"Augstsprieguma tīkla" padomē ieceļ Spiridonovu, Bogdanovu un Krēsliņu
AS "Augstsprieguma tīkls" padomē iecelts finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) padomnieks Jurijs Spiridonovs, Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas vadītājs Vilnis Krēsliņš, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Kopumā uz padomes locekļa amata vietām tika saņemti 19 pieteikumi, savukārt pēc kandidātu iesniegto dokumentu izvērtēšanas uz kompetenču intervijām tika virzīti 11 kandidāti, bet uz darba intervijām, kurās tika izvērtētas kandidāta zināšanas un piemērotība "Augstsprieguma tīkla" padomes locekļa amatam, - astoņi kandidāti. Komisijas augstāko novērtējumu ieguva trīs kandidāti - Bogdanova, Krēsliņš un Spiridonovs.
Ekonomikas doktorei Bogdanovai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze darbā valsts pārvaldē - EM. Kopš šī gada marta viņa ieņem EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora amatu, savukārt pirms tam viņa bijusi gan valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos pienākumu izpildītāja, gan arī divus gadus ieņēmusi Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietnieka un Enerģijas tirgus nodaļas vadītāja amatu.
Inženierzinātņu doktors Krēsliņš jau deviņus gadus ir Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, savukārt kopš 2002.gada - Rīgas Tehniskās universitātes Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs. Iepriekš plaši darbojies pētniecības jomā, tostarp Fizikālās enerģijas institūtā. Astoņus gadus bijis Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmuma SIA "Baltijas energosistēmu dispečeru centrs" Baltijas direktors.
Ekonomikas doktors Spiridonovs patlaban ieņem finanšu ministres padomnieka stratēģiskajos jautājumos amatu, pārraugot nodokļu politiku, valsts budžetu, Eiropas Savienības fondu programmas, kā arī sniedzot priekšlikumus nodokļu politikas attīstībai. Spiridonovam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze darbā valsts pārvaldē, tostarp kā valsts sekretāra vietniekam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un EM, kur darbs bija saistīts ar enerģētikas un vides politikas jautājumiem.
"Augstsprieguma tīkla" padome, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt akciju sabiedrības valdes darbu, apstiprināta, vadoties pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kā arī Ministru kabineta rīkojuma par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz pieciem gadiem.
OECD rekomendācijās Latvijai tika ieteikts atjaunot valsts kapitālsabiedrību padomes vismaz ekonomiski nozīmīgajos uzņēmumos, pamatojot to ar faktu, ka Latvija ir vienīgā no pasaules attīstītajām tautsaimniecībām, kurā valsts uzņēmumiem nav izveidotas padomes. Šis aspekts bija arī priekšnosacījums, lai sekmīgi pabeigtu Latvijas iestāšanos OECD. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam FM tika dots uzdevums līdz 2016.gada beigām izveidot kapitālsabiedrības "Augstsprieguma tīkls" padomi.
Padomes locekļu amata kandidāti tika atlasīti atklātā konkursā un novērtēti, balstoties uz tādiem kritērijiem kā izglītība, pieredze, valodu zināšanas, kā arī profesionālās zināšanas un kompetences. Pēc atlases nosacījumiem pretendentam bija nepieciešama vairāk nekā trīs gadu pieredze līdzīga lieluma vai lielākas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatā, kā arī vismaz trīs gadu pieredze vadošā amatā institūcijā, kas atbildīga par nozares politikas veidošanu enerģētikas jomā.
2015.gadā būtiski saruka "Augstsprieguma tīkla" peļņa, turpretī apgrozījums audzis, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais finanšu pārskats par pagājušo gadu. Ja 2014.gadā "Augstsprieguma tīkls" nopelnīja 998 309 eiro, tad pērn peļņa saruka līdz 172 186 eiro. Savukārt kompānijas apgrozījums auga no 110,5 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 122,66 miljoniem eiro pērn.
Valdība atbalstīja padomju izveidošanu lielākajās valsts kapitālsabiedrībās - "Latvijas Valsts meži", "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Pasts", "Starptautiskā lidosta "Rīga", "Latvijas autoceļu uzturētājs", "Latvenergo", "Valsts nekustamie īpašumi", "Augstsprieguma tīkls", "Latvijas Loto", "Ceļu satiksmes drošības direkcija", "Latvijas gaisa satiksme" un "Pasažieru vilciens".
Par padomju izveidošanas grafikiem ir vienošanās ar OECD saistībā ar Latvijas iestāšanos šajā organizācijā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) solījis, ka, pretēji kādreizējai praksei, šogad atjaunotās valsts lielo kapitālsabiedrību padomes nebūs politizētas. Politiķis gan piebilda, ka padomes pārstāvēs valsts un ministrijas pozīcijas uzņēmumos, tāpēc cilvēkiem, kas tiks iecelti padomēs, būs jābūt "kaut kādā ziņā saistītiem" ar konkrēto ministriju.
LETA
2016.gada 18.oktobrī
