Siltināšana

Cik biezas kokšķiedru plāksnes izvēlēties un kādas – mīkstās un vai ar spundi?
Labdien! Vēlos siltināt dzīvokļa ārsienas. Ir doma likt kokšķiedru plāksnes, bet nezinu, cik biezas izvēlēties un kādas – mīkstās un vai ar spundi? Nezinu, kā pareizi ielikt un sagatavot sienu un kas jāklāj pa virsu. Beigās gribu līmēt tapetes. Vai šīs plāksnes var līmēt ar līmjavu pie sienām un arī pie griestiem?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Jāizvēlas tie izstrādājumi, kuru blīvums ir 240kg uz 1m3, turklāt, jo biezākas, jo labāk – tātad var ņemt 20 – 25mm biezas plātnes, obligāti ar spundi visapkārt pa perimetru. Plātnes līmē pie līdzenām sienām un vēlāk arī ar dībelīti vēl var dažās vietās piestiprināt, var izmantot arī skavotāju. Ja sienas ir nelīdzenas, tad liek ļoti bieži vertikālas latiņas (ik pēc 20 – 25 cm), pie kurām pieskavo plātnes. Gaisa starpas piepilda ar beramo ekovati. Virsmu savienojumu vietas var špaktelēt un pa tiešo var līmēt...
Vai starp vati un rīģipsi ir nepieciešams kāds materiāls, varbūt kāda plēve vai gaisa starpa?
Labdien! Guļbūves māja, nākotnē sienas no ārpuses tiks siltinātas ar akmens vati. Mājā, taisnojot sienas no iekšpuses, tās tika siltinātas ar akmens vati. Iekšpuse bija izšūta ar rīģipsi, kas laika gaitā sabojājās, tas ir noņemts nost. Baļķu biezums 17 cm. Sienas tiks apšūtas ar jaunu rīģipsi. Jautājumi: Vai starp vati un rīģipsi ir nepieciešams kāds materiāls, varbūt kāda plēve vai gaisa starpa? Vai vajag labāk akmens vati aizstāt ar kaut ko citu? Vai atstāt gaisa spraugu starp baļķiem un rīģipsi?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Noteikti aiz vates, kur sākas rīģipsis, vajag tvaika izolāciju, kas cieši pieguļ vatei, bet aiz tās 5 – 10 mm gaisa šķirkārta. Iekšpusi labāk siltināt ar dabīgiem materiāliem, piemēram, mīkstajām kokšķiedras plātnēm....
Kā būtu pareizi siltināt jumtu?
Labdien! Man ir "Līvānu" tipa māja un es gribu nomainīt jumtu. Jautājums ir par jumta siltināšanu, ka būtu pareizi to siltināt? Cik zinu, zem šīfera ir paneļi, kurus nevar izjaukt, tāpēc nezinu, kā pareizi nosiltināt jumtu.
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Ja ir tikai jāsiltina, tad tik tālu, cik tiek klāt, atstāj 5 cm brīvu gaisa spraugu un nosedz to ar vēja barjeru. Zem tās var siltināt tik, cik vien maks un telpa atļauj. Tālāk tikai šajā jumta spraugā jādabū iekšā gaiss. To izdara caur jumta kasti, izveidojot izeju uz šo spraugu. Korē, attaisot vaļā tās konstrukciju un uzlīmējot virsū kores elementu ar izbūvētiem plastmasas deflektoriem, izveido gaisam izeju. Starp kori un dzegu veidos cēlējspēku un gaiss plūdīs cauri. Virs siltinājuma noteikti jābūt gaisa...
Kā izskaust pelējumu dārza mājiņā?
Labdien! Ķieģeļu dārza mājiņai uz iekšējās sienas ir pelējums. Regulāri tīram, bet atjaunojas. Ja siltinātu no ārpuses, ierīkotu apkuri ziemai - vai būtu iespējams izskaust pelējumu, lai var visu gadu dzīvot? Ar ko?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Jāizvēlas, vai nu siltina kārtīgi no ārpuses ar akmens vati, vai no iekšpuses ar mīkstās kokšķiedras plātnēm, pēc tam apmetot. Ja tā nevar, tad vienkārši dezinficē iekšpusi ar "Fungi Pro". Tur, kur ir vājš pelējums, tur izmanto "Fungi", kuram nav ne smakas, ne garšas, ne krāsas. "Fungi Pro" smako ļoti pēc hlora, jādarbojas ļoti uzmanīgi.
