Eksperts: Samērā augsto bezdarba līmeni nosaka investīciju trūkums rūpniecībā un būvniecībā
Viņš skaidro, ka arvien vairāk palielinās darba devēju cīņa par kvalificētiem darbiniekiem, to algas strauji aug. Savukārt vajadzība pēc nekvalificēta darbaspēka kļūst arvien mazāka, kā rezultātā veidojas noteikts bezdarbnieku slānis, kam ir neiespējami atgriezties darba tirgū, jo pietrūkst mūsdienu tautsaimniecībai nepieciešamo prasmju.
"Parādība, ka, augot ekonomikai un darba samaksai, bezdarbs samazinās gausi un nodarbinātība nepalielinās, ir skaidrojama ar augstu strukturālā bezdarba līmeni. Iemesls tam ir zemais investīciju apjoms," skaidro Belēvičs.
"Nordea" analītiķi norāda, ka pirmsākumi mūsdienu darba tirgus situācijai Baltijas valstīs sākušies jau 2008.-2010.gadu krīzes laikā: trīs gadu laikā nodarbināto personu skaits Igaunijā samazinājās par 15%, Lietuvā par 14% un Latvijā - 21%, tā arī neatgriežoties pirmskrīzes līmenī. Kā rezultātā ievērojama daļa potenciālo darbinieku emigrēja vai kļuva par ilgstošajiem bezdarbniekiem ar nelielu varbūtību kādreiz atgriezties darba tirgū. Turklāt krīze radīja strukturālo bezdarbu, jo nodarbinātība galvenokārt samazinājās sektoros, kuros strādā vīrieši - būvniecība (-48%), ražošana (-21%) un lauksaimniecība (-24%), kamēr privātajos un valsts sektoros, kuros lielākoties nodarbinātas sievietes, bija vērojams mērens nodarbinātības kritums - par 9% privātajā un par 7% valsts sektorā. Rezultātā Lietuva un Latvija joprojām ir divas vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās sieviešu nodarbinātība ir lielāka par vīriešu.
Investīciju trūkums ražošanā un būvniecībā kopā ar strauji augošo nodarbinātības līmeni pakalpojumu sektorā, jo īpaši specifiskās nozarēs, radījis situāciju, kad trūkst gan mazkvalificētu darbinieku būvniecībā, ražošanā un lauksaimniecībā, gan augsti kvalificētu un ar specifiskām kompetencēm un zināšanām apveltītu darbinieku pakalpojumu sektorā. Tas izskaidro Baltijas valstu fenomenu, kad vienlaicīgi vērojams gan straujš algu pieaugums, gan paaugstināts bezdarba līmenis. Latvijā pēdējo divu gadu laikā algas augušas visstraujāk, savukārt nodarbinātības līmenis vislēnāk Baltijā. Ja šāds fenomens saglabāsies ilgstoši, tas var palielināt inflācijas spiedienu, graut starptautisko konkurētspēju, paaugstināt ienākumu nevienlīdzību, skaidro "Nordea" eksperti.
Lai veicinātu, ka mazkvalificēti ilgstošie bezdarbnieki atgriežas darba tirgū, sākot pagaidu darbus, un vēlāk pārkvalificējas, nepieciešams veicināt investīcijas infrastruktūras un būvniecības projektos, uzskata "Nordea" analītiķi. Otrkārt, jāveicina investīcijas ražošanas industrijā, jo īpaši reģionos, lai sekmētu nodarbinātību ražošanas nozarē. Treškārt, jāveicina investīcijas zināšanu ietilpīgās pakalpojumu nozarēs, lai noturētu un piesaistītu augsti kvalificētus un izteikti mobilus talantus.
Ja netiks veikti uzlabojumi, Baltijas darba tirgu veidos daudz relatīvi "dārgi" un ar vidēja līmeņa prasmēm apveltīti pakalpojumu sektora darbinieki, kā rezultātā būs sarežģīti piesaistīt darbiniekus, kā arī būs ievērojams skaits mazkvalificētu speciālistu, kas ilgstoši ir bezdarbnieka statusā un iepriekš strādājuši būvniecības vai ražošanas sektorā, tādējādi radot ļoti lielu spiedienu sociālās drošības sistēmai, brīdina eksperti.
LETA
Foto: Diogenes/Flickr.com
