5cm. Bet ārpusē Jūs varat izmantot visu, ko vēlaties. Ja Jums ir necaurlaidīgs metāls ar kuru nevar nekāda elpošana notikt, kas nozīmē, ka ārpusē mierīgi varat likt arī putupolistirolu, pēc tam...
Gribam aizpūst gaisa spraugu starp ķieģeli un gāzbetonu. Vai to varētu darīt ar putu palīdzību, vai labāk būtu piemaksāt un darīt to ar putuplasta granuliņām?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Redziet, putuplasta granuliņas ir ļoti labs materiāls tikai viņš ir tiešām ļoti dārgs. Katrā gadījumā vismaz 2-3 reizes dārgāks par putu materiālu. Lietas būtība ir sekojoša – putas Jūs varat izvēlēties un ir jēga izvēlēties tad ja šī sprauga ir sākot no 1cm – 3cm, tātad viņa ir praktiski mainīga un ir ļoti, ļoti niecīga. Taču ja viņa ir lielāka par 3cm tad šajā gadījumā nav jēga lietot nevienu no nosauktajiem materiāliem, Jums vienkārši būtu jāņem eko vate un jāpiepūš sprauga ar to. Atbrauktu speciāla...