Vai ir iespējams nosiltināt istabas grīdu, iepūšot zem tās vati?
Labdien! Vēlējos noskaidrot, vai ir iespējams nosiltināt istabas grīdu, iepūšot zem tās vati? Privātmāja, dēļu grīda, starp dēļu grīdu uz zemi kādi 15 cm. Ir dzirdēts, ka esot vate, ko var iepūst, nemaz visu grīdu nejaucot. Nāk aukstums no grīdas ziemā, betonēt negribas.
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Tā var darīt. Vajadzētu paskatīties, kas apakšā atrodas. Ja tur ir organiski materiāli, kas dalās, tos vajadzētu dezinficēt. Pēc tam var pūst iekšā ekovati, kas būtu ļoti piemērota šādā gadījumā, atstājot aptuveni 1,5 – 2 cm brīvus līdz grīdas augšai. Šādā veidā, savienojot to ar istabas telpu, iegūs silto pagrīdi, kur notiks gaisa apmaiņas process, kurš ies cauri grīdas līstēm.
Kā lētāk siltināt sienas un kā - griestus?
Labdien! Kā lētāk siltināt sienas (riģipsis-finieris-skaidu plate-finieris-apdares dēlīši) un kā - griestus (betona paneļi un 5 cm izdedžu)?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Ja siltināt no ārpuses, tad nav nekas labāks par akmens vati. Liek virsū vismaz 20 – 25 cm vates no ārpuses kā minimums, bet no iekšpuses pie riģipša vēl vajadzētu piestiprināt mīksto kokšķiedras plātni 2,5 cm biezumā. Griestu siltināšanai atstāj visu kā ir un liek virsū vēl ruļļveida akmens vati tik, cik vien grib vai ir rūme, piemēram, 25 – 30 cm. Būtu labi, ja rullētu 5 cm biezām ruļļveida vates pakām vienā virzienā, pretēji un atkal maina virzienu. Un tā līdz vēlamajam biezumam.
Kā labāk siltināt koka stāvbūvi?
Labdien! Vēlos siltināt 1939.gadā celtas mājas otro stāvu – no iekšpuses. Tā ir koka stāvbūve kura ir veidota (no ārpuses): apmetums-koka siets-ruberoīds un 4 cm biezi horizontāli koka dēļi un vertikālas brusas. Kā labāk to darīt? Siltinot ar akmens vati? Vai likt vēja plēvi no iekšpuses un vai koki nebojāsies? Jo ruberoīda dēļ domāju, ka nav vērts likt ekovati, jo tāpat neelpos.
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Tas ir ļoti vecs ruberoīds un palicis tikai kā vēja barjera. Ja vēlaties siltināt no iekšpuses, vajadzētu aizmirst par jebkurām minerālvatēm, bet likt plēvi, bet ekovati vai mīkstas kokšķiedras plātnes. Ekovati var likt tik biezā kārtā, cik nepieciešams pēc aprēķiniem, un pēc tam noslēgt ar mīkstās kokšķiedras plātni. Vai veidot uzreiz karkasu ar spraugu un piepūst ar ekovati. Nevajadzētu lietot minerālvates, jo tās siltajā pusē prasīs plēves, bet koka mājām tas ne pie kā laba nenoved.
Kā pareizi siltināt dzelzsbetona grīdu?
Labdien! Vēlos siltināt dzelzsbetona grīdu. Zem dzelzsbetona paneļiem ir pagrīde, 60 cm. Pamati lentveida. Iecerēts siltināt ar ekstrudēto putu polistirolu, virs tā likt elektrisko silto grīdu un tad laminātu. Kāds būtu pareizais grīdas pīrāgs? Kāds būtu risinājums salaiduma vietās, kur siltinātā grīda pieiet klāt koka apakšējam vainagam un koka sijām?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Betons nekur nedrīkst pieskarties pie koka – šādās vietās betons skaras pie izolācijas materiāla, šajā gadījumā pie putupolistirola. Plāksne, kas būs noklāta uz dzelzsbetona paneļa un virzīsies vertikālā virzienā uz augšu, lai betons vienmēr tiktu atdalīts no koksnes. Es ieteiktu pagrīdi piebērt ar siltumizolācijas materiālu, piemēram, keramzītu, vai piepūst ar ekovati. Vēl to var veidot ventilējamu kā ārsienu, tikai tad siltumizolācijas materiālu, kas ir virs dzelzsbetona paneļiem, vajadzēs...
Kā visefektīvāk siltināt nelielu pirtiņu?
Labdien! Vēlos siltināt guļbaļķu pirti no iekšpuses. Baļķi ir frēzēti 18 cm diametrā. Tā kā pirts ir neliela, vēlētos uzzināt, kā visefektīvāk būtu to siltināt un ar kādiem materiāliem, lai ziemā būtu maksimāli mazi siltuma zudumi?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Sausās atpūtas telpas no iekšpuses siltina ar 2,5 cm biezām mīkstās kokšķiedras plāksnēm, kuras pie sienas piešuj klāt ar skavotāju. Uzliek virsū stiegrojošu plastmasas vai mīkstu metāla sietiņu un apmet ar dekoratīvo apmetumu. Var arī apšūt ar kādu dekoratīvo plākšņveida materiālu. Grīdām ieteicams būt ar silto pagrīdi vai apsildāmām. Virs griestiem ieteicams vismaz 30 cm beramais siltumizolācijas materiāls ekovates vai akmens vates veidā. Pirts telpa jāatdala no visām norobežojošajām...
Kādu vati labāk izvēlēties guļbūves siltināšanai?
Labdien! Gribu nosiltināt guļbūves māju, baļķi ir 18 cm biezi. Gribu siltināt ar cieto akmens vati un likt virsū dekoratīvo apmetumu. Mana doma ir: no sākuma likt latojumu un pie latojuma stiprināt vati. Kādu vati labāk izvēlēties un vai vajag vēl likt plēvi? Ja neder šis variants, tad kāds būtu labāks, bet negribu likt atpakaļ apdares dēļus. Varbūt var likt uz veciem dēļiem virsū akmens vati? Starp dēļiem un baļķiem ir tukša sprauga no 2 - 4 cm. Un kādu biezumu vatei vajag un kādas firmas?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Vispirms liek latojumu, tad to pilda ar akmens vati, turklāt, ja liek latojumu, tad vates cietībai nav lielas nozīmes un var izmantot lētāko, mīksto plākšņveida vati minimums 10 cm biezumā. To nevajadzētu noklāt ar plēvēm, bet obligāti jānoklāj ar materiālu, kas varētu palikt iekšā latojumā un būtu viegli piesaistīt apmetumu. Tāds materiāls ideālā gadījumā ir plānas, apmēram 2 – 3 cm biezas fibrolīta plāksnes, kuras uzstrādā (pienaglo, pieskrūvē vai pieskavo) pie latām, nosedz pilnībā akmens vati, un uz...
Ar ko to labāk nosiltināt lauku māju no ārpuses?
Labdien! Lauku māja, vienā pusē pamata siena ir koks, otrajā – gāzbetons. Visa māja apmūrēta ar padomju laika baltajiem ķieģeļiem. Nesen tika ievilkta apkure, pašreiz ir vēlme siltināt māju no ārpuses. Ar ko to labāk darīt – ar ekovati vai putuplastu?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Priekšroka noteikti jādod ekovatei kā dabīgam materiālam, kurš spēj normāli uzņemt mitruma daudzumu, paturēt tik ilgi, kamēr var izžūt. Tas nozīmē, ka visi mitruma procesi mierīgi ies caur šo materiālu. Ja lieto putu materiālu, tas no iekšpuses strauji neuzņems mitrumu, kas nozīmē, ka kontaktvietā mitrums uzkrāsies, veidosies papildus sienas samitrinājums, turklāt putu materiāls pēc gadiem zaudē savas siltumizolācijas īpašības. Pirms no ārpuses veic siltināšanu, jāpārliecinās, ka gaisa sprauga...
Kā pareizi siltināt metāla garāžu?
Labdien! Kā pareizi siltināt metāla garāžu?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! No ārpuses var siltināt ar pilnīgi vienalga ko – minerālvati, uzpūstām putām, putu materiāliem utt. No iekšpuses siltina ar koka bāzes produktiem, vislabāk ar mīkstas kokšķiedras plātnēm. Var arī vienkārši ar koku, koka skaidām, bet nekādā gadījumā ar minerālvates izstrādājumiem. No iekšpuses siltināt tikai ar higroskopiskiem materiāliem, t.i., ar materiāliem, kas spēj uzsūkt mitrumu no gaisa un samazināt mitrumu telpā. Telpai jābūt ļoti labi ventilējamai....
Kāds ir pareizs starpstāva pārseguma siltināšanas pīrāgs, ja izmantošu ekovates pildījumu uz melnajiem griestiem?
Labdien! Vēlos uzzināt – kāds ir pareizs starpstāva pārseguma siltināšanas pīrāgs, ja izmantošu ekovates pildījumu uz melnajiem griestiem? Mansarda stāvs būs apdzīvots, mansarda jumta daļu arī siltinās ar ekovati 250 mm slīpā daļa, 300 mm horizontālā griestu daļa. Vai starp reģipsi ir jāliek armētais papīrs vai preskartons? Būs atstarpe starp reģipsi un papīru 50 mm, tas vadiem utt.
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Var likt armēto papīru, ja tas ir elpojošs. Ja izmanto ekovates pildījumu uz melnajiem griestiem, tad starpstāvu pārsegums vairāk arī nav vajadzīgs. Vajag tikai ekovates slāni, kura biezumu noteiks akustiskās īpašības, kuras grib saglabāt. Šeit nekāda īpaša siltuma noturēšana nav vajadzīga, ja, protams, cilvēks dzīvo apakšā un augšā. Ja negribētu atdod siltumu, tad virs ekovates būtu jāliek virsū vēl plēve. Tālāk, neatkarīgi no tā, vai liek vai neliek plēvi uz ekovates, atstāj brīvus 2cm gaisa starpai...
Kā būtu pareizi paaugstināt sienas, kā nosiltināt sienas un pārsegumu?
Labdien! Zem simtgadīgas ēkas daļas ir pagrabs, kas būvēts no laukakmeņiem un koka pārseguma. Paredzēts ēku nojaukt, bet pagrabam uzlikt dobumotos dzelzsbetona paneļus un divslīpju jumtu. Vajadzētu pagraba sienas arī nedaudz paaugstināt, jo griestu augstums ir nepilni 2 m un reizēm pavasaros uz grīdas parādās ūdens. Kā būtu pareizi paaugstināt sienas, kā nosiltināt sienas un pārsegumu? Varbūt varat ieteikt kādu grāmatu par pagrabu būvi?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Noņem visu koka pārsegumu, veido veidņus uz jau esošiem pamatiem, liek horizontālo hidroizolāciju, ceļ pamatus uz augšu un tad veidojas kaut kāds dzegas augstums. Uz tā tad var tālāk veidot dobtos dzelzsbetona pārsegumus. Var likt arī gatavus dzelzsbetona pamata bloku izstrādājumus vai sīkblokus....
Ko likt starp grīdu un laminātu?
Labdien! 70-tajos gados būvēta lauku māja, istabās grīdas dēļi ir labi saglabājušies. Vēlos siltināt grīdu. Vai būs pareizi virsū klāt laminātu un ko likt starp grīdu un laminātu?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Ja ir labi saglabājušies grīdas dēļi, tas nozīmē, ka ir laba pagrīde, tā ir elpojoša. Saglabājiet šo elpojošo pagrīdi (esiet uzmanīga ar grīdlīstēm) un varat droši klāt uz dēļiem virsū 2,5cm biezas mīkstās kokšķiedras plāksnes vienā, divās, trijās kārtās – cik nu var atļauties. Un tad uzreiz liek virsū laminātu....
Vai ārsienu siltināšana palīdzēs šajā situācijā?
Labdien! Vēlamies siltināt 90 gadus vecu māju no ārpuses. Māja celta kā monolīts no kaļķbetona. Sienu biezums aptuveni 60 cm. Mājā paaugstināts mitrums. Mājā krāsns apkure, kas ziemā nespēj to uzturēt siltu. Sienas ziemā aukstas, mitras, vietām novērojams pelējums. Vai ārsienu siltināšana palīdzēs dotajā situācijā un kādi būtu pareizākie risinājumi? Ir iecerēts siltināt no ārpuses ar fasādes vati 150 mm. Vai tas dos nepieciešamo efektu?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Baidos, ka nedos nepieciešamo efektu. Lai kaļķbetonam pietiktu, vajadzētu būs vismaz metram. Ārsienas var siltināt, bet tad ieteicams sākt kurināt jau augusta, septembra beigās, lai iesildītu šo sienu. Tikai tad var saglabāt šo efektu. Izdevīgāk ir pie šīs sienas iekšpusē likt mīksto kokšķiedras plāksni, veidot siltinājuma kārtu 15 – 20cm uz iekšu, tad atkal mīksto kokšķiedras plāksni un tad apdares materiālu. Ja būs pietiekams siltinājums vai silta siena, tad mitrums un pelējums neveidosies....
Kurš variants būtu pareizāks, sienas pīrāgā iekļaujot celtniecības kartonu?
Labdien! Būvēju koka karkasa māju. Cik sapratu no būvnormatīviem, tad materiāliem no mājas iekšpuses jābūt ar vairākas reizes lielāku tvaika pretestību nekā ārējai kārtai. Plānoju to panākt pīrāgā iekļaujot celtniecības kartonu, tikai nevaru izdomāt, kur to būtu pareizāk likt. Divi varianti (skats no iekšas). 1) Reģipsis, 10 mm sprauga, 25 mm mīkstā kokšķiedru plāksne, kartons, ekovate 200 mm, 25 mm mīkstā kokšķiedru plāksne, apmetums. 2) Reģipsis, 10 mm sprauga, kartons, 25 mm mīkstā kokšķiedru plāksne, ekovate 200 mm, 25 mm mīkstā kokšķiedru plāksne. Kurš variants būtu pareizāks?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Viss ir pilnīgi pareizi, tikai jāsaprot, ka nevajadzētu vispārināt. Būvējot koka karkasa māju, materiāliem no mājas iekšpuses absolūti nav jābūt ar vairākas reizes lielāku tvaika pretestību – tas ir nepieciešams siltinājuma kārtai. Vienmēr labāk būs tad, ja liks visblāvāko kartonu pēc iespējas tālāk uz iekšpusi. Ideālā gadījumā ir telpa un aiz tās uzreiz sākas kartons – tapete uzlīmēta uz kartona, tālāk ir ekovate un viss pārējais. Avi varianti ir lietojami, bet otrajā variantā kartons būs tuvāk...
Ko darīt, ja mājai ir zema siltuma noturība?
Labdien! No iekšpuses siltināta 2 stāvu stāvbūve. Siltuma noturība zema. Ko darīt?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! No ārpuses jāsiltina ar akmens vati, kas jāuzklāj uz ārējās virsmas. Pēc tam var apmest vai apšūt ar kādu no plākšņveida materiāliem, pa visu atstājot gaisa spraugu. Iekšpusē liek mīkstās kokšķiedras plāksnes. Ieteicamas plāksnes ar blīvumu vismaz 240kg/m3....
Vai šādai konstrukcijai vajadzīgas plēves?
Labdien! Sienas panelis, Isoplaat siltinājuma plātne 12 mm, 150 akmens vates siltinājums, 12 mm Isoplaat pretvēja plāksne, 40 mm latojums un dēļu apšuvums. Vai vajadzīgas plēves?
Kas jāliek zem PVC apdares dēlīšiem, lai būtu arī siltināta siena?
Labdien! Manai ķieģeļu mājai ir 36 gadi. Gribu atjaunot ar PVC apdares dēlīšiem. Kas zem tiem jāliek, lai būtu arī siltināta siena?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Ar apdares dēlīšiem siltinājums neveidosies, tie ir tikai dekoratīvi. Vispirms jāuztaisa neliels ķieģeļu sienas remonts, t.i., jāaiztaisa plaisas. Pēc tam liek vertikālas latas ik pa 60 centimetriem, un starpas pilda ar akmens vati 10 – 20 cm biezumā. Vēlāk visu noklāj ar difūzijas plēvi, izveido divu trīs centimetru gaisa spraugu un tad liek apšuves materiālu. Apdares dēlīši arī tiek stiprināti pie vertikālajām latām.
Ko darīt ar otrā stāva grīdu, lai aukstums nenāktu uz pirmo stāvu?
Labdien! Iegādājos divstāvu māju. Pašreiz ir izremontēts mājas pirmais stāvs, ievilkta apkure tikai pirmajā stāvā. Gribam dzīvot pirmajā stāvā, pēc gada mainīt jumtu. Pašreiz ir šīfera jumts, tas netek, bet caur vējkasti svilpo vējš. Vecais nav arī siltināts, tikai pape un šīferis, cik nu varējām salabojām caurumus. Otrais stāvs nav apkurināms. Gribam noņemt trepes uz otro stāvu, lai varētu aiztaisīt visus caurumus un varētu dzīvot vismaz gadu pirmajā stāvā. Pirmajā stāvā esam izlikuši visur rīģipšus, ārsienas no iekšpuses nosiltinājuši. Jautājums, ko darīt ar otrā stāvā grīdu, lai aukstums nenāktu uz pirmo stāvu? Izņēmām visus izdedžus, ir pliki dēļi un nolīmeņotas sijas. Doma ir izlikt otrā stāvā uz grīdas vati, bet, ko būtu vislabāk likt virs vates? Kad remontēsim otro stāvu, noteikti liksim OSB, bet, vai mums tas gada laikā neuzpūtīsies, jo otrais stāvs nav apkurināts, iespējams, mitrs? Pašreiz vajag otrā stāva grīdu sagatavot tā, lai no augšas nenāk mitrums un aukstums, kā rezultātā nesabojā pirmā stāva griestus. Nepieciešams pagaidu variants.
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Ruļļveida akmens vati 2.stāvā liek visur virsū – jo vairāk, jo labāk, derēs pat 50 centimetri. Nekas virsū nav jāliek. Pēc tam vati varēs izmantot bēniņu un otrā stāva pārsegumam. Ja ir doma vēlāk likt OSB plāksnes, tad starp tām un vati jāatstāj vismaz divu trīs centimetru sprauga, pa kuru varēs notikt gaisa apmaiņa....
Vai sendvičpaneļu atgriezumus var izmantot kā siltinājumu zem betona grīdām?
Labdien! Vai var sendvičpaneļu atgriezumus, ar metālu no abām pusēm, izmantot kā siltinājumu zem betona grīdām?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Ja apakšā ir grunts un šķembu uzbērums, tad uzreiz, bez plēves var likt virsū šos sendvičpaneļu atgriezumus, kuru nosedz ar plēvi. Šādā gadījumā šos paneļus var likt, bet, virs paneļu atgriezumiem pielietot plēvi ir bīstami, jo to var sagraizīt. Labāk likt polimēra materiālu – membrānu -, kuru savienojuma vietās var salīmēt kopā....
Vai šāds "pīrāgs" būtu pareizs?
Labdien! Ir sākta mansarda izbūve. Pīrāgs no ārpuses - bituma šindeļi, OSB, dubultais latojums, difūzijas plēve, 300 mm minerālvate, tvaika plēves vietā "elt-kraft" četrslāņu armēts būvkartons. Tālāk uz iekšpusi doma ir likt rīģipša profilus, starp kuriem būtu kaņepju vate 40 mm, tad 12 mm mīksto kokšķiedru plātni, uz kuras cieši klāt rīģipsi. Vai tā būtu pareizi?
Atbild:
Juris Biršs, inženierzinātņu doktors
Labdien! Man jāsaka Jums atzinība – pie labākās gribas nevaru atrast neko nepareizu. Vienīgais ieteikums – mīkstajai kokšķiedras plātnei pašās beigās klāt virsū riģipsi nav nekādas praktiskas vajadzības, jo parasti iztiek ar to, ko dod jau pati kokšķiedras plātne. To var līdzināt, špaktelēt, apmest, uz tās var līmēt. Ja šuj kaut ko virsū, tad rīģipsis ir sliktākais, jo abi materiāli kausies ūdens dēļ, rīģipsis ļoti grūti atdos mitrumu atpakaļ kokšķiedras plātnei. Veļ gribu atgādināt – gaisam noteikti jāorganizē...